Veselības un Labklājības ministrijas “Lampā” vērsīs uzmanību psihiskai veselībai 1
Šogad pirmo reizi sarunu festivālā “Lampa” (Cēsis, 28.-29.jūnijs) kopā piedalās Labklājības ministrija un Veselības ministrija un aicina ikvienu pievienoties “Iesaistes teltij”, lai divas dienas ar ekspertiem, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un dažādu nozaru pārstāvjiem runātu par līdzcilvēkiem – cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, informē Labklājības ministrija.
Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas “Iesaistes telts” šī gada moto ir “Spēks. Drosme. Enerģija” – drosme runāt, drosme tuvoties, drosme būt un dzīvot nekaunoties.
Kopā ar nozaru vadošajiem ekspertiem profesoru Dr.med. Māri Taubi, profesori Dr.med. Guntu Ancāni, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu, sociālo darbinieci Lailu Balodi, teologu Induli Paiču un citiem runās par deinstitucionalizāciju, garīga rakstura traucējumiem un psihisko veselību, izdegšanu, atkarībām un depresiju, mobingu skolā un internetā, kā arī par atbalstu un palīdzības saņemšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Deinstitucionalizācija ir Labklājības ministrijas virzīts iekļaujošas sabiedrības veidošanas process, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī – grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, sociālo mentoru pakalpojumus, atbalsta grupas, u.c.
Tas tiek īstenots kopā ar 115 pašvaldībām visā Latvijā. Šā brīža sistēmas maiņa un pilnveide nodrošinās nepieciešamo atbalstu cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, lai viņi varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot nepieciešamo atbalstu parastā mājoklī vai grupu mājā.
Tas novērsīs situāciju, ka šādiem cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, jo viņiem nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā.
Psihiskā (garīgā) veselība ir būtisks nosacījums stabilas un drošas sabiedrības veidošanai. Latvijā 2017.gadā psihiskie un uzvedības traucējumi bija reģistrēti vairāk nekā 89 000 personām jeb 4,6% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr sabiedrības garīgo veselību raksturo ne tikai statistikas dati par to, cik daudz mūsu valstī ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.
Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās garīgās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tajā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts garīgā veselība ir pilnveidojama.
Lai uzlabotu iedzīvotāju prasmes un iesaistīšanos savas un līdzcilvēku labklājības veicināšanā, būtiski skaidrot garīgās veselības nozīmi, piedāvāt dažādus praktiskus risinājumus un palīdzības iespējas savas garīgās veselības veicināšanai, kā arī mazināt sabiedrības aizspriedumus pret funkcionāliem traucējumiem, jo īpaši – garīga rakstura traucējumiem.
Tāpēc Veselības ministrija ir noteikusi psihisko veselību kā vienu no prioritātēm, īstenojot pasākumus gan psihiskās veselības veicināšanas un slimību profilakses, gan ārstniecības pieejamības, cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībā.
