Veselības pārbaudes ikvienam vīrietim. Prostatas vēzis – Latvijā otrais biežākais vīriešiem 4
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katrs piektais vīrietis Latvijā dzīves laikā saslimst ar ļaundabīgu prostatas audzēju. Diemžēl statistika liecina, ka mirstība no šīs slimības mūsu valstī divreiz pārsniedz vidējos Eiropas Savienības rādītājus, lai gan, agrīni atklājot, vēzis ir ne tikai ārstējams, bet bieži vien arī pilnībā izārstējams.
Pats galvenais – profilakse
Prostatas vēzis pasaulē ir biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem, Latvijā – otrais biežākais no vēža veidiem. Saslimstības biežums pieaug, sākot ar 50 gadu vecumu, tādēļ, lai nodrošinātu savlaicīgu diagnostiku, pērn Latvijā tika ieviesta valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude jeb prostatas vēža skrīnings. Tas paredz specifisku asins analīžu veikšanu – PSA jeb prostatas specifiskā antigēna līmeņa noteikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, bet, ja ar to slimojis asinsradinieks, jau no 45 gadu vecuma. Atklājot izmaiņas, vīrietis steidzami tiek nosūtīts pie urologa.
Diemžēl statistika liecina, ka liela daļa Latvijas vīriešu ne raizi nav bijuši pie urologa, bet daļa šo speciālistu apmeklē tikai tādēļ, ka jau radušās kādas problēmas, piemēram, bieža urinācija, vāja strūkla, nepieciešamība urinēt naktīs. Nereti šo sūdzību iemesls nav tieši saistīts ar prostatu vai urīnpūsli. Apakšējo urīnceļu darbības traucējumu iemesls bieži vien ir vīrieša sliktais vispārējais veselības stāvoklis, piemēram, sirds mazspēja, metabolais sindroms, liekais svars, miega traucējumi. Taču sūdzības var izraisīt arī prostatas hiperplāzija, urīnpūšļa hiperaktivitāte, urīnceļu infekcija, tādēļ nepieciešama rūpīga izmeklēšana. “Neatliekamā kārtā pie urologa jādodas tad, ja urīnā pēkšņi parādās asiņu piejaukums, arī tad, ja nekas nesāp, ja dzimumorgānos ir pietūkums, sāpes,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra urologs Andris Ābele, piebilstot, ka diemžēl prostatas vēzis sākumā par sevi nekā neliek manīt, to agrīni var atklāt tikai, veicot PSA testu. Speciālists uzskata, ka ikgadējām veselības pārbaudēm pie ģimenes ārsta, prostatas vēža skrīningam, bet, sākot ar 45–50 gadu vecumu, arī urologa apmeklējumam reizi gadā būtu jākļūst par ikviena vīrieša ieradumu. Urologs uzsver, ka ļoti svarīgi, lai vīrietis ik mēnesi dažas minūtes veltītu arī sēklinieku pašpārbaudei. To veic katram sēkliniekam atsevišķi, ar vieglām apļveida kustībām, pievēršot uzmanību formai, stingrībai, veidojumiem, sāpīgiem samezglojumiem, pietūkumam. Pamanot kādas izmaiņas, noteikti vajag vērsties pie ģimenes ārsta vai urologa, jo gados jauniem vīriešiem sāpīgu vai nesāpīgu veidojumu iemesls var būt arī ļaundabīgs audzējs. Ik gadu sēklinieku vēzi diagnosticē vairākiem desmitiem gados jaunu – līdz 45 gadiem – vīriešu, bet uzskaitē ar šo diagnozi Latvijā ir vairāki simti pacientu. Tāpat kā prostatas vēža gadījumā, ļoti svarīga ir agrīna diagnostika, jo tad audzējs ir veiksmīgi ārstējams.
Modernas ārstēšanas metodes
Šobrīd četrās Latvijas slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā – pacientiem pieejams zaļais koridors. Tas nozīmē, ka tad, ja ģimenes ārstam vai speciālistam radušās aizdomas par onkoloģisko saslimšanu, pacients nekavējoties tiek nosūtīts uz kādu no šīm slimnīcām, lai par valsts līdzekļiem veiktu papildu izmeklējumus un nepieciešamības gadījumā saņemtu ārstēšanu.
Urologs Kārlis Mičulis stāsta, ka mūsdienās piecus gadus pēc prostatas vēža diagnozes noteikšanas nodzīvo praktiski visi vīrieši, lai arī kādā stadijā audzējs nebūtu bijis. “Tas nozīmē, ka arī vēlīni atklāti audzēji ir labi ārstējami. Atklājot tos agrīni, vīrietis var dzīvot, nezaudējot dzīves kvalitāti,” viņš teic. Daļai pacientu prostatas vēzis nav agresīvs un pat nav jāārstē, tika ar to jāsadzīvo un jāatrodas urologa uzraudzībā, kurš novēro, vai slimība neprogresē (aktīvā novērošana). To var kontrolēt reizi trijos mēnešos, veicot PSA analīzes, bet nepieciešamības gadījumā arī magnētiskā rezonanses izmeklējumu, biopsiju.
Daļai prostats vēža pacientu tiek izmantota fokāla terapija, tas ir, mērķtiecīga, mazinvazīva un saudzējoša iedarbība tikai uz to prostatas rajonu, kurā atrodas audzējs. Ar fokālās terapijas palīdzību iedarbība tiek vērsta tieši uz prostatas audzēja šūnām, nebojājot citus audus. Vēl daļai pacientu nepieciešama radikāla ārstēšana – staru terapija, ķirurģiska operācija. Radikālā terapija ir efektīva un tās mērķis – pilnībā izārstēt vēzi.
Profilaktiskās pārbaudes vīriešiem
* No 40 līdz 50 gadiem (reizi gadā): pilna asins aina, holesterīna līmeņa noteikšana, urīna analīzes, asinsspiediena mērīšana, ādas veidojumu, redzes un dzirdes pārbaude, vēdera dobuma ultrasonogrāfija, STS (seksuāli transmisīvo slimību, tajā skaitā HIV un C hepatīts) tests. Reizi trijos gados – glikozes līmeņa noteikšana, bet vīriešiem ar lieko svaru – reizi gadā. Reizi piecos gados – sirds veselības pārbaude pie ģimenes ārsts vai kardiologa. No 45 gadiem valsts apmaksā PSA testu vīriešiem, kuriem ģimenē bijis prostatas vēža slimnieks.
* No 50 līdz 60 gadiem. Papildus minētājām ikgadējām vispārīgajām veselības pārbaudēm reizi divos gados jāveic valsts apmaksāts PSA tests, bet vīriešiem, kuriem ģimenē bijis prostatas vēža slimnieks, tas jādara reizi gadā. Reizi divos gados jāpiedalās zarnu vēža skrīningā, bet smēķētājiem pēc 55 gadiem katru gadu jāveic plaušu datortomogrāfija.
* No 60 līdz 70 gadiem un vēlāk. Papildus visām minētājām pārbaudēm jāveic osteodensitometrija (DXA) kaulu minerālā blīvuma noteikšanai (no 70 gadiem obligāti).
* Visu vecumu vīriešiem – jāveic regulāra sēklinieku pašpārbaude.
Avots: Latvijas Urologu asociācija
