Veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas ieviešana atkal atlikta 0
Veselības ministrijas (VM) piedāvātais risinājums veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanai – nodalīt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) “veselības nodokli” – Ministru kabinetā atbalstu neguva.
Patlaban VM notiek regulāras tikšanās ar Finanšu ministriju (FM), Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kancelejas pārstāvjiem, lai vienotos par risinājuma variantu koncepcijas ieviešanai, ko iesniegs izskatīšanai valdībā aprīļa sākumā.
FM atbalsta VM mērķi cīnīties ar ēnu ekonomiku un veicināt nodokļu nomaksu. Tomēr VM piedāvātā valsts obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija nesniedzot izvirzīto problēmu risinājumu, turklāt sarežģījot gan nodokļu, gan budžeta vadības sistēmu un sadārdzinot administrēšanu gan valsts, gan uzņēmumu pusē. FM uzskata, ka nav iespējams plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaistīt ar faktu, vai par personas gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts IIN, un 3,65% no šī nodokļa novirzīt veselības aprūpei, veidojot jaunu nodokli.
FM komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis sacīja, ka jāņem vērā valdības apņemšanās līdz 2015. gadam samazināt IIN līdz 20 procentiem, kā arī tas, ka no šī nodokļa veidojas pašvaldību budžets. Ja no šī nodokļa noņem daļu medicīnai, tad kādam jāsedz zaudējumi, kas radīsies vietējai varai.
Turpretī Lietuvā jau vairākus gadus tiek iekasēts veselības apdrošināšanas nodoklis, kas ir iezīmēta IIN daļa jeb 9% no ienākumiem. Sešus procentus maksā darbinieks, bet 3% – darba devējs. Lietuvas veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis, kurš nesen viesojās Latvijā, sacīja, ka Nodokļu inspekcijai izveidota precīza statistika par IIN nomaksu un neesot nekādu problēmu konstatēt nodokļa maksāšanas faktu. Pagājušajā gadā valstī tika izveidots jauns to personu reģistrs, kurām pienākas veselības aprūpes apdrošināšana. Tas deva iespēju konstatēt personas, kuras ir aizbraukušas no Lietuvas un nepiedalās obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā. Ja viņi brauc ārstēties uz Lietuvu, tad ir jāveic obligātā gada iemaksa apdrošināšanas fondā.
Taču Latvijā šādu sistēmu diezin vai izdosies ieviest, jo FM tam nepiekrīt. VM to plānoja izdarīt, sākot no 2013. gada otrās puses, taču tagad plāni pārcelti uz 2014. gada otro pusgadu, jo Labklājības ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu izvērtēt iespēju sasaistīt nodokļa nomaksas faktu nevis ar IIN, bet gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. FM uzskata, ka tas būtu daudz labāks risinājums nekā VM piedāvātais, jo sociālās iemaksas ir personificētas un tiek veiktas katru mēnesi atšķirībā no IIN dažādiem veidiem (piemēram, patenta maksa), ko mēdz veikt par ilgstošiem periodiem. Jāņem vērā, ka VM koncepcijā jau iekļāvusi risinājuma variantu, kas paredz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju sasaistīt ar faktu, vai par personas gūtajiem ieņēmumiem ir aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču norādījusi uz vairākiem būtiskiem riskiem.
Ja ieviestu šo variantu, tad, salīdzinājumā ar IIN, palielinātos to personu loks, kas nesaņemtu veselības aprūpi. Piemēram, pašnodarbinātas personas, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz 200 latus, vai autoratlīdzību saņēmēji. Turklāt sociālais budžets ir nodalīts no pārējā valsts budžeta un nav saistīts ar veselības aprūpes nodrošināšanu, atgādina VM.
FM vēlas, lai VM piedāvā ne tikai vispārīgu koncepciju, bet parāda ieviešanas mehānismus. Savukārt VM uzskata, ka FM, kura atbild par nodokļu iekasēšanu, jātiek galā ar problēmām, kas saistītas ar IIN precīzu uzskaiti. Pagaidām vezums nekust no vietas.
