Māra Libeka: “Ātrajiem” auto par 60 miljoniem eiro – kurš tiks pie izdevīgā līguma? 13
Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts un apstiprināšanai valdībā virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts par atļauju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) slēgt līgumu uz septiņiem gadiem (2015. – 2022.) par ātrās palīdzības mašīnu nomu Rīgā, kā arī šo automašīnu vadītāju pakalpojumiem. Plānots, ka septiņu gadu līguma summa būs ap 60 miljoniem eiro.
2015. gada aprīlī beidzas Veselības ministrijas (VM) un akciju sabiedrības “Rīgas sanitārā transporta autobāze” noslēgtais līgums kopsummā par 29 miljoniem latu jeb gandrīz 40 miljoniem eiro, un ministrija ir paziņojusi, ka iepirkuma procedūra jāsāk laikus, lai tajā var piedalīties pēc iespējas vairāk pretendentu. Ātrās palīdzības mašīnu pasūtīšana un ražošana aizņem vismaz pusgadu, kas iepriekšējos konkursos netika ņemts vērā. Noteikumi faktiski tika pakārtoti vienam pretendentam, kam jau ir autobāze. Nolikumā bija prasība, lai piedāvājuma iesniedzējam jau būtu 65 mašīnas ar attiecīgu aprīkojumu un operatīvā transporta līdzekļa statusu. Šā iemesla dēļ vismaz 10 juridiskās personas, kuras vēlējās piedalīties iepirkumā, palika ar garu degunu.
Pirmajā acumirklī šķiet, ka šoreiz ministrija patiešām vēlas, lai iepirkuma konkursā būtu pēc iespējas lielāka konkurence un lai šī procedūra nebūtu pakārtota vienam pretendentam – Adigjozalam Mamedovam, kurš ir pieminētās autobāzes īpašnieks ar lielāko akciju paketi. No viņa firmas neatliekamās palīdzības dienests īrē ātrās palīdzības mašīnas ne jau par pašizmaksu, bet par tik lielu naudu, lai Mamedovs būtu miljonārs. Iepazīstoties ar “Lursoft” uzņēmumu datu bāzē publicēto informāciju, var uzzināt, ka īpašnieks 2012. gadā nopelnījis gandrīz divus miljonus latu. Visticamāk, ka arī 2013. gadā peļņa bijusi tikpat liela, ja ne lielāka, bet to varēs uzzināt tikai jūnija beigās.
Taču jāatgādina, ka jau 2009. gadā pie Neatliekamās palīdzības dienesta (NPD) izveidotajā darba grupā tika aprēķināts, ka valstij visizdevīgākais variants ir pirkt ātrās palīdzības mašīnas līzingā. Salīdzinot ar auto nomu no Mamedova uzņēmuma, tas izmaksātu par trešdaļu lētāk. Taču tās personas, kuras iestājās par finansiāli izdevīgāko variantu, tika izslēgtas no darba grupas. Atgādināšu, ka toreiz VM valsts sekretārs bija Armands Ploriņš, kurš vēlāk kļuva par NMPD vadītāju. Bet 2010. gadā, kad VM gatavojās slēgt līgumu ar A. Mamedovu, pret to krasi iestājās toreizējā veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece. Viņa pat gatavojās vērsties Ģenerālprokuratūrā saistībā ar iespējamo Mamedova šantāžu, taču vēlāk šī iniciatīva kaut kur pazuda. Redzot, ka valstij nav cita varianta, kā nodrošināt ātro palīdzību, A. Mamedovs uzstādīja savus noteikumus – ja līgumu slēgtu uz gadu, tad par trīs reizes augstākām cenām, stāstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Citādi draudētu izveidoties situācija, ka Rīgas reģionā vairs nebūtu ātrās palīdzības automašīnu, un tas apdraudētu cilvēku dzīvību.
Šis ir stāsts par to, kas kārtējo reizi liek šaubīties par veselības aprūpes tēriņu lietderību. Mamedova uzņēmums patlaban ir nokļuvis arī Valsts kontroles uzmanības lokā – tur tiek veikta finanšu revīzija, kuras laikā revidenti vēlas pārliecināties, cik izdevīga valstij bijusi šāda līguma slēgšana un vai gadījumā tas nav darīts tikai atsevišķu personu biznesa interešu vārdā. Interesanti, vai šāds jautājums radīsies arī valdībai?
