“Veselības ministrijas haotiskās plānošanas dēļ pacienti pērn nesaņēma palīdzību par 10 miljoniem 113 tūkstošiem eiro,” intervija ar Pēteri Apini par veselības un finanšu ministru sadarbību 0
Redakcijā bija ieskrējis kāds briļains kungs, vicinājis rokas, kaut ko skaidrojis, bet netika nosaucis savu vārdu. Teicies – esot baronu dzimtas pārstāvis. Mūsu jaunā darbiniece teica, ka licies ļoti haotisks, jo viņam no somas izkritusi kāda tabula, ko viņš tā arī nav paņēmis līdzi. Šo tabulu komentēt lūdzām mūsu ekspertu Pēteri Apini.
– Nezinu, kas tas bija par cilvēku, kas vicināja valsts budžeta papīrus, bet vienu tabulu piemirsa.
– Šķiet, tas būs bijis Arvils Ašerādens, neviena haotiskāka Latvijā nav. Bet Arvils ir cēlies no baronu Fon Ašerādenu dzimtas un viņa tuvos rados ir baronu Fon Minhauzenu dzimta.
–Kas skatāms šajā tabulā?
–Domāju, ka mums 2023. gads nav interesants. Toties 2024. gada skaitļus ar prieku varam pastudēt. Īsumā tur redzams, ka valsts nav iztērējusi 10113322 eiro veselības jomai, un tā nauda atgriezusies valsts budžetā (saskaitam kopā skaitļus 2024. gada ailītē “Izpilde– precizētais plāns”). Vienkāršoti tas ir tā – ģimenes ārstiem un primārajai palīdzībai nesamaksāja 2.4 miljonus, par laboratoriskiem izmeklējumiem – gandrīz 3 miljonus. Patiesībā aiz šiem skaitļiem slēpjas rindas, kurās pacienti gaida uz izmeklējumiem, manipulācijām, operācijām, konsultācijām. Mums saka – naudas nav – gaidiet rindā. Bet patiesībā nauda ir nepareizi plānota, daudzviet netiek iztērēta, un atgriezta valsts kasē. Uz ģimenes ārstiem izdara spiedienu – nesūtiet pacientus uz laboratoriju, viņi arī cenšas sūtīt iespējami maz, rezultātā pacienti netiek pietiekami izmeklēti, bet valsts ir ieekonomējusi.
–Izskaidro man, kas ir “izsludinātais plāns” un kas ir “precizētais plāns”
–Izsludinātais plāns ir cipari, ko mēs redzam likumdevēja apstiprinātā budžetā. Bet gada laikā budžetā notiek dažādas apropriācijas, pārdales, kas lielākoties iztiek bez budžeta grozījumiem. Tā tas notiek jau kopš 2011. gada, patiesībā Saeima lāga nezin, kas notiek Ministru kabinetā. Ja ļoti grib – var uzzināt, vislabāk, ja kāds papīrītis izkrīt no Finanšu ministra portfeļa.
Tātad – precizētais plāns ir tā finansējuma summa, ko sastāda budžetā paredzētais finansējums plus finansējums, ko pārdala ar atsevišķiem lēmumiem. Pērn, smalki sakot, veselības budžetam visu gadu tika pārskaitīti papildus 200 miljoni no 74. resora, kur bez veselības rezerves bija aizsardzības rezerve, ESF fondi utt.
–Tad jau pārdale vienmēr tiek tur, kur tā visvairāk ir vajadzīga?
–Hosama Abu Meri ministrēšanas laikā visu nosaka – kur ministrs pabijis, ar ko ticies, cik apsolījis. Visās lauku un pilsētu slimnīcās, ambulatorajos centros un klīnikās, kur Hosams ierodas, viņš uzzina, ka naudas ir par maz. Un viņš dod norādi saviem padomniekiem, tie dod norādi ministrijas ierēdņiem, tie savukārt – NVD ierēdņiem, ka nauda kaut kam jāatņem, bet tikko solītam – jāpieliek. Tā tas notiek visu gadu, tiesa, pēc brīža tiem, kam nule bija pielikts klāt, kaut ko var noņemt nost. Un šī rosība neļauj stabili plānot finanses visa gada garumā. Manuprāt, arī 200 miljonu rezerve, ko bija veselībai budžetā ierakstīis Arvils Ašerādens, radīja tikai haosu, nevis stabilitāti.
–Bet neiztērēti 10 miljoni veselībai – tas ir daudz vai maz?
–Visiem tiem, kas gaida rindā uz magnētisko rezonansi lai noteiktu – vai nav vēža recicīvu vai metastāžu – tas ir daudz. Ja pacientam jātiek pie imunologa, reimatologa vai neirologa, bet rinda ir uz nākamā gada otro pusi – tas ir ļoti daudz. Ja pacientu plānveida operācijai naudas neesamības dēļ pieraksta uz 2027. gadu – tas ir ļoti daudz.
No valsts budžeta haosa viedokļa – tas ir maz. Pagājušā gada atlikumi ir 2.3 miljardi. Tas nozīmē, ka valsts vienkārši nav iztērējusi paredzētos līdzekļus milzu apjomā. Ja man būtu jākomentē vienkāršāk – 200 miljoni atlikumi ir vienkārši nesaimnieciska rīcība. Eiropas naudas “neapgūšana” ir ministriju ierēdņu neticība uzņēmējdarbībai. Viss kopā ir rādītājs, ka valsts kapitālisms Latvijā strādā ļoti slikti.
–Es dzirdēju, ka Hosams Abu Meri kopā ar valsts bankas ierēdņiem ieradies pie Finanšu ministra un uzzīmējuši gaisa pilis.
–Patiesībā jau Valsts banka lāga nezina, ar ko viņi nodarbojas, un par viņiem vienīgā informācija nonāk sabiedriskā telpā, kad Ministru prezidente grib, bet nevar ielikt nākamo bankas prezidentu. Visa konsultatīvā palīdzība, ko cenšas sniegt banka dažādās ekonomikas jomās, ir vismaz infantīla. Nekas ļauns nenotiktu, ja valsts bankai pieckārt samazinātu budžetu un divkārt – funkcijas. Un nekas jau nenotiktu, ja jaunu bankas prezidentu neieceltu. Bet Hosamam Abu Meri labāk derētu ieklausīties sabiedrības veselības speciālistos.
–Tu esi teicis, ka gan Hosams Abu Meri, gan Arvils Fon Ašerādens ir haosa aģenti. Kurš lielāks blēdis?
–Briškens. Tie ir nesalīdzināmi lielumi, gluži – ja šahu spēlētu Ropažu meistarkandidāts ar Eiropas blēžu lielmeistaru. Man pat škiet, ka Abu Meri izniekotajiem 10 miljoniem nav vērts virsū skatīties, ja Briškens ar vieglu roku šķērdē miljardus.
