Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Karīna Miezāja

Veselības ministrija plāno ieviest ģimenes ārstu kopprakses, bet paši ārsti šādai pieejai vispār neredz jēgu 0

Veselības ministrijas (VM) iecerētais ģimenes ārstu kopprakšu ieviešanas pilotprojekta mērķis nav skaidrs, jo jau šobrīd visi ģimenes ārsti sadarbojas ar citiem speciālistiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure.

Reklāma
Reklāma
“Es tikko paķēru šoku “Maximā”! Tikko vēl bija 30 centi!” Pircēju nepatīkami pārsteigušas cenas populārajā veikalā
Skandāls Krievijas televīzijā: Skabejeva krīt histērijā, kad viens no ekspertiem tiešraidē atklāj patiesību par notikumiem Ukrainā
Kokteilis
5 latvieši, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, bet nākotnē varētu kļūt par miljonāriem – par dažiem no viņiem jau būsiet dzirdējuši 28
Lasīt citas ziņas

Kopprakses modelis balstās trīs un vairāku ģimenes ārstu sadarbībā, ieviešot paplašinātu komandas konceptu. Modelis ir līdzīgs primārās veselības aprūpes centru funkcijai Eiropā, skaidrojusi VM. Kopprakses nodrošina savstarpēju ārstu aizvietojamību, papildu veselības aprūpes speciālistu piesaisti, piemēram, fizioterapeita, vecmātes, pediatra, papildus izmeklējumus un manipulācijas praksē, piemēram, ultrasonogrāfiju, kā arī plašāku sadarbību ar sociāliem dienestiem un pašvaldībām.

Asociācijas prezidente atzīmēja, ka kopprakšu priekšlikums ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” tika iekļauts bez diskusijām un saskaņojuma. Arī par iecerēto metodisko centru ģimenes medicīnas attīstībai Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) informācija bijusi “ļoti skopa”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Ničmanes-Aišpures teiktā, jau šobrīd vairākās praksēs strādā vecmātes – ģimenes ārsta praksē viens no vidējā medicīnas personāla vai abi drīkst būt vecmāte, ārsta palīgs vai medicīnas māsa. Tāpat visiem ģimenes ārstiem Latvijā ir jānodrošina aizvietošana prombūtnes laikā, ko visbiežāk dara tuvākais kolēģis.

Tāpat jau līdz šim pastāv vietas, kur ārsti sadarbojas, piemēram, pieņem darbā fizioterapeitu vai slēdz sadarbības līgumu ar fizioterapeitu.

Būtu tikai taisnīgi, ka Latvijā visām ģimenes ārstu praksēm būtu iespējams veikt papildu izmeklējumus un manipulācijas, kuras jau ir minētas informatīvajā ziņojumā, pauda Nicmane-Aišpure.

“Taču finansējuma šim mērķim šogad nav, un pastāv lielas bažas par to, vai tāds būs tuvāko gadu laikā,” sprieda speciāliste, norādot, ka daļai no esošajām manipulācijām trūkst finansējuma pašizmaksas pieauguma segšanai.

Apstākļos, kad pārējo Latvijas ģimenes ārstu prakšu attīstībai ir 30 000 eiro ierobežojums uz praksi un kopā 5,8 miljoni eiro tuvākajiem pieciem gadiem, konkrētā projekta finansējums 2,4 miljonu eiro apmērā ir nesamērīgs, uzskata asociācijas vadītāja.

Saskaņā ar VM Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšanas pasākumu visu Latvijas ģimenes ārstu prakšu attīstībai mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2029.gada 31.decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklē 133 650 iedzīvotāji, kas ir ap 43 eiro uz iedzīvotāju.

Savukārt konkrētajā projekta divu iestāžu attīstībai specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir “jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte”, nodrošinot, ka līdz 2029.gada 31.decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklē 9900 iedzīvotāji.

Reklāma
Reklāma

“Tas nozīmē, ka vidēji tie ir ap 242 eiro uz iedzīvotāju jeb par 5,6 reizēm vairāk nekā pārējām Latvijas praksēm”, spriež Nicmane-Aišpure.

Jau vēstīts, ka valdībā atbalstīta pilotprojekta īstenošana, kura laikā VM izvērtēs ģimenes ārstu kopprakšu modeļa priekšrocības.

Projektu īstenos SIA “Cēsu klīnika”, kas pielāgos un attīstīs esošo infrastruktūru kopprakses vajadzībām, un RSU kopā ar sadarbības partneri SIA “RSU Ambulance”. Vienlaikus RSU kļūs par metodisko centru ģimenes medicīnas attīstībai.

Ministrijā cer, ka projekta laikā gūtā pieredze kalpos par pamatu turpmākai kopprakšu ieviešanai arī citviet Latvijā, tādējādi veicinot integrētu primārās veselības aprūpi.

Savukārt metodiskais centrs ģimenes medicīnas jomā nodrošinās “vienotus standartus un paaugstinātu ārstniecības kvalitāti, inovāciju integrēšanu ārstniecības praksē, kā arī zināšanu pārnesi un izglītības kvalitātes paaugstināšanu”, sola ministrijā.

Projekta kopējais finansējums ir 2 400 000 eiro. Lielāko daļu jeb 2 040 000 eiro nodrošinās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, bet 360 000 eiro – no nacionālā līdzfinansējuma, ieskaitot valsts budžeta un privātos līdzekļus.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) jau 2023.gadā paudis, ka VM vēloties plašākas pārmaiņas ģimenes ārstu darba modelī, piemēram, lai pilsētās tiktu veidotas lielākas ārstu kopprakses.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.