Veselības ministre piespiež nomainīt Jēkabpils slimnīcas valdi 0
Neoficiāli zināms, ka veselības ministre Anda Čakša vēl pirms mazuļa laišanas pasaulē lūgusi Jēkabpils pilsētas domes vadību, ja tā vēlas saglabāt slimnīcu, nomainīt līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Ivaru Zvīdri, kurš šajā amatā nostrādājis 26 gadus.
Pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis neslēpa, ka mājieni no ministres puses ir bijuši. Visi trīs šīs pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekļi – gan Zvīdris, gan arī viņa vietniece medicīnas jautājumos Ruta Miķelsone, kā arī galvenā grāmatvede Gunta Dābola – uzrakstījuši atlūgumu, jo domes vadība to palūgusi izdarīt. Valdes pārstāvju alga pakāpeniski ir augusi un patlaban valdes priekšsēdētājam tā ir 3600 eiro mēnesī un arī pārējo valdes locekļu alga ir virs 3000 eiro.
Pašvaldības vadītājs Ragainis sacīja, ka slimnīcas vadītājs tikšot meklēts nevis pašā ārstniecības iestādē, bet gan no malas. Kandidātu pieteikšanās noslēgsies 26. martā, bet pagaidām gan neviens īpaši neesot uzrunāts. Jaunajai valdei ir jāsāk strādāt 1. maijā.
“Visas problēmas nevar meklēt tikai finansējumā, svarīgi ir lai slimnīcai būtu prestižs, lai pacienti nebaidītos tur ārstēties, lai šī iestāde būtu perspektīva un augoša, tāpēc ir nepieciešamas svaigas vēsmas,” uzskata pilsētas domes priekšsēdētājs.
Savukārt Ragaiņa priekšgājējs Leonīds Salcevičs ir pārsteigts par tik strauju visu valdes pārstāvju nomaiņu. Aizvadītā gada sākumā veselības ministre Čakša viesojusies slimnīcā, pārrunātas nākotnes perspektīvas, un nekas neesot liecinājis, ka ministre ir neapmierināta ar slimnīcas vadību. Pozitīva attieksmi par slimnīcas darbu esot paudis arī iepriekšējais veselības ministrs Guntis Belēvičs. “Nebija neviena pušplēsta vārda, ka valde strādā slikti,” atceras Salcevičs un piebilst, ka viņš bijis vizītē pie ministres Čakšas, apsprieduši investīciju piesaisti, ministre esot atbalstījusi pašvaldības un tās kapitālsabiedrības ieceres. Slimnīcai ir piesaistīti 5,3 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudas, kā arī viens miljons pašvaldības līdzfinansējuma, lai renovētu telpas un veco aparatūru nomainītu pret jaunu.
Ilgajā Zvīdra saimniekošanas laikā slimnīca strādājusi tikpat kā bez zaudējumiem, izņemot aizvadīto gadu, kad šī ārstniecības iestāde to beigusi ar 130 tūkstošiem eiro mīnusā. Slimnīcas vadītājs zaudējumu rašanos skaidro ar amortizācijas izdevumiem, kā arī algu paaugstināšanu mediķiem. Šogad zaudējumi varētu pieaugt vēl vairāk, jo ārstniecības iestādei ir samazinātas kvotas stacionārā – šogad ārstēs par 600 pacientiem mazāk. Kopumā aizvadītajā gadā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ārstēto pacientu skaits bijis nedaudz zem 10 000 slimnieku.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja un medicīnas māsa Margarita Saveļjeva sacīja, ka slimnīcas mediķi neesot pret pārmaiņām, taču skumji, ka pilsētas vadība vispirms nevērsās pie slimnīcas kolektīva, bet sniedza vietējā laikrakstā destruktīvus paziņojumus un zināmā mērā apvainoja visu slimnīcas kolektīvu par destruktīvu darbu.
“Laikrakstā “Brīvā Daugava” (9. februārī) publicēts Raivja Ragaiņa teiktais, ka ” neviens taču nav apmierināts ar to, kā ir slimnīcā”. Kas ir domāts ar šo “neviens”? Vai tie ir gandrīz 10 000 pacientu, kas ārstēti stacionārā, vai 90 000, kas ārstējušies ambulatori, nerunājot par diagnostiskajiem izmeklējumiem, kuri katrs savā profilā ir sniegti tūkstošos. Vai, piemēram, tas, ka Pasaules bankas veiktajā novērtējumā 2017. gadā par perinatālās palīdzības nodrošināšanu Latvijā mūsu slimnīca ieguva visaugstāko novērtējumu, neliek Jums aizdomāties “cik viss ir slikti”? atklātā vēstulē pilsētas pašvaldības vadītājam vaicā slimnīcas darbinieki.
“Domes pārstāvji tomēr pēc arodbiedrības uzaicinājuma tikās ar mediķiem un norādīja, ka galvenais neapmierinātības iemesls esot tas, ka ārstniecības iestādē klibojot menedžments. Neko vairāk neuzzinājām. Pa pilsētu klejo vienīgi baumas,” saka M. Saveļjeva.
