Veselības ministre – pieredzējusi ierēdne? 5
Visticamāk, līdz Saeimas vēlēšanām atlikušos trīs mēnešus Veselības ministriju varētu vadīt pašreizējā ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos juriste Daina Mūrmane-Umbraško.
Viņa varētu būt tā sauktais tehniskais ministrs, kas savas ilgstošās darba pieredzes un profesionālo iemaņu dēļ spētu veiksmīgi tikt galā ar uzticētajiem pienākumiem. Šī versija izskanējusi politiskajās aizkulisēs, bet oficiāli kā fakts varētu tikt pasniegts jūlija sākumā, jo, kā pastāstīja “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, jūlija pirmajās nedēļās koalīcija lemšot par ministrijas vadības jautājumu. Bet gala lēmums būs jāpieņem Saeimai, balsojot par piedāvāto kandidātu.
D. Mūrmane-Umbraško sacīja, ka pagaidām neviens ar viņu par jauniem pienākumiem neesot runājis, bet neteica, ka viņas personības apspriešana politiskajās aizkulisēs būtu kaut kas pilnīgi nepieņemams. Gan Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs, gan arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris atzina, ka D. Mūrmane-Umbraško ir pieredzējusi ierēdne un amatpersona veselības aprūpes darba organizēšanā, kas izprot situāciju.
Šonedēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš pavēstīja, ka neesot normāli, ka premjerministrei Laimdotai Straujumai jāuzņemas veselības ministres pienākumi. Lai šo situāciju izmainītu, gaidāmi konkrēti risinājumi. Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka Ministru prezidentei ir daudz pienākumu, tādēļ viņa nevar turpināt pildīt veselības ministres uzdevumus.
Ministre Circene jau pavēstījusi, ka negrasās trīs mēnešus pirms vēlēšanām atkāpties no amata, kaut viņas veselības stāvoklis nav spožs. Ministre joprojām atveseļojas pēc mugurkaula operācijas un neprognozē, kad varētu atgriezties darbā, informē ministres preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna.
“Uzskatu par noderīgu, ka manas prombūtnes laikā veselības ministres pienākumus pildīt ir uzņēmusies Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Tas ļāvis nozarē jau ilglaicīgi sasāpējušus jautājumus, tai skaitā par akūti nepietiekamo finansējumu, pārrunāt augstākajā politiskajā līmenī, nodrošinot tiešu saikni ar Ministru prezidenti un veicinot papildu izpratni par to. Mērķis ar nozari mums ir kopējs – kvalitatīva veselības aprūpe ar vismaz Eiropas līmenim atbilstošu finansējumu. Laiks rāda, ka ne vienmēr esmu spējusi pārliecināt visus politiķus, ka veselība ir arī valstiska vērtība,” secina Circene.
Savā laikā arī Tautas partijas pārstāvētajam veselības ministram Gundaram Bērziņam bija radušās veselības problēmas un viņš nekavējoties atkāpās. “Medicīnas jomas politiskā vadība ir ļoti grūts uzdevums, un nav nekāds pārsteigums, ka tiem, kas veic šo darbu, cieš veselība. Tiklīdz jutu, ka vairs nespēšu pilnvērtīgi strādāt, atbrīvoju savu vietu, lai nāk cilvēks, kurš veselības aprūpes darba organizēšanā spētu būt daudz noderīgāks nekā es,” atceras G. Bērziņš. Arī toreiz veselības ministra pienākumus uzņēmās premjerministrs Aigars Kalvītis, taču tās bija tikai pāris nedēļas.
L. Straujuma, komentējot LVSADA padomes lēmumu izteikt neuzticību veselības ministrei, pavēstīja, ka ētisku apsvērumu dēļ ministres demisiju neprasīšot. Taču neoficiāli zināms, ka “Vienotības” vadība tiksies ar ministri, lai, visticamāk, pierunātu viņu atkāpties pēc pašas vēlēšanās un, iespējams, piedāvātu kādu citu amatu. I. Circene jau izteikusi vēlēšanos ieņemt kādu no samērā augstiem amatiem ar medicīnu nesaistītā jomā.
Tas nav ārkārtējs gadījums, kad valsts sekretāra vietnieks kļūst par ministru. Induļa Emša valdības laikā tieši tā notika ar toreizējo valsts sekretāra vietnieku Rinaldu Muciņu, kurš vadīja Veselības ministriju 2004. gadā līdz brīdim, kad valdība demisionēja un Muciņš atgriezās iepriekšējā amatā. Muciņa kunga vārds vairs netiek minēts starp iespējamiem pirmsvēlēšanu ministriem, jo viņam radušās nesaskaņas ar Ministru prezidentes biroja vadītāju Ringoldu Arnīti par labas pārvaldības jautājumiem.
