Veselības ministre ieskicē, kādi Covid-19 ierobežojumi draud 12
Veselības ministrija (VM) Covid-19 ierobežošanai piedāvā padarīt bargākus ierobežojumus tirdzniecībā, kā arī aizliegt norises iekštelpās, šodien pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ceturtdien valdība lems par konkrētiem papildu ierobežojumiem, savukārt patlaban VM izstrādātajā grozījumu projektā piedāvāts padarīt stingrākus tirdzniecības ierobežojumus, taču tie neskartu ne pārtikas, ne pirmās nepieciešamības preces.
Tāpat plānots pagarināt skolēnu ziemas brīvlaiku, kā arī aizliegt visa veida aktivitātes, kuras “var vispārējas veselības vārdā izlaist pāris nedēļas”, piemēram, iekštelpu treniņi, mēģinājumi un citas nodarbes.
Pulcēšanās ierobežojumus VM piedāvājums neparedzot, turklāt netiekot plānots arī aizliegt ārkārtējās situācijas laikā rīkot protesta akcijas. Paužot personisko viedokli, Viņķele sacīja, ka izteikšanās brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc cilvēkiem būtu jāparedz šāda iespēja.
“Lai arī kāda nesena pieredze mums būtu, šis būtu saglabājams. Bet, ja ir bažas, ka potenciālie protestu dalībnieki negrasās ievērot noteikumus, tad tas ir norišu atļaujas izsniegšanas un kontroles mehānisma jautājums,” sacīja ministre.
Epidemioloģiskā situācija Latvijā nav tik nopietna kā Lietuvā, tāpēc ārkārtēji ierobežojumi nav nepieciešami, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Jautāta, kāpēc valdība pagaidām atturas rīkoties līdzīgi citām Eiropas valstīm, tostarp Lietuvai, kas ieviesusi tā dēvēto “totālo lokdaunu”, būtiski ierobežojot iedzīvotāju pārvietošanos, Viņķele norādīja, ka saskaņā ar epidemiologu vērtējumu epidemioloģiskā situācija Latvijā patlaban nav tik nopietna, lai ieviestu “tik ārkārtējus ierobežojumus”.
Viņķele apgalvoja, ka Latvijas valdībai ir rīcības plāns, tā dēvētais “luksofora princips”, saskaņā ar kuru ieviešami papildu ierobežojumi. Ministre atgādināja, ka Latvija pirmos ierobežojumus ieviesa vēl pirms Lietuvas.
“Atšķirībā no Lietuvas Latvija agrāk piemēroja ierobežojumus. Viņiem bija “Žalgiris” spēles, pulcējot tūkstošus skatītāju, kas tagad ārkārtīgi smagi sit atpakaļ,” atgādināja politiķe.
Viņa uzskata, ka esošā situācija liecina, ka papildu regulācijas Ziemassvētku klusajā laikā ir nepieciešamas preventīvi, lai “trauslo inficēšanās stabilizāciju” izmantotu Covid-19 izplatības mazināšanai, lai pēc četrām nedēļām sagaidītu mazāku pacientu skaitu slimnīcās.
Kā norādīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs – “nav metodiskas grāmatas, kā rīkoties šādos gadījumos”. Galvenais, pēc epidemiologa paustā, ir nodefinēt, kā rīkoties atbilstoši vairākiem kritērijiem un balansēt ierobežojumu nepieciešamību, efektivitāti un sabiedrības līdzdalību.
“Dotajā brīdī mēs neredzam, ka mums būtu tik slikta epidemioloģiskā situācija, ka būtu nepieciešams rīkoties kā kaimiņvalstīm,” par nepieciešamību ieviest stingrākus ierobežojumus, kā tas ir Lietuvā, norādīja eksperts.
Tāpat eksperts atklāja, ka patlaban netiek novērots straujš saslimstības ar Covid-19 pieaugums, jo patlaban tas ir “lineārs”, kas savukārt nozīmē, ka ieviestie ierobežojumi darbojas. “Zinot, ka pasākumi darbojas, katrs nākamais solis ir rūpīgi izvērtējams,” piebilda Perevoščikovs.
Kā ziņots, Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts ceturtdien, 17.decembrī.
Plānots, ka stingrāki ierobežojumi varētu būt spēkā trīs nedēļas. Saskaņā ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa teikto ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.
Vienlaikus valdība ceturtdien lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 587 jauni Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem, divi – no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 357 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9400 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 6,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841.
Iepriekš SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka pašreizējie Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000.
