Veselības finansēšanā lūdz neaizmirst mūkus un mūķenes 2
Pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vērsušies Pareizticīgās baznīcas pārstāvji, lai pievērstu uzmanību, ka klosteru mūki un mūķenes paliks bez veselības aprūpes, ja parlaments pieņems Veselības ministrijas (VM) izstrādāto Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Mūki un mūķenes nav iekļautas to personu skaitā, kurām veselības apdrošināšanas iemaksu nodrošinās valsts, jo šie cilvēki attaisnotu iemeslu dēļ nav nodokļu maksātāji. Tāpēc likumprojekts ir papildināts ar S. Āboltiņas priekšlikumu, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiks apdrošināti “tradicionālo reliģisko organizāciju klosteru mūki un mūķenes, par kurām netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un kuras negūst ienākumus, kas saskaņā ar likumu būtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
VM ir pamanījusi, ka no obligāti un brīvprātīgi apdrošināto personu loka ir izkritušas personas, kas Latvijā uzturas vismaz gadu kā nodarbinātas vai pašnodarbinātas. Likumprojekta sākotnējā redakcija paredz, ka obligāti un brīvprātīgi apdrošināmajām personām ir piešķirtas vismaz pastāvīgās uzturēšanās tiesības valstī, bet Latvijā šādu tiesību iegūšanai var būt nepieciešami vairāk nekā pieci gadi. Tad veidotos situācija, ka noteikta nodokļu maksātāju grupa nekvalificētos valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem tikai kontekstā ar valsts piederību, kas var tikt vērtēts kā nesamērīgi ierobežojošs kritērijs, skaidro ministrija.
Ministrija, iesniedzot Saeimai priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai, ņēmusi vērā arī Pasaules veselības organizācijas ieteikumu, ka veselības aprūpei vajadzētu piešķirt vismaz 12% no vispārējiem valdības ieņēmumiem, kas joprojām būtu mazāk nekā vidēji Eiropā, bet tikpat cik Igaunijā un Lietuvā. Ministrija uzskata, ka valsts budžeta finansējuma minimālajam apmēram medicīnai jābūt ne mazākam kā 13% no izdevumiem. Bet tik un tā tas būs zemāks par vidējo Eiropas Savienības rādītāju, kas ir virs 15% no publiskā sektora izdevumiem. Ja Saeima par to vienosies, tad tā būs atzinusi veselības aprūpi par prioritāru valsts pienākumu pret tās iedzīvotājiem, uzskata veselības ministre Ingrīda Circene un piebilst, ka pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka valsts garantēto pamatpakalpojumu nav iespējams nodrošināt, jo nebūs, kas to sniedz zemā mediķu atalgojuma dēļ.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, kas vakar sāka apspriest Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, otrajam lasījumam iesniegts 81 priekšlikums. Ņemot vērā visus izskanējušos viedokļus un argumentus, komisija nolēma izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs diskutēt par strīdīgajiem jautājumiem un rast visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai.
Juridiskais birojs aicina deputātus pirms likumprojekta virzības izskatīšanai pārliecināties par šā dokumenta projekta atbilstību Satversmei. “(..) Arī Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir norādījusi – lai noskaidrotu, vai attiecīgais regulējums ir samērīgs, nepieciešams vērtēt: pirmkārt, vai izmantotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (..),” norāda birojs. Saeimas juristi iesaka pievērst deputātu uzmanību tam, ka ir ļoti neskaidri definēts, kas ir pacientu iemaksas un līdzmaksājumi – likumprojektā neesot ietverti jebkādi nosacījumi par to noteikšanu.
VM ir iesniegusi savus priekšlikumus parlamentam uz septiņām lappusēm. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča sacīja, ka šādā gadījumā vajadzētu atdot likumprojektu ministrijai pārstrādāšanai, taču tā nav pieņemama prakse, ja valdība ir likumprojektu pieņēmusi un Saeima atbalstījusi pirmajā lasījumā. A. Barča bija pārsteigta, ka VM nezina šo kārtību, jo pati ministrija vēlējusies atsaukt likumprojektu un pat šā iemesla dēļ atcēlusi pirmdien Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektam plānoto preses konferenci.
Viedoklis
Eiropas Kopienas tiesas tiesnesis, konstitucionālo tiesību speciālists Egils Levits: “Ja pastāv konkrētas individuālas aizdomas, ka kādam ir nedeklarēti ienākumi, par ko viņš nemaksā nodokļus, tad tas ir krimināls nodarījums un pret viņu ierosināms kriminālprocess. Taču kolektīva sodīšana tikai uz vispārēju pieņēmumu vai pat statistisku aprēķinu pamata ir aizliegta. Piemēram, varētu pieņemt, ka vīrieši biežāk krāpjas ar nodokļu maksāšanu nekā sievietes. Taču tas neattaisnotu vīriešu izslēgšanu no medicīniskās aprūpes. Turklāt izslēgšana no medicīniskās aprūpes vispār nav pieļaujams kā soda veids. Arī jau atklātus un notiesātus noziedzniekus nedrīkst izslēgt no vispārējās medicīniskās aprūpes. Tas nozīmē, ka prettiesiska izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir apkarojama tikai ar valsts rīcībā esošiem legāliem līdzekļiem, kas nav pretrunā ar Satversmi, nevis ar izslēgšanu no vispārējās medicīniskās aprūpes.”
Avots: citāts no juristu seminārā Bīriņos nolasītā referāta par veselības aprūpes reformu
