Konservatīvie nosaka politisko toni, Skotija – plāno otru neatkarības referendumu 0
Pēc Britānijas premjerministra Borisa Džonsona Konservatīvo partijas pārliecinošās uzvaras parlamenta vēlēšanās karaliene Elizabete II jau ceturtdien teiks tradicionālo troņa runu, izklāstot premjera Džonsona valdības programmu.
Konservatīvie nosaka politisko toni
Tā paredz apņemšanos vēl līdz Ziemassvētkiem iesniegt parlamentam izskatīšanai vienošanos par izstāšanos no ES, kas jāpaveic līdz nākamā gada 31. janvārim, kā arī ar likumu apstiprināt 33,9 miljardu mārciņu piešķiršanu Nacionālajam veselības dienestam (NHS) līdz 2023.–2024. gadam. Premjerministrs Džonsons paziņojis, ka izmantos savas jauniegūtās pilnvaras, lai vienotu valsti, un atzinis, ka Nacionālais veselības dienests britu tautai ir “absolūtā prioritāte”.
Valdības plāns paredz jaunu attiecību izveidošanu ar Eiropas Savienību līdz 2020. gada beigām, kā arī vairāku rūpniecības nozaru pārvietošanu uz Anglijas ziemeļiem. Turienes iedzīvotāji, kas savulaik strādāja ogļu ieguves uzņēmumos, tradicionāli atbalstījuši leiboristus, bet šoreiz lielā skaitā nobalsoja par konservatīvajiem.
Pēc konservatīvo pārliecinošās uzvaras premjers Džonsons cer panākt Britānijai maksimāli izdevīgu tirdzniecības vienošanos ar ES, ierobežot imigrāciju, caurskatīt starptautiskās palīdzības budžetu, izveidot Anglijas parlamentu un pārveidot Apvienoto Karalisti par federālu valsti, atzīmē laikraksts “The Sunday Telegraph”. Daži analītiķi gan brīdina, ka pārliecinošais vēlēšanu uzvarētājs Anglijā Džonsons var kļūt par premjerministru, kura laikā Apvienotā Karaliste var sašķelties, atdaloties Skotijai un Ziemeļīrijai apvienojoties ar Īriju.
Leiboristi gremdējas dziļās pārdomās
Konservatīvo partijai triumfējot, leiboristu nometnē valda depresija un neziņa par nākotni pēc smagākā zaudējuma vēlēšanās pēdējos gadu desmitos. Daudzi partijas biedri ar sašutumu uzņēmuši leiboristu līdera Džeremija Korbina paziņojumu, ka viņš negrasās nekavējoties atkāpties, bet grib vēl pusgadu pārraudzīt “pārdomu procesu” partijā.
Korbina kritiķi atzīmē, ka partijas līderis pārāk ilgi gribēja sēdēt uz diviem krēsliem, neieņemot skaidru nostāju breksita jautājumā, kas izšķīra vēlēšanu iznākumu. Partijas aktīvisti jau kārtojas kandidātu rindā uz partijas līdera amatu un iesaka pārcelt leiboristu partijas galveno mītni no Londonas uz kādu mazpilsētu.
Skotija plāno otru neatkarības referendumu
Džonsona valdības pārstāvis jau paziņojis, ka Britānijas valdība “nekad neatļaus” otra referenduma rīkošanu par Skotijas neatkarību, lai gan Skotu nacionālā partija (SNP) guva ļoti labus panākumus vēlēšanās, daudzos iecirkņos izbalsojot konservatīvo kandidātus.
Skotijas ministre Nikola Stērdžena izteikusies, ka tā būtu “demokrātijas izkropļošana un gāšana”, ja viņai tiktu liegtas tiesības rīkot otru referendumu par Skotijas neatkarību pēc tam, kad partija spējusi palielināt savu pārstāvniecību par 45 procentiem. Viņa paziņojusi, ka jau šonedēļ nāks klajā ar detalizētu un demokrātisku plānu varas pārejai Skotijas parlamenta rokās, lai varētu sarīkot šādu balsojumu. Tālruņa sarunā ar Borisu Džonsonu pēc vēlēšanām Stērdžena teica britu premjeram, ka viņš nevar “ieslēgt Skotiju skapī, pagriezt atslēgu un cerēt, ka viss izkārtosies”.
Viņa brīdināja Džonsonu, ka viņš “nevar paturēt Skotiju Apvienotajā Karalistē pret tās gribu”. “Lai Apvienotā Karaliste turpinātu pastāvēt, tas var notikt tikai ar pušu piekrišanu,” teica Skotijas līdere. “Ja Boriss Džonsons ir pārliecināts par apvienību, tad viņam vajadzētu būt pietiekami pārliecinātam, lai to apliecinātu un ļautu cilvēkiem izlemt,” viņa piebilda. Stērdžena apgalvoja, ka SNP panākums, iegūstot 48 no Skotijai paredzētajām 59 vietām Apvienotās Karalistes parlamentā, ir devis partijai pārliecinošu mandātu referenduma rīkošanai.
Premjera Džonsona valdības plānā paredzēts atjaunot Ziemeļīrijas valdības darbu pēc gandrīz trīs gadu pārtraukuma un gādāt par “stipru Apvienoto karalisti”. Ilgajās sarunās par Britānijas izstāšanos no ES Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājums gandrīz izjauca vienošanās panākšanu.
Ziemeļīrijas unionisti nav atmetuši cerību panākt Īrijas apvienošanu, bet protestanti ir par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā. Konflikts tika apdzēsts ar abu pušu izlīgumu 1998. gadā, taču aizvainojums par agrākajiem pāridarījumiem turpina gruzdēt.
