Ne visi ģimenes ārsti bija atsaucīgi 0
Tele-EKG pilotprojektā, ko īstenoja četrās attālākajās Mazpolijas reģiona vietās, seniorus izraudzījās atbilstoši viņu vecumam un veselības stāvoklim ar vietējo ģimenes ārstu palīdzību. Viņiem vajadzēja jau būt kaut kādām sirds problēmām.
Stāsta K. Opocka: “Mums, pētījuma organizētājiem, vispirms bija jāiet pie ģimenes ārstiem un viņi jāpārliecina, ka šī metode būs laba viņu pacientiem, kam ir problēmas ar sirdi. Un ka viņiem to vajadzētu rekomendēt saviem pacientiem. Ne visi ārsti gribēja to darīt. Daži teica, ka visu to pašu viņu pacienti var veikt vietējā slimnīcā un viņiem tāpēc nav jādodas uz stacionāru Krakovā. Tomēr galu galā mums bija šie 100 pacienti un, kas vissvarīgākais, beidzoties šim pilotprojektam, ārsti atzina – pacienti bijuši apmierināti, ka tajā piedalījušies.”
Gan kardiologa, gan arī diētas ārsta konsultācija
Senioru bezmaksas apmācības, veselības stāvokļa aptaujas, kā arī kardiologa un diētas ārsta konsultācijas tika organizētas Krakovas Jāņa Pāvila II slimnīcā, kam ir laba pieredze telemedicīnas jomā. Tā gan atrodas 50 kilometru attālumā no Mazpolijas.
Ārsts Jerži Haduhs tagad ar smaidu atceras, ka septiņdesmit un vairāk gadus vecie seniori baidījušies, vai spēs iemācīties rīkoties ar medicīnisko ierīci, kas viņiem mājās pastāvīgi veiks elektrokardiogrāfijas izmeklējumu, un pareizi piestiprināt elektrodus ķermenim. “Tādēļ viņus iedrošinājām uz apmācībām ierasties kopā ar saviem radiniekiem, lai kopīgi apgūtu tās lietošanu un, atgriežoties mājās, viņi senioram varētu palīdzēt ar to darboties. Apmācībās ar vecākiem ļaudīm vajadzēja būt pacietīgiem, taču nebija neviena, kas nebūtu iemācījies ar to darboties,” stāsta kardiologs Haduhs. “Pacienti šo ierīci varēja valkāt gan mājās, gan ar to iet uz darbu, tā nebija vairāk traucējoša kā mobilā telefona līdzi nēsāšana. Arī uz ķermeņa piestiprinātie elektrodi neierobežoja parastās ikdienas aktivitātes. Mēs neierobežojām sūtījumu skaitu no šīs ierīces, lūdzām tos pacientiem veikt iespējami daudz. Apmēram pēc mēneša pacienti pie mums slimnīcā saņēma ārstu novērtējumu šiem datiem, konsultāciju, diagnostiku un ieteikumus ārstēšanai. Gan apmācību sākumā, gan noslēdzoties pacienta dalībai pētījumā, tika sniegtas arī uztura speciālista rekomendācijas par pareizu uzturu, jo ļoti daudzas sirds veselības problēmas rodas no nepareizas ēšanas.”
Otrs šīs slimnīcas ārsts Maikls Harančuks stāsta, ka, balstoties uz pacienta nosūtīto medicīnisko datu (uz slimnīcas serveri, līdzīgi kā mobilajā tālrunī tiek lietots internets) apkopojumu, ārstiem ļāva 36 pacientiem atklāt aritmiju, no kuriem sešiem diagnosticēja bradikardiju jeb palēninātu sirds darbību, iesakot viņiem elektroniska sirds stimulatora implantēšanu. “Atklājām arī tahikardijas (sirdsdarbība lēkmjveidīgi paātrinās) gadījumus, kas arī var būt bīstami pacientam, un ātriju fibrilācijas, kas varbūt nav tik bīstama, taču ar šo aritmijas veidu ir augsts sirdstriekas gadījumu risks. Viņiem nepieciešama speciāla antikoagulantu ārstēšana,” teic kardiologs. Pacienti par šīm savām veselības problēmām iepriekš nebija zinājuši, un tās izdevās atklāt, tikai veicot monitorēšanu četru nedēļu garumā.