Veselības aprūpes atveseļošanai – 213 miljoni. Vai kaut kas no šīs apjomīgās naudas summas tiks pacientiem? 5
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrija (VM) veselības aprūpes reformām ar šo gadu līdz 2024. gadam plāno piesaistīt 213 miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma, no kuriem lielākā daļa ir paredzēta trīs universitāšu slimnīcu un septiņu reģionālo slimnīcu infrastruktūras attīstībai.
Bet vai kaut kas no šīs apjomīgās naudas summas tiks pacientiem, lai viņi ātrāk un ērtāk varētu izmeklēties un ārstēties, īpaši tajās vietās, kur trūkst ģimenes ārsti un kur pie speciālistiem jābrauc kilometriem tālu?
Kur un ko integrēs?
Eiropas Savienības (ES) Atjaunošanas un noturības plāns, kas tiks īstenots, lai valstis varētu atgūties pēc pandēmijas radītās krīzes, iekļauj sešus virzienus – līdzās klimata pārmaiņām, digitālai transformācijai, produktivitātes reformai ir arī sadaļa “Veselība”, kurā 186 miljonus eiro ir paredzēts izlietot infrastruktūras investīcijām, lai koncentrētu veselības aprūpes pakalpojumus Rīgā, kur atrodas trīs universitātes slimnīcas, kā arī septiņās reģionālajās slimnīcās: Liepājas, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, kā arī Jelgavas pilsētas slimnīcā, Vidzemes un Rēzeknes slimnīcā.
VM Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktore Agnese Tomsone pastāstīja, ka šāds atbalsta veids izvēlēts, mācoties no Covid-19 epidēmijas kļūdām, kad bija jāslēdz ambulatorais sektors daudzās medicīnas iestādēs, jo nebija iespējams nodalīt pacientu plūsmas tā, lai varētu ievērotu epidemioloģisko drošību.
Pieminētās desmit slimnīcas nodrošinot 40% no visiem valsts apmaksātajiem ambulatorajiem medicīnas pakalpojumiem. Izpētīšot un izanalizēšot, kā slimnīcās trūkst, lai pēc tam izstrādātu rekomendācijas. Kā viens no risinājumiem jau tagad plānā paredzēta papildu 704 gultasvietu izveide universitātes un reģionālajās slimnīcās.
A. Tomsone, veselības aprūpes atjaunošanas un noturības plānā paredzētās reformas prezentējot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, centās pārliecināt deputātus, ka tas ļaušot ieviest “integrēto veselības aprūpes pakalpojumu” jeb vienas pieturas aģentūru.
Tas nepieciešams, lai pacients pēc medicīnas pakalpojuma saņemšanas universitātes vai reģionālajās slimnīcās nevienu brīdi nepaliktu bez atbilstošas aprūpes, lai brīdī, kad viņš tiek izrakstīts no slimnīcas, pacientu pārņemtu primārās veselības aprūpes mediķi un sniegtu nepieciešamo palīdzību.
“Vienas aģentūras princips nozīmē, ka slimnīcā būs koordinators, kurš pēc tam, kad pacients izrakstīts no stacionāra, izsekos, lai par viņu tālāk rūpētos ģimenes ārsts vai speciālists, kas sniegs, piemēram, rehabilitāciju,” skaidroja Tomsone.
Bijusī veselības ministre, Saeimas deputāte Anda Čakša (“Vienotība”) uzskata, ka šāds risinājums ir diezgan utopisks, jo plānā neparādās tas, kā tiks sakoordinēti, piemēram, ģimenes ārsti mazpilsētās ar speciālistiem reģionālajās un universitātes slimnīcās. A. Čakša: “Vai jūs varat atbildēt, kas mainīsies cilvēkam, piemēram, Saldū no šīm lielajām investīcijām? Patlaban tur, lai tiktu pie kardiologa, ir jāgaida trīs mēneši vai arī jāsamierinās ar maksas pakalpojumu. Vai miljonu investīcijas palīdzēs iedzīvotājiem ātrāk saņemt ārstēšanu?”
A. Tomsone: “Veidojot kopīgo bildi, ir divas sadaļas – investīciju sadale un valsts budžeta pieejamība ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai. Eiropas Komisija prasa palielināt valsts budžetu pakalpojumu pieejamībai.
Diemžēl šobrīd valsts budžeta palielināšanas iespējas ir ierobežotas. Lai palielinātu pakalpojuma pieejamību tieši Saldū un tieši pie kardiologa, mums ir vajadzīgs pakalpojuma apjoma palielinājums, kura nav. Atbildot, kas mainīsies tieši cilvēkam Saldū, visticamāk, ka ambulatorais pakalpojums nebūs pieejams Saldū, bet tuvākajā reģionālajā slimnīcā.”
Karaliskajā bildē daudziem nav vietas
“Ja runājam par integrēto veselības aprūpi, bet galarezultātā ir ierakstītas desmit slimnīcas, tā ir visīstākā centralizācija,” uzskata A. Čakša.
“Ja pretī nav nolikts, ka katrai slimnīcai apkārt ir teritorija, par kuru tā ir atbildīga, sākot ar ģimenes ārstiem un beidzot ar to, kā cilvēks var nonākt augstākā līmeņa slimnīcā, kad tas ir nepieciešams, tad tas ir apšaubāms plāns. Diemžēl centralizētais risinājums rāda, ka tas nestrādā.
Ir ne mazums vietu Latvijā, kur no veselības aprūpes nekas nav pieejams vai pieejams tikai par naudu, bet atjaunošanas un noturības reformām paredzētās investīcijas šo problēmu nerisina nekādā veidā.
Liela daļa pacientu diemžēl neierauga sevi šajā karaliskajā bildē.”
Arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītāja Ināra Pētersone kritizēja ministrijas pieeju, plānojot pieteikumus Eiropas finansējumam.
“Man nav skaidrs, kur mēs virzāmies ar atveseļošanas plānu, kāds būs kartējums un kādi veselības aprūpes pakalpojumi kurās vietās tiek plānoti?” jautāja Pētersone, kuras organizācija pārstāv privātās medicīnas iestādes, kuras arī sniedz valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus, bet kurām pēckrīzes atjaunošanas plānā finansējums nav paredzēts.
Pētersoni ļoti mulsinot mētāšanās ar miljoniem – kopš pagājušā gada vasaras saistībā ar epidemioloģisko situāciju nepārtraukti tiek piešķirti miljoni pacientu plūsmu sakārtošanai, infrastruktūras pielāgošanai.
“Tagad no šiem plānotajiem atveseļošanās miljoniem 87% atkal paredzēts tērēt slimnīcu pielāgošanai epidemioloģiskajai situācijai, lai varētu pārvarēt līdzīgus izaicinājumus nākotnē. Lai visu to uzturētu, no valsts budžeta būs nepieciešams apjomīgs papildu finansējums.
Izlasot, kā Veselības ministrija ir paredzējusi sadalīt ES atjaunošanas un noturības mehānisma naudu, mēs nesaskatām, ka atveseļošanās pēc krīzes notiks pacientu interesēs. Naudu plāno piešķirt desmit ārstniecības iestāžu stiprināšanai. Te nav runa par sabiedrības interesēm, lai ārstiecības pakalpojumu pieejamība būtu kvalitatīvāka un ērtāka,” uzskata Pētersone.
“Aizbrauciet uz Infektoloģijas centra barakām!”
Par to, ka nauda slimnīcu infrastruktūrai tomēr ir nepieciešama, runāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis. Viņš aicināja visus, kas par to šaubās, apmeklēt Tuberkulozes un plaušu slimību centru Sauriešos, kas ir RAKUS sastāvdaļa
. “Ikviens no jums var aizbraukt uz tuberkulozes slimnīcu vai Latvijas Infektoloģijas centra barakām, kurās ārstē pacientus. Bez investīcijām mēs varam tikai teorētiski runāt par to, ka esam pacientam draudzīgi. Bet, ja slimniekam nav labierīcību palātā un kopā vienā palātā atrodas seši slimnieki, bet tur nav ventilācijas, tad par ko gan mēs runājam?” vaicāja valsts lielākās slimnīcas vadītājs.
Atveseļošanas plāns vēl procesā
Jevgenijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs: “Kovida pacientus ārstē daudzās slimnīcās, ne tikai universitātes un reģionālajās ārstniecības iestādēs. Izejot no pandēmijas, var parādīties arī citas infekcijas, bet ieguldījumi ir plānoti tikai lielākajās ārstniecības iestādēs. Jāņem vērā, ka puse slimnieku ārstējas Rīgā, bet otra puse – ārpus Rīgas.”
Agnese Dagile, ekonomikas padomniece Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā: “Patlaban nevēlos komentēt veselības aprūpes atveseļošanās plānu, jo tas ir procesā. Kad Latvija iesniegs galīgo Atjaunošanas un noturības plānu, tad Eiropas Komisija divus mēnešus analizēs gala variantu un pēc tam publiskosim rakstiskā veidā skatījumu un viedokli par to. Gala variants jāiesniedz līdz 30. aprīlim.”
