Veselības aprūpei – šogad par 28,5 miljoniem latu vairāk 0
Šonedēļ pastiprināta uzmanība ir pievērsta veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija un Pieprasījuma komisija, kurā ar rakstiskiem jautājumiem ministrei bija vērsušies divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti un astoņi saskaņieši, vēlējās uzzināt, kāds tad izskatīsies medicīnas budžets 2014. gadā.
Latvijas Slimnīcu biedrībai vairs neesot ko runāt ar Circeni, tāpēc tā lūdza vizīti pie valdības vadītāja Valda Dombrovska, lai viņam personīgi pastāstītu, ka valsts slimnīcām ārpus Rīgas šogad par akūto slimnieku ārstēšanu ir palikusi parādā vairāk nekā divus miljonus latu. Bet saņēma kurvīti – Dombrovskis izdeva rīkojumu, lai ar slimnīcu vadītājiem tiekas pati ministre. Biedrība savā valdes sēdē nolēma, ka vairāk ar Circeni nerunās – slimnīcu vadītāji jūtoties nesadzirdēti. Piektdien ministre pieteikusi vizīti mediķu arodbiedrībā, kur apspriedīsies par nākamā gada finansiālajām iespējām.
I. Circene Saeimas deputātiem pastāstīja, ka veselības aprūpes finansējumu 2014. gadā plānots palielināt par 28,5 miljoniem latu, taču tik un tā tas ir nepietiekams.
Veselības ministrijas izstrādātā veselības obligātās apdrošināšanas koncepcija paredz, ka 5% no iekšzemes kopprodukta medicīnai būs tikai 2020. gadā. Šie procenti nozīmē to, ka veselības aprūpei ir nepieciešams vairāk nekā viens miljards latu.
Pie tik apjomīgas naudas summas nav iespējams tikt tuvākajos gados, jo tad viss valsts budžeta pieaugums būtu jānovirza tikai veselības aprūpei, tā uzskata Circene.
Ministre uzsvēra, ka nākamgad būs vairāk naudas ārstniecībai – to paredzēts palielināt līdz 340 miljoniem latu (šogad 312,7 miljoni latu), bet valsts apmaksātajiem medikamentiem valdība nolēmusi tērēt 82 miljonus latu pašreizējo 78 miljonu vietā. Medikamentiem, kā arī ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei no medicīnas budžeta tiks atvēlēti 94% naudas. Circene solīja, ka, palielinot finansējumu ārstniecībai, samazināsies pacientu rindas pie speciālistiem – nav normāli, ka rindā jāgaida vairāki mēneši. Būs iespējams veikt vairāk laboratorisko izmeklējumu (+660 247), diagnostisko izmeklējumu (+4505), saņemt vairāk speciālistu konsultāciju (+5571), kā arī dienas stacionāra pakalpojumus (+1036).
Tiks palielinātas arī mediķu vidējā darba alga; ārstiem – no 524 līdz 595 latiem, medicīnas māsām – no 314 līdz 356 latiem, bet sanitārēm un citam palīgpersonālam – no 210 līdz 238 latiem.
“Saskaņas centra” deputāts Andrejs Klementjevs, kas allaž ir ļoti ieturēts, pēkšņi zaudēja savaldību, no ministres uzzinot, ka C hepatīta slimniekiem nav iespējams nodrošināt valsts apmaksāto zāļu kompensāciju 90% apmērā (patlaban 75%). Par to, ka ministrijai tas jāpanāk, nobalsoja visi Saeimas deputāti, kad bija saņēmuši vēstuli no 13 000 Latvijas iedzīvotāju. Ministre paskaidroja, ka šim nolūkam nepieciešami trīs miljoni latu, kurus nav iespējams saņemt. Klementjevs paceltā balsī aizrādīja Circenei, ka ministre nespējot izpildīt Saeimas uzdevumus, un atstāja Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdi.
Kad ministre Pieprasījumu komisijas deputātus iepazīstināja ar “Eurostat” datiem, kas apliecina, ka veselības aprūpe ir ne tikai viena no sliktāk finansētajām nozarēm Latvijā, bet arī ierindojas trešajā vietā no beigām Eiropas Savienībā, daļa deputātu bija pārsteigti par šo negatīvo informāciju, jo to dzirdēja pirmo reizi. Deputāti nolēma aicināt uz atsevišķu komisijas sēdi finanšu ministru Andri Vilku, lai uzzinātu ministra viedokli par to, kā uzlabot situāciju veselības aprūpē.
