Māra Libeka: Kovida ārstēšanā iesaistītajiem mediķiem jāpiešķir vismaz desmit dienu valsts apmaksāta rehabilitācija 10
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrei Ilzei Viņķelei (“Attīstībai/Par”) tomēr ir izdevies saglabāt savu amatu, kaut gan par šādu iespēju biju izteikusi šaubas. Tas noticis, gan pateicoties negaidītajam koronavīrusa uzbrukumam, gan valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa izvairībai konfliktēt koalīcijā.
Mainīt zirgus uz pārmijas ārkārtējās situācijas laikā nebūtu īsti prāta darbs, kaut gan valdības vadītājam ne reizi vien ir šķitis, ka dažs labs zirgs būtu nomaināms.
Kā paredzēju, ministrijai ir izdevies nedaudz samazināt kompensējamo zāļu cenu un pacientu līdzmaksājumu apjomu, jo no 2020. gada 1. aprīļa kompensējamo medikamentu receptē vairs neraksta konkrētā ražotāja nosaukumu, bet gan zāļu aktīvo vielu.
Diemžēl bezrecepšu zāļu cenas nevis samazinās, bet palielinās, jo, ja vienā pozīcijā zāļu ražotāju un lieltirgotavu ienākumi sarūk, tad, lai neciestu zaudējumus, citā tos palielina.
Mediķi ir saņēmuši algas pielikumu, taču, kā esmu norādījusi, tas ir bijis nevienmērīgs, jo solīti bija 20%, bet saņemts uz pusi mazāk, izņemot rezidentus.
Vai pret Covid-19 vakcinēsies lielākā sabiedrības daļa?
Noteikti tā nebūs lielākā daļa. Par to liek domāt pagājušā gada decembra sākumā veiktā sabiedrības aptauja valsts pētījumu programmas ietvaros. Atbildes liecināja, ka īpaša aktivitāte potēšanās procesā nav gaidāma.
Atzīmējot atbildi “Es noteikti izmantošu iespēju vakcinēties pret Covid-19”, apņēmības pilni to darīt 2020. gada decembra sākumā bija tikai 16 procenti iedzīvotāju. Kopā ar tiem, kuri drīzāk būtu gatavi vakcinēties, nevis nevakcinēties, – 37 procenti. Aptuveni piektā daļa (21,5 procenti) nebija izlēmuši, bet pārējie norādīja, ka pilnīgi noteikti vai visticamāk to nedarīs.
Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens informēja, ka, uzsākot vakcināciju, universitātes slimnīcu mediķi izrādot daudz lielāku atsaucību pret potēšanos nekā ārsti un medicīnas māsas reģionālajās un lokālajās slimnīcās. Sak, paskatīsies, kā kolēģi lielajās Rīgas slimnīcās jūtas pēc vakcinēšanās.
Kad varētu atjaunoties pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem?
Visticamāk, tas notiks, sākot no pavasara. Daļa mediķu un arī kovida saslimšanas riskam pakļauto iedzīvotāju būs jau saņēmuši vakcīnu, līdz ar to situācija no epidemioloģiskā viedokļa būs kļuvusi drošāka.
Ņemot to vērā, valdība varētu atcelt savu lēmumu par to, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.
Vai kovida ārstēšanā iesaistītie mediķi saņems valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus?
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadība rosina Veselības ministriju izstrādāt rehabilitācijas plānu mediķiem. Tas, ka ārsti un medicīnas māsas ir reāli izdeguši, ārstējot koronavīrusa skartos slimniekus, ir stāstīts un rādīts daudz.
Pastāvīgs nogurums un miega trūkums, ko izraisa ilgas darba stundas, pastiprināta emocionālā slodze grauj veselību un tikai ar bezmaksas psihologa konsultācijām, ko piedāvā ministrija, ir par maz.
Mediķi būtu gandarīti, ja justu, ka viņu pūles tiek novērtētas, piešķirot vismaz desmit dienu valsts apmaksātu rehabilitāciju kādā no mūsu valsts sanatorijām vai atpūtas centriem. Bet šaubos, vai Veselības ministrija spēs tik tālu aizdomāties.
