Veselības aprūpē: pārejas periods turpinās 1
Aizvadītajā gadā veselības aprūpei tika piešķirts vairāk nekā miljards eiro, kas viesa cerības, ka, pieaugot algām, samazināsies to mediķu skaits, kas pamet darbu valsts sektorā, lai strādātu privātajās medicīnas iestādēs vai dotos projām no Latvijas. Tomēr pagaidām, kā jau paredzēju, speciālistu trūkuma dēļ neizdodas iztērēt visas valsts piešķirtās kvotas un tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nav sajutuši rindu samazināšanos. Arī mans paredzējums, ka jaunie ārsti nenomainīs tos, kam jāiet pensijā, ir piepildījies.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska secina, ka šis process norit ļoti gausi un smagi, ka ģimenes ārstu garā rinda uz darba vietu ir Rīgā, bet lauku reģionos, kur viņus gaida ar atplestām rokām, jaunie ārsti tikpat kā nenāk.
Piepildījusies arī prognoze, ka veselības aprūpes finansēšanas likums nestimulēs maksāt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.
Veselības ministre gada nogalē informēja, ka 3000 iedzīvotāju ir samaksājuši ap 450 000 eiro. Bet šādu personu skaits, kas nemaksā sociālās iemaksas, ir krietni lielāks.
Kurai partijai un kurai personai tiks uzticēts vadīt Veselības ministriju?
Joprojām ir spēkā tas ministru portfeļu sadalījums, par kuru partijas vienojās, ja par valdības vadītāju kļūtu Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Veselības ministrijas vadīšana paredzēta “Attīstībai/Par!”, kura par ministri ir izvirzījusi Saeimā neiekļuvušo Ilzi Viņķeli. Viņa ir ļoti aktīva, neraugoties uz to, ka vēlētāji viņai parādīja totālu neuzticību. Tomēr pastāv iespēja, ka partija, jūtot sabiedrības spiedienu, no šī nodoma varētu atteikties un Viņķeles vietā virzītu kādu citu personu.
Vai tiks atcelta sistēma, ka, sākot no šī gada, visi pacienti tiks sadalīti divos grozos – tie, kas nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, saņems vienu pakalpojumu grozu, bet tie, kas maksā, – citu, lielāku?
Ja par veselības ministri kļūs “Attīstībai/Par!” pārstāvis, tad, visticamāk, dalījums grozos varētu tikt atcelts. Atgādināšu, ka iespējamā veselības ministra kandidāte I. Viņķele pirms Saeimas vēlēšanām solīja, ka šī sistēma esot absolūti nepieņemama, jo ir netaisnīga pret mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.
Dalīšana grozos pasliktināšot tieši trūcīgo cilvēku situāciju. Šāds viedoklis ir arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai.
Tās pārstāve Solvita Olsena Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā apgalvoja, ka neesot pierādīts, ka kādā valstī, kur ieviesta līdzīga sistēma, palielinātos nodokļu ieņēmumi.
Šaubas par iespēju ieviest jauno kārtību rada arī fakts, ka to nebūs iespējams īstenot no janvāra, kā to bija solījusi Veselības ministrija. Elektroniskā sistēma tam neesot gatava. Kad tā būs gatava, nav zināms.
Vai, palielinot mediķu algas par 20%, turpināsies ārstu un medicīnas māsu aizbraukšana no Latvijas?
Ņemot vērā Latvijas Ārstu biedrības konferencē ziņoto, šogad Latviju pametuši 217 ārsti, bet piecos gados – vairāk nekā 1000 ārstu. “Ja kopējā ārstu saime ir nedaudz virs 7000 ārstu, tad tūkstotis ir aizgājis. Mums ir informācija, ka kādā slimnīcā kāds ir atgriezies, bet tie ir desmiti, varbūt simts, bet aizbraucis ir tūkstotis,” sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.
Visticamāk, aizbraukšana turpināsies, jo mediķu pamatalga nav tik liela, lai viņi nemeklētu daudz labāk apmaksātās darba vietas ārpus Latvijas.
