Veselības aprūpe gaida papildu naudu 0
Pagājušajā piektdienā 11. Grāmatu svētki Rēzeknes un Viļānu novadā norisinājās Dricānos, kuru ietvaros arī notika “Latvijas Avīzes” vadītā publiskā diskusija “Veselības aprūpe – problēmas un risinājumi”. Diskusijā piedalījās veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”) un 11. Saeimas deputāts Romualds Ražuks (Reformu partija).
Dricānieši un visa novada cilvēki uz diskusiju bija sanākuši kuplā skaitā. Jautājumus uzdeva, kautrīgi iesūtot zīmītes, un labprātāk klausījās politiķu stāstītajā. Diskusijas ievadā lūdzām ministri un Saeimas deputātu raksturot šā brīža situāciju veselības aprūpē.
Papildu nauda un e-veselība
I. Circene: – Ko desmit mēnešu laikā esam izdarījuši? Pirmkārt, palielinājuši pieejamību veselības aprūpei ārpus lielajām pilsētām. No janvāra ģimenes ārstu līgumos ir valsts apmaksātas divas māsas, tādējādi stiprinot ģimenes ārstu programmu. Šobrīd tā darbojas aptuveni 40% ārstu prakšu. Tāpēc esam nākuši ar vēl vienu priekšlikumu – ģimenes ārstu praksēs no valsts algot arī feldšerus. Mūsu mērķis – stiprināt ģimenes ārstus un nodrošināt medicīnisko palīdzību pēc iespējas tuvāk cilvēkam laukos.
Uz budžeta grozījumiem Saeimā esam iesnieguši papildu finansējuma pieprasījumu 15,5 miljonu latu apjomā. Par šīs naudas piešķiršanu vēl lems Saeima, bet, ja to saņemsim, tad 134 tūkstoši pacientu varēs saņemt speciālista konsultāciju vai simtiem tūkstošu veikt izmeklējumus.
Otra valstiski liela problēma ir demogrāfija – un tā nav tikai dzimstība, tas ir darbspējīga cilvēka dzīves ilgums. Esam paveikuši divas lietas – izveidojuši “Mātes un bērna veselības programmu”, pasludinot šo par mātes un bērna gadu, uzsākuši arī neauglīgo ģimeņu reģistru, un ar 1. septembri sākas noslēdzošais posms – māmiņām recepšu medikamenti būs ar 25% atlaidi, grūtniecēm un bērniem recepšu medikamentiem atlaides būs līdz 50% .
Strādājam pie divām lielām programmām: pirmā ir darbspējīgo iedzīvotāju medicīnas pakalpojumu saņemšanu sasaistīt ar nodokļu maksāšanu, otra – e-veselības sistēmas ieviešana.
Ir sagatavota programma sirds un asinsvadu slimību profilaksei, kas paredz speciālu kabinetu izveidi, jo 54% saslimstības un mirstības Latvijā ir tieši no šīm kaitēm. Ja Saeima atbalstīs papildu līdzekļu piešķiršanu, tas nodrošinās 80% jaunu ātrās palīdzības mašīnu iegādi, jo laukos mums ir nopietnas problēmas ar transportu.
R. Ražuks: – Pateicoties šīs ministres darbam, ir sācies tas, kam bija jāsākas jau sen. Veselība un veselības aprūpe ir visu mūsu mērķis un uzdevums, to aizsargāt vajag ne tikai Veselības ministrijai, bet arī pārējiem ministriem un sabiedrībai kopumā. Tagad ir sācies process, kad mēs saprotam, ka par situāciju ar veselību atbild ne tikai mediķi, bet arī nodokļu nemaksātāji. Tāpēc Saeimas veselības apakškomisija, kurā es strādāju, cenšas darīt visu, lai atbalstītu ministrijas centienus. Es ceru, ka 13. septembrī Saeima nobalsos par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpei. Saeimas viens no galvenajiem uzdevumiem ir panākt tos rādītājus, kas ir mūsu kaimiņvalstīm, pirmkārt jau Igaunijai. Domāju, ka nedalīts deputātu atbalsts būs tam, ka pakāpeniski līdzekļus vajadzētu pārcelt no ārstēšanas uz profilaksi, lai cilvēki neslimotu un nemirtu. Sirds un asinsvadu slimību kabinetu dibināšana ir pirmais solis uz to pusi. Mēs redzam Rīgas ielās braši soļojam ārzemju tūristus, kuriem ir 70 un vairāk gadu, tas viss ir, pateicoties sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Ministrija un Saeima nenodrošinās mums labu veselību, katram pašam jāsāk ar sevi, ar veselīgu dzīvesveidu.
– Augustā tikāties ar sociālajiem partneriem, lai diskutētu par e-veselības sistēmas izveidi. Cik tālu esat tikuši un kas jāzina mums kā pacientiem?
I. Circene: – Esam parakstījuši pirmos līgumus, lai sāktu darbu testa režīmu, un līdz novembrim redzēsim, kā izveidotā platforma darbojas, kur nesakrīt datubāzes un iespējami kādi šķēršļi vai aizķeršanās. Ar 1. janvāri sāksim pilotprojektu, droši vien paies vēl viens gads, kamēr e-veselības sistēma sāks darbu visā Latvijā.
Iedzīvotājam būs pieejama informācija par sevi pilnībā, kas būs tikpat droša un viegli lietojama kā, piemēram, internetbanka. E-veselībā būs efektīvāks gan ārstēšanas process, gan naudas izmantošana, labāka būs pacientu datu aizsardzība, ko mēs tagad – papīra formātā – īsti garantēt nevaram.
Jau tagad Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ir informācija par rindām veselības aprūpes iestādēs, bet tā tiek maz lietota. Arī ārstiem e-veselības sistēmā būs visa informācija par cilvēka iepriekšējām saslimšanām un pacientam nebūs jāstaigā ar dokumentu kaudzi padusē. Līdz ar to ir ieguvums gan pacientiem, gan mediķiem, gan veselības budžetam. Visi, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, šo projektu vērtēja atzinīgi.
– Diemžēl slimo pārsvarā gados veci cilvēki, kas ar e-vidi nav tik labi pazīstami. Vai, piemēram, e-recepte nesabaidīs pensionārus, nepadarīs viņu dzīvi sarežģītāku un nesaprotamāku?
I. Circene: – Jums ir taisnība. Arī Igaunijā, kas ir ļoti datorizēta valsts, 15% pacientu receptes vēlas saņemt papīra formā. Bet katru gadu šis procents arī viņiem samazinās. Kāds pacientam no tā ieguvums? E-recepti izraksta uz sešiem mēnešiem, aptieku tīklā šie dati ir, un, uzrādot savus dokumentus, jūs varat nopirkt savas zāles, neejot pie ārsta katru mēnesi.
– Gaidīšanas rindas pie speciālistiem jūsu nosauktajā Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ir ļoti dažādas. Izvērtējot viena speciālista – kardiologa – pakalpojuma pieejamību, redzam, ka lielākā rinda ir pie speciālista Stradiņos – 95 dienas, bet otrajā vietā ir Bērnu slimnīca ar 75 dienām. Tātad, lai bērns tiktu uz konsultāciju pie kardiologa, viņam rindā jāstāv gandrīz trīs mēneši. Kā tad tā – bērni mūsu valstī ir prioritāte un viņiem vienmēr tiekot dots papildu finansējums, lai segtu zaudējumus?
I. Circene: – Bērnu slimnīcai visi izdevumi arī šogad pilnībā tiks apmaksāti, jo viņi ir mūsu prioritāte.
Bērnu slimnīcai uz šo brīdi vairs nav pārstrādes, bet 18 tūkstošus latu tā ir ieskaitījusi kā peļņu. Tā slimnīca ir panākusi sabalansētu budžetu, un budžeta grozījumos konsultantiem esam paredzējuši 70 tūkstošus latu, lai bērniem šīs rindas mazinātu.
Kāpēc joprojām tādas rindas ir citur? Pirmkārt, pacienti nelieto šo sistēmu. Otrkārt – mums ir tā apziņa, ka pie speciālista noteikti uzreiz jānonāk lielajās klīnikās. Ja Saeima Veselības ministrijai piešķirs papildu līdzekļus, tas ļaus rindas samazināt uz pusi – līdz mēnesim un varbūt pat mazākam laikam. Arī Igaunijā, kuru mēs vienmēr minam par piemēru, gaidīšanas laiks pie speciālista ir sešas nedēļas.
– Kāpēc Bērnu slimnīcā, ievedot pacientu ar ātro palīdzību, vecākiem pirmais, ko pasaka nodaļā, ir tas, ka tualetes papīrs bija jāpaņem no mājām, jo slimnīcā tāda nav?
– Man grūti komentēt vienas nodaļas darbu, jo, kad es esmu slimnīcā, visās palātās ir tualetes papīrs. To santīmu, kas nepieciešami tualetes papīra iegādei, slimnīcai noteikti netrūkst.
R. Ražuks: – Mana mamma dzīvo Viļņā un ziņo man par visiem iekšpolitikas notikumiem. Es jums teikšu tā – viss, kas notiek Latvijā, Lietuvā ir ļoti lielā cieņā. Principā jau lielas atšķirības nav, tikai vienmēr ir tā, ka tas, ko dara citas Baltijas valstis, ir ārkārtīgi nozīmīgi un ar lielu autoritāti. Piezvaniet manai mammai, un viņa jums izstāstīs, cik labi ir dzīvot Latvijā.
Karš pret nodokļu nemaksātājiem
– Veselības ministrija pašlaik strādā pie obligātās veselības apdrošināšanas likuma. Ja veselības obligātās apdrošināšanas likums stātos spēkā šodien, bezmaksas veselības aprūpi nesaņemtu 130 – 170 tūkstoši neattaisnoto nodokļu nemaksātāju. Bet veselības nodoklis gadā, pašam maksājot, varētu būt 240 latu. Interneta komentāros ir ļoti daudz negatīvu komentāru par šo ierosinājumu. Ko darīt tiem, kas nav maksājuši nodokļus?
I. Circene: – Mēs pašlaik nezinām, cik šādu personu ir, jo nav reģistra, kas uzskaitītu ēnu ekonomikā nodarbinātos vai strādājošos citās valstīs. Kas mums tomēr liek domāt par šādiem skaitļiem, ir tas, ka pie ģimenes ārstiem ir pierakstīti par 200 tūkstošiem vairāk cilvēku, nekā Latvijā saskaitīts. Šie acīmredzot ir tie, kas strādā ārpus Latvijas. Tas nenozīmē, ka viņi Latvijā nevarēs saņemt medicīnisko palīdzību. Ja vien viņi citā valstī strādā legāli, par viņu ārstēšanos Latvijā arī maksās cita valsts un līdz ar to mūsu veselības sistēmai būs papildu nauda. Tagad Latvija maksā par visu cilvēku ārstēšanu, kuriem ir Latvijas personas kods.
– Kā tad būs ar trūcīgajiem?
– Viņiem arī nebūs jāmaksā, jo, ja cilvēks strādā par minimālo algu vai uz pusslodzi, viņš neatkarīgi no visa parādās sarakstā – nodokļu maksātājs. Valsts viņu ņem savā aizsardzībā un apdrošina. Tāpat ar zemniekiem un mikrouzņēmējiem, galvenais, lai viņi maksā nodokļus. Pelēkajā zonā strādājošie varēs vai nu nākt legālajā apritē, vai maksāt paši. Ja mēs tiksim līdz obligātajai veselības apdrošināšanai, tad to neieviesīs vienā dienā, noteikti būs pārejas laiks – pusgads vai gads, un mēs dosim iespēju visiem sakārtot savas darba attiecības. Mums ir vajadzīga godīga sistēma, lai mazajiem bērniem būtu mazākas rindas.
(Veicam balsojumu zālē – kurš ir par un kurš pret obligāto veselības apdrošināšanu. Lielākā daļa sanākušo atbalsta šādu sistēmu, tikai daži atturas, bet divi ir pret – viens no tiem arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.)
M. Švarcs: – Rēzeknes novadā ir 32 tūkstoši iedzīvotāju, ilgstošie nodokļu nemaksātāji varētu būt ap 1000. Pašvaldībai būs par viņiem jāmaksā un par viņiem jāparūpējas. Ja mēs rēķinām šos 240 latus gadā, tad tie ir 240 tūkstoši latu gadā, kas būs jāiztērē pašvaldībai, lai šie cilvēki varētu saņemt šo pakalpojumu. Izskatās tā, ka Veselības ministrija ir uzņēmusies risināt visas problēmas – gan par ko jāatbild VID, gan Labklājības ministrijai, bet aizmirst par konkrētām lietām. Tāpēc jāpadomā, vai, vēloties sodīt vienu nodokļu nemaksātāju, mēs nesodām piecus citus cilvēkus, kas nonākuši konkrētā dzīves situācijā.
I. Circene: – Mums ir laiks sakārtot savu dzīvi. Divus gadus, kamēr cilvēks ir bez darba, mēs esam ar mieru par viņu maksāt, bet tad cilvēkam jāsāk par sevi rūpēties pašam. Pašlaik cilvēkiem nav motivācijas maksāt nodokļus vai beigt saņemt pabalstus. Igaunija šādu praksi sāka jau 2005., Lietuva – 2009. gadā. Igaunijā 67% no veselības budžeta šādā veidā arī tiek savākti.
M. Švarcs: – Dricānos ir apmēram 50 ilgstošie bezdarbnieki. Viņi visi pēc sistēmas ieviešanas nāks uz mūsu sociālo dienestu, kura budžets gadā ir 1,5 miljoni latu.
R. Ražuks: – Stāsts nav par ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuru ārstēšanu neviens nepārtrauks, bet gan par nodokļu nemaksāšanu un algām aploksnēs. Un, ja iedzīvotāji, pateicoties Circenes kundzes izveidotajai apdrošināšanai, sāks vairāk maksāt nodokļus, tad arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi jūsu pašvaldībā palielināsies. Visā pasaule darbojas šādas sistēmas, cilvēkiem ir pat vairākas apdrošināšanas, bet tiem, kuriem nav, palīdz Sarkanais Krusts, baznīcas. Arī Latvijā šāda sistēma būs jārada. Jau tagad Jūrmalā ir tāda slimnīca, ko atbalsta pašvaldība, jo visi nevar samaksāt par ārstēšanos arī šobrīd.
Jautājumi un atbildes
Atbild veselības ministre Ingrīda Circene
– Vai tas ir humāni, ka ar ātro palīdzību atvesto pacientu nakts laikā vai vakarā izmet uz ielas?
– Tas parāda, ka pacientam būtu bijis pareizi tās dienas laikā vērsties pie ģimenes ārsta, jo, ja viņš nepaliek stacionārā, tad tā nav neatliekamā palīdzība.
– Kā salabot zobus, ja saņemu jau ilgstoši tikai minimālo algu?
– Teikšu nepopulāri – zobi ir jākopj. Šveices stomatologu asociācija pierādīja – ja bērns no pirmsskolas vecuma divreiz dienā tīra zobus, tad viņš saglabā zobus veselus.
– Vai neplānojat slēgt Rēzeknes slimnīcu?
– Nē, pasarg Dievs! Pēc papildu naudas piešķiršanas Rēzeknes slimnīca vēl šogad speciālistu izmeklējumiem varētu saņemt 146 tūkstošus latu.
– Vai Veselības ministrija plāno piešķirt papildu līdzekļus mājas aprūpei?
– Mājas aprūpe ir iekļauta ģimeņu ārstu prakšu darbā. Nauda ir, mums nav kam to piešķirt.
– Kādi bija rezultāti un kā vērtējat informatīvo kampaņu “Jūties švaki? Ne vienmēr ir tik traki”?
– Tas, ka informācija ir ļoti svarīga, parādīja rezultāts – ātrās palīdzības izsaukumu skaits samazinājās par 100 izsaukumiem dienā.
Novadu 11. Grāmatu svētku Dricānos atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, Nacionālie bruņotie spēki, “Lattelecom”, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Vesta–LK”, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, Anita Mellupe, Pāvils Vasariņš, Rēzeknes novada pašvaldība, Dricānu pagasta pārvalde Informatīvie atbalstītāji: Laikraksti “Latvijas Avīze”, “Rēzeknes Vēstis”, “Vietēja Latgales Avīze”, “Panorama – Rēzekne”, www.rezeknesnovads.lv, www.publika.lv Sadarbības partneris: SIA “LDz Cargo” |
