Veselības apdrošināšana vēl pusratā: ārsti neziņā, jo 1.janvāris jau tuvu 0
Ģimenes ārsti būs pirmie, kuri pavisam drīz, jau no 1. janvāra, vistiešākajā veidā saskarsies ar valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu, mēģinot noskaidrot, kuri pacienti ir un kuri nav apdrošināti. Kaut gan jaunais gads ir tepat pie sliekšņa, tomēr ģimenes ārstiem joprojām nav skaidrs, kā viņi varēs identificēt, kuram pacientam pienākas tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība un vēl daži medicīniskie pakalpojumi, bet kurš par valsts budžeta naudu varēs saņemt daudz plašāku medicīnisko pakalpojumu grozu.
“Apmēram 95% ģimenes ārstu ir iegādājušies licenci, kas ļauj izmantot kādu no privātuzņēmumu radītajām lokālajām datorprogrammām, bet tās joprojām nav pielāgotas veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmai. Kad tika gatavota e-receptes ieviešana, bija nepieciešams krietns laiks, lai šo programmu testētu, bet patlaban nav jūtamas nekādas darbības. Ir absolūti skaidrs, ka no 1. janvāra strādāsim tāpat kā līdz šim un nekāda pacientu dalīšana nodokļu maksātājos un nemaksātājos nenotiks,” ir pārliecināts Rīgas ģimenes ārsts Andris Baumanis, kurš viens no pirmajiem savā praksē sāka izmantot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Arī ģimenes ārsts Andris Lasmanis neesot saņēmis nekādus skaidrojumus vai paziņojumus no Nacionālā veselības dienesta (NVD). Viņš sacīja, ka jau tagad tie viņa pacienti, kuri ir maksājuši valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un kuriem ir nepieciešama speciālistu konsultācija, ļoti bieži par to maksājot no savas kabatas, jo vizīte par valsts naudu esot jāgaida mēnešiem. Garākās rindas esot pie endokrinologiem, reimatologiem, arī neirologiem, ķirurgiem un citiem speciālistiem.
“Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir par to, ka šie divi veselības aprūpes pakalpojumu grozi – tiem, kas maksā, un kas nemaksā nodokļus – ir jāatceļ,” sacīja dakteris Lasmanis un piebilda, ka ģimenes ārsti nenodarbosies ar skaidrošanu pacientiem, kāpēc ir šie grozi un kāpēc vieniem no 1. janvāra pienākas viss, bet citam par daudz ko jāmaksā pašam. “Sūtīšu uz Nacionālo veselības dienestu, lai tur sniedz visu nepieciešamo informāciju,” sacīja dakteris Lasmanis.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs apgalvoja, ka slimnīcas joprojām nezina, kā veselības apdrošināšanas ieviešana no nākamā gada praktiski tiks realizēta.
NVD gan solījis līdz jaunam gadam izsūtīt vēstuli slimnīcām par to, kā tām būs jāstrādā.
Patlaban neesot skaidrs, kā praktiski notiks pacientu “šķirošana”, jo slimnīcām pagaidām neesot pieejas datu bāzei, kura uzkrās datus par apdrošinātajām personām. Vai un kā šī datubāze darbosies, esot sava veida zemūdens akmens.
Bet NVD direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs vakar centās pārliecināt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus, ka notiekot gatavošanās tam, lai no 1. janvāra sistēma varētu sākt strādāt. “Patlaban sistēma tiek testēta, šonedēļ tiks instalēta produkcija, kā arī piesaistīti un testēti ārējie datu devēji,” skaidroja Labsvīrs.
Ģimenes ārsts ievadīšot sistēmā, kas būs integrēta e-veselībā, pacienta personas kodu un saņems informāciju, kura būs iekrāsota zaļā, oranžā vai sarkanā krāsā.
Ja pacientam pienāksies pilnais veselības aprūpes grozs, parādīšoties zaļa krāsa; ja pamata grozs jeb tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārsta konsultācijas, atsevišķi diagnostiskie izmeklējumi ar ģimenes ārsta nosūtījumu, atsevišķi kompensējamie medikamenti, onkoloģijas “zaļais koridors” un vēl nedaudz citu ārstniecisko pakalpojumu, tad informācija par pacientu iekrāsosies oranžā krāsā. Bet, ja pie ģimenes ārsta ieradīsies ārzemnieks, kurš nav Latvijā nodarbināts un nav reģistrēts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tad informācija būšot sarkanā krāsā, un pacientam ārstēšanās būs jāapmaksā no sava naudas maka. “Mūsu pozīcija ir tāda, ka ģimenes ārstam ir primārā aprūpe, un viņš pacientu virza sistēmā,” sacīja NVD direktores vietnieks.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska informēja, ka pārsvarā tiekot saņemtas sūdzības no mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kā arī 3. grupas invalīdiem, kuri ir satraukti, ka viņi palikuši ārpus pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza. I. Rezevska: “Iedzīvotāji ir neapmierināti, jo viņi tāpat to pakalpojumu nesaņem, jo rindas ir bezgala garas, kaut arī brīvprātīgi veikuši iemaksas. Viņi ir spiesti doties maksas sektorā un jūtas piemānīti.”
Veselības ministre Anda Čakša, atvairot šo pārmetumu, skaidroja, ka šogad ir bijis iespējams saņemt valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus par 600 000 reizēm vairāk, nekā tas bijis iepriekš. “Rītdien uz pusdienlaiku rindas nepazudīs,” sacīja Čakša.
Uzziņa
Kam jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas?
Apdrošināšanas statusu var noskaidrot, aizpildot tiešsaistes testu vietnē www.apdrosinaties.lv. Lai konsultētos par to, vai iedzīvotājam pilnā medicīnas pakalpojumu groza saņemšanai ir jāveic apdrošināšanas iemaksas, var vērsties klātienē Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centrā vai zvanīt pa tālruni 80001234 (darba dienās plkst. 8.30–17.00). No 2019. gada 1. janvāra par savu apdrošināšanas statusu un veicamo veselības apdrošināšanas iemaksu apmēru varēs pārliecināties E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv.
Avots: Nacionālais veselības dienests
