Veselība un astroloģija – kas kopīgs? Edija Spāres pieredze un zināšanas 1
Pieredzējušais astrologs Edijs Spāre uzskata, ka viņa darbā astroloģija un veselības atjaunošanas metodes darbojas roku rokā, jo tikai tā var gūt pilnīgu priekšstatu par kaites cēloņiem un izdziedināšanas veidiem. Tie, kuri pie Edija apgūst astromedicīnu un metālu terapiju (to skaitā arī šā raksta autore), sliecas atzīt, ka tā ir tiesa. Par to arī šī saruna.
Ko tu kā dziedinātājs dari?
Pārsvarā praktizēju ritmisko masāžu, kas pagājušā gadsimta sākumā radās vācu antropozofajā medicīnā. Tā ir saudzējoša masāža, ko esmu vienkāršojis, lai cilvēkiem vieglāk saprast. Pēc idejas, tā ir limfas iekustināšana, kurā papildus izmanto dažādus līdzekļus – pie kaites vainīgajām planētām atbilstīgas ziedes, metālus, ēteriskās eļļas, adatas. Darbojos arī ar āmuriņiem (tas ir adatu terapijas paveids), lieku ķīniešu bankas.
Antropozofā medicīna ir ļoti cieši saistīta ar astroloģiju. Man kā astrologam tā ir medusmaize!
Hipokrats teicis – nevari saukties par ārstu, ja nepārzini astroloģiju (un viņš bija tas, kurš klasificēja gan slimības, gan diagnostiku).
Jebkurš cilvēks var redzēt, ka mēness – augošs, dilstošs – norāda, kad stādīt, kad ravēt, kad iesākt un kad pabeigt darbus. Līdzīgi darbojas arī cilvēka ķermenis. Vecā mēnesī mums vajag no kaut kā atvadīties, izvadīt no organisma, jaunā – kaut ko izaudzēt vai pieaudzēt. Vecā mēnesī varam atbrīvoties no liekā, jaunā – nevaram, jo organismam ir tendence visu pieņemt, uzņemt. Vecā mēnesī tas ir gatavs atteikties un neuzkrāj rezerves, jaunā – grib uzkrāt, lai varētu izdzīvot ilgāk.
Piemēram, Šveicē plānveida operācijas pilnmēnesī neveic, arī vētrainā laikā ne. Cilvēka ķermenis ir pakļauts dabai, un, tā kā astroloģija ir viens no veidiem, kā ieraudzīt dabiskos, iekšējos ciklus, bez tās nevaram pieiet cilvēkam un ārstēšanai. Tas, kādā zodiaka zīmē mēness šobrīd atrodas, nosaka to, kura ķermeņa vieta ir visvājākā. Ja tās aiztiekam, varam nevis palīdzēt, bet gan radīt komplikācijas.
Ķermenī atrodams pilnīgi viss zodiaks?
Katrai zodiaka zīmei ir sava zona, piemēram, Aunam – galva, Vērsim – apakšžoklis un kakls, gandrīz kā pa līmeņiem. Ja ķirurģiski vai terapeitiski iejaucamies nepareizā vietā, negūstam efektu.
Būdams masieris, zinu – ja sāku procedūras vecā mēnesī, tās cilvēkam nepalīdz tik labi kā tad, ja sāku jaunā.
Ja es vecā mēnesī aiziešu pie masiera cīnīties ar lieko svaru, nepalīdzēs?
Nē, nepalīdzēs. Enerģija ir jāiztērē, nevis jānomasē!
Ir procedūras, kas īpaši efektīvas vecā mēnesī, bet ne šī. Varam kaut ko nogriezt, bet ne nomasēt. Liekais svars veidojas ne tikai no tā, ko esam apēduši, bet arī tāpēc, ka enerģija nevirzās. Šķidrumi neplūst, vielmaiņa ir lēna, uzkrāj, nepatērē.
Problēma ir arī interpretācijā, kas ir laba un kas – slikta vielmaiņa. Vieni saka – o, tev pārāk laba vielmaiņa, tu visu uzkrāj! Piemēram, astroloģijas izpratnē laba vielmaiņa ir tad, ja vielas ātri sadeg, tiek pārstrādātas un izvadītas, nevis labi uzkrājas. Un uzkrājas tāpēc, ka mēs apēdam par daudz, nevis tik, cik vajadzīgs šodien! Bet, lai nomestu nost, vajag paātrināt enerģijas plūsmu, limfas un asins plūsmu. Varbūt kaut kur ir sablīvējums, kāds bloks, traucēta limfas tece… Masāža to atbrīvo, paātrina. Jaunā mēnesī organisms ir gatavs slūžas ātrāk atvērt, bet vecā mēnesī tas ir pasīvs.
Visbīstamākā pārēšanās ir augošā mēnesī?
Skaidrs, ka šajā fāzē organismam baigi vajag, bet jāsaprot, ka var iztikt ar šķiedrvielām, nevis ogļhidrātiem vai olbaltumvielām.
Organisma tipus iedala četrās stihijās. Ir cilvēki, kuriem dominējošās stihijas dēļ nav ieteicams dzert daudz šķidruma, kas ir viens no ieteikumiem daudzās diētās. Pārliekas ūdens dzeršanas rezultātā tāds cilvēks var nevis nomest, bet pat pieaudzēt svaru.
Nav vienas konkrētas metodes, kā cilvēku sakārtot, ikviens jāizpēta astroloģiski, lai noteiktu, ko tieši viņam ieteikt produktu grupu un ēšanas režīma ziņā. Tas, ka kaut kas garšo, ir kas cits!
Vai tad organisms nav pietiekami gudrs, lai zinātu, ko tam vajag?
Varbūt kāds ir tik advancēts, ka jūt, ko un kad organisms prasa. Bet to, ka prasa, saka arī visi alkoholiķi un narkomāni. Sak, man pilnīgi rokas trīc, kā organisms prasa! Tātad tam vajadzīgas šīs indes?
Bet pēc tam, kad bijis ļoti auksti, iedzert glāzi groka ir veselīgi, un narkotika, kura vajadzīga, lai noņemtu sāpes, kādā mirklī ir noderīga, citādi var veidoties sāpju šoks.
Kurā brīdī es egoistiski izvēlos apmierināt garšas kārpiņas, sakot, ka man vajag, un kad es apzināti saprotu, ka man tieši kaut ko konkrētu vajag? Tās ir divas dažādas lietas!
Tātad garšas kārpiņas nav nekāds droši ticamais padomdevējs?
Apmierināt garšas kārpiņas – tā ir bauda, un jebkura bauda ir jāierobežo. Par garšas kārpiņām, saldumiem un baudkāri atbild Venera, tā ir saistīta ar vienu no mūsu gadsimta slimībām – diabētu. Tāpēc tas pasaulē ir tik izplatīts, jo cilvēki grib ēst to, kas garšo. Un visas baudas, kuru ir par daudz, nāk par skādi. Bet pilnīgi atturēties no baudas arī ir slikti.
Katra planēta ir atbildīga par kādu emociju: ja mēs barojam vienu no tām, citām tiek mazāk.
Pretēji Venerai Marss atbildīgs par agresiju. Kad baudām, nevaram cīnīties, kad cīnāmies – nevaram baudīt. Tāpēc kara plosītajās vietās mēdz būt izvarošanas, lai karotāji varētu iegūt līdzsvaru, tāpēc armijā dažkārt speciāli tiek iesūtītas prostitūtas.
Marss pārstāv rīcību, aktivitāti un pārvalda muskuļus. Ļoti liela ķermeņa daļa sastāv no muskuļiem: ja izņemam kaulus un šķidrumu, paliek muskuļi. Arī asinsvadi un limfvadi būtībā ir muskuļi, par sirdi nerunājot.
Ja esam par daudz aktīvi, nespējam atslābināties, ko ļauj Venera. Jebkuras spazmas ir Marss! Bet, kolīdz esam par daudz pasīvi, par daudz Veneras, organisms kļūst atonisks, ļengans un arī nevar eksistēt. Ja Marsa par daudz – rodas krampji, kolikas. Kurš maratonists skrienot pamana skaisto Vecrīgu? Skrienot skaisto nevar novērtēt, jo nav laika. Un otrādi – tas, kurš bauda, neskrien.
Vai arī citām planētām ir līdzīgi principi?
Līdzīgs ir saturniskais princips, kas mūs padara aukstus un stīvus ne tikai fiziski, bet arī emocionāli un mentāli. Pretējs tam – Mēness, mātišķā enerģija. Ja mūsos ir par daudz aukstuma, vairs nedarbojas vēders, locītavas nestrādā. Tas labi redzams vecos cilvēkos, kuri vairs nav gatavi klausīties citos un tikai runā savu. Mēness principu parāda sārta, veselīga un maiga āda. Saturna gadījumā tā ir sausa, pelēcīga.
Jupitera pārziņā ir aknas. Kad savu ideju pārāk uzspiežam citiem (ekspresīvi, kā misionāri to darīja, ar spēku), graujam savas aknas, un tās vairs nespēj adekvāti darboties. Dusmas, ka cits nepieņem tavus likumus, tavu ideju, bojā aknas.
Un Saule?
Saule ienes līdzsvaru, tai nav pretpola, tā ir vienīgā, kam mūs jāpārvalda. Tad, kad par daudz steidzīgi skrienam pa dzīvi, vairs neizvērtējam, kas personīgi katram no mums vajadzīgs, tāpēc veidojas stājas problēmas, aritmija un sirds-asinsvadu kaites. Astroloģiski sirds ir centrs, bet fiziski sirds neatrodas ķermeņa centrā, taču Saule pārvalda arī mugurkaulu, kas gan ir cilvēka centrs, no visām pusēm skatoties.
Tikai iekšēji lepns cilvēks stāv taisni. Tas, kurš šaubās par sevi, iztaisnoties nespēj, viņam sāp mugura un dur sirdī – tā fiziskajā plānā parādās vājas Saules princips. Tātad jāatrod ticība sev un saviem spēkiem vai arī viņš saļims zem Veneras iedvestās baudkāres vai Saturna uzlikto pienākumu nastas.
Kolīdz pārāk neelastīgs, atkal slikti – vairs neveidojas dabiskie izliekumi mugurā vai cilvēks muguru sabeidz ar nepareizu sēdēšanu. Gars ir jāpārvalda, un sirds ar to ir saistīta visciešāk. Ja to nepārvaldām, ir sirds asisnsvadu problēmas, infarkti, insulti.
Vai pats var tā izlemt un sevi pārvaldīt?
Vispirms jāapzinās, ar ko sirgsti. Piemēram, gremošanas traucējumi ir saistīti ar Mēnesi, līdz ar tiem nāk emocionalitāte, nespēja sagremot arī psiholoģiskās lietas (tās ir Mēness īpašības). Atceries, skolā mācīja ēst lēnām, bez steigas sakošļāt? Mēness pretpols ir Saturns – nesteidzies, sagremo, tad radīsies līdzsvars. Ar to var sākt. Ja nav laika ēšanai, skriešus nesagremojot apēd maizīti, turpini strādāt, skaidrs, ka nevari izvairīties no gremošanas traucējumiem. Tāpēc tam jāieplāno laiks, arī ēšanai, gulēšanai, sevis sakārtošanai – to māca Saturns. Jābūt atbildīgiem ne tikai pret darbu, bet arī pret savu ķermeni.
Ājurvēdā ir trīs ķermeņa pamattipi (došas) – pitta, vata un kapha. Kā tas ir antropozofajā medicīnā?
Došas drīzāk atspoguļo trīs zīmju grupas: kardinālās (Auns, Vēzis, Svari, Mežāzis), fiksētās (Vērsis, Lauva, Skorpions, Ūdensvīrs) un mutablās (Dvīņi, Jaunava, Strēlnieks, Zivis).
Astroloģijā iedalījums ir smalkāks. Cilvēku ķermeņa pamattipi atšķiras pēc stihijām (četras stihijas, katrā trīs zodiaka zīmes), tāpat kā mums ir četri temperamenti. Uguns ir holeriķis, Gaiss ir sangviniķis. Abi ir līdzīgi ar to, ka aktīvi, tikai Uguns visu pārstrādā, izmanto, dara to viena pati, Gaiss cenšas sadarboties. Savukārt Zemes stihija ir melanholiķis, jo kalns stāv tur, kur stāv, mainās ļoti lēnām. Ūdens, kas arī ir pasīvs (kļūst aktīvs tikai emociju iespaidā, taču pats tās nerada), ir flegmatiķis.
Holeriķa dzīvesveidam arī jābūt holeriskam, aktīvam, viņš nedrīkst sevi taupīt, lai iekšēji nesadegtu, jo enerģijas parasti ir par daudz.
Problēmas Ugunij (holeriķim) rodas tad, ja ēd pārāk daudz ogļhidrātu. Ar saldumiem sevi nobeidz – iedod vēl Uguni, bet, kā zināms, ja saliek plusu ar plusu, lielāku strāvu nedabū. Ķermenī tāpat – jāsaprot, kas jāliek iekšā! Vajag pretpolu – jāēd pretpola ēdieni.
Zemei (melanholiķim) gan jākustas, lai neaizmigtu, citādi viņš ir pārāk pasīvs. Bet – viņš nevar būt cīnītājs kā holeriķis. Zemes cilvēks ir praktiķis, izpildītājs. Grib, lai dzīve ir stabila, pat vienveidīga. Uguns negrib vienveidību, iet līdzi azartam. Jāatrod ideja, kuras dēļ dzīvot.
Gaisa cilvēks (sangviniķis) arī ir aktīvs, taču pēc būtības nav līderis. Viņš varbūt ir gatavs uzņemties līdera funkcijas intereses pēc, taču vairāk viņš meklē sadarbību. Gaiss var mēģināt būt tuvu līderim, būt viņa padomdevējs, atsevišķu funkciju izpildītājs vai aizvietotājs.
Pateiksi sangviniķim, lai iznes atkritumu spaini, viņš atbildēs – labi, ejam iznest! Pateiksi to pašu holeriķim – viņš nereaģēs, jo pavēlēm nepakļaujas. Savukārt Zemes cilvēks sapratīs, ka katram savs pienākums, un to izdarīs, viņam nav spēka cīnīties (dažkārt var pateikt, ka izdarīs to vēlāk, jo viņam trūkst enerģijas). Melanholiķi (Zemi) ir viegli regulēt, ja laikus pasaka, kam kad jābūt gatavam, – rīt mēs brauksim tur, ēdīsim tikos, gulēsim tikos. Tad viņš sagrupēsies, spēka pietiks ilgākam laika sprīdim nekā holeriķim, kurš tūdaļ pielec kājās un saka – esmu gatavs! Un ar to arī enerģija izbeidzas… Melanholiķis jāstumj, kamēr viņā izveidojas apziņa, ka viņš var, un tad jau vairs apstādināt nav iespējams.
Ūdens (flegmatiķis) ir sajūtu cilvēks, iet emociju pavadā – viņš atdos to, ko tam dosim: ja vakarā ar viņu strīdamies, no rīta pamodīsies gatavs turpināt strīdu. Uguns jau sen būs strīdu aizmirsusi, bet Ūdens nesapratīs, kā varēja viņu tā aizvainot, ilgi nepiedos. Tāpēc, pirms kaut ko liek darīt Ūdens cilvēkam, jāpajautā, kā viņš jūtas, jāsamīļo – tad var cerēt uz pozitīvu reakciju.
Tad arī slimnīcas varētu iedalīt pa blokiem…
Nuja! Zemes cilvēkus likt tur, kur neviens netraucēs, klusumā, kur viss jādara noteiktā laikā. Gaisa cilvēku ieliksim lielā palātā, kur var aprunāties. Uguni slimnīcā nav vērts turēt – viņš aizbēgs vai vispār tur nenonāks, pats labāk zinās, kā ārstēties: iedod man pret sāpēm to un to, lai varu skriet tālāk! Ja nu vienīgi intensīvajā terapijā – uzreiz iedod sistēmu, lai ar to var iet mājās vai uz darbu. Holeriķis neparādīs, ka ir slims, vajadzīga aktīva, ātra pieeja (un viņš slimos tad, ja sev netipiski uz ilgu laiku iestrēgs viena veida darbā).
Zemes cilvēku vajag ārstēt palēnām – šodien iemācīsimies vienu pirkstiņu kustināt, rīt jau divus, un tā viņš arī atveseļosies, izkāps no jebkuras bedres. Ūdens cilvēki arī var tikt uz kājām, ja vien apkārt būs mīļotie, kuriem tas vajadzīgs, tāpēc jāgādā, lai tuvinieki brauc pie viņa ciemos katru dienu, atnes mājas ēdienu.
Ar visiem klientiem nevar runāt vienādi. Flegmatiķim nevar ātri iespiest rokā recepti, viņš to nesapratīs. Ja sangviniķim neļausi piedalīties diskusijā, atkal nekas nesanāks.
Vai cilvēks, nebūdams astrologs, pats var uzzināt savu tipu?
Tikai caur astroloģiju vai arī, ja ļoti labi spēj sevi novērot. Psihoterapeiti arī strādā ar šiem temperamentiem, bet viņi mēģina tos uztaustīt caur sarunām. Astrologs skatās planētu izvietojumu cilvēka dzimšanas brīdī.
Ja nu ir jaukts temperamenta tips? Tādu cilvēku droši vien ir visvairāk…
Jā, un tad ir vislielākās ziepes. Visvieglāk ar pacientu strādāt, ja ir tīrs tips. Ja temperaments jaukts, es to saucu par nosacītu šizofrēniju, jo tāds cilvēks nevar izvēlēties vienu dzīves ceļu. Viņam interesē šis, viņš uztraucas par to un baidās no tā… Daudzmaz veselīgam cilvēkam tas mainās pa gadiem (šizofrēniķim – pa stundām). Vienu gadu viņš ir holeriķis un pārstāj klausīties citos, bet, kolīdz citi pierod, viņš pēkšņi kļūst emocionāls, saprot izdarīto un kļūst par flegmatiķi. Kolīdz tuvinieki aprod ar viņa sirsnību, viņš pēkšņi pārtop melanholiķī, darbarūķī – tikai pienākums, saistības, nekādu mīlestības izpausmju, un atkal ir grūti ar viņu sadarboties.
Vai slimību var uzlūkot kā iebūvētu programmu?
Jā, jo slimība iet līdzi emocijām. Kad saprotam, kuru emociju par daudz barojam, mēs varam no slimībām tikt vaļā. Ja Uguns – pasaules iekarotājs holeriķis – ir visu pasauli iekarojis, viņam vairs nav ko darīt, viņš izčākst! Tātad jāatrod jauns mērķis. Dzīvē ir vajadzīgi visi temperamentu tipi.
Varētu uz planētām raudzīties kā uz mērķdotācijām – katras planētas enerģija ir domāta kaut kam noteiktam.
Katrai planētai ir sava vieta, un, ja mēs tās enerģijai neatrodam lietojumu, tad slimojam. Žults, kas ir visaktīvākā mūsu ķermenī, ir Marss – dzelzs, ierocis, tas, kas visaktīvāk ietekmē pasauli. Ja cilvēks ir žultains, tas nozīmē, ka viņš neatrod, kur izpaust savu aktivitāti un agresiju. Un tā tālāk… Pats savulaik nebiju gana aktīvs, bet neizpaudu sevi rīcībā, rūgu un nerealizēju sevi… un dabūju žultsakmeņus. Tagad varu lepoties – esmu viens no retajiem, kas tos dabūja ārā bez operācijas.
Viss ir prātā, tikai jāsaprot, ar kādu planētu tas saistīts. Daļēji jau mums ciešanas un slimības ir vajadzīgas – lai mūs apstādinātu, liktu aizdomāties par to, ka darām ne tā, kā vajag.
Bieži uzdod jautājumu, vai horoskopā var redzēt cilvēka nāvi.
Es cilvēka nāvi nekad neskatos. Esmu pārliecinājies, ka to nevar ieraudzīt. Var ieraudzīt krīzes momentu, bet tas, vai ir iespējams tikt tam pāri, paliek ar jautājuma zīmi. Nevar prognozēt, vai šī krīze ir simtprocentīgi pēdējā.
Svarīgāk ir tas, ka cilvēks gatavs apzināties šo krīzi, strādāt ar to, un tad jau viņš var tikt tālāk. Ja viņš to ignorē, ir pārliecināts, ka tiks galā, bet nemaina neko sevī, tad viņš aiziet.
Saturns – kārtība, atbildība, aukstums, sausums.
Jupiters – filozofija, dzīves virziens, godbijība, kultūra, zināšanas.
Marss – fiziskā aktivitāte, rīcība, darbība, kustība, spazmas, krampji, kolikas.
Venera – atslābināšanās, eiforija, skaistums, mīlestība, dizains, dabasskati, viss krāšņais, bauda.
Merkurs – kustība, intelekts, komunikācija.
Mēness – jūtīgums, maigums, mātišķā enerģija, gremošana.
Saule – ego, līdzsvars, stāja, mugurkauls, sirdsapziņa, mīlestība pret visiem.
