Veselības apdrošināšanu kā primāro polisi izvēlētos 63% Latvijas iedzīvotāju 0
Latvijas iedzīvotāji par vissvarīgāko pašlaik uzskata veselības apdrošināšanu. Turpretī Lietuvā un Igaunijā ļaudis priekšroku dotu nekustamo īpašumu apdrošināšanai.
Tā liecina pagājušā gada nogalē pēc apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” pasūtījuma tirgus pētījumu aģentūras “GfK Baltic” veiktais pētījums, aptaujājot 1500 triju Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
“ERGO” valdes locekle Ingrīda Ķirse atklāj, ka līdzīga iedzīvotāju aptauja notikusi pirms pieciem gadiem. Toreiz lielākajai daļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (63%) pirmajā vietā bijusi nekustamo īpašumu apdrošināšana. Turpretī 2015. gada beigās priekšroku tai devuši tikai 55% aptaujāto.
Kā rāda pati jaunākā aptauja, 63% Latvijas iedzīvotāju pirmo izvēlētos veselības apdrošināšanu. Lietuviešu un igauņu uzskati piecos aizvadītajos gados gan nav mainījušies – ap 60% aptaujāto pirmajā vietā joprojām ir viņu nekustamā manta. Salīdzinājumā ar 2011. gadu Latvijā veselības apdrošināšanas īpatsvars ir audzis. “ERGO” pārstāve gan atzīst, ka šis apdrošināšanas veids lielākoties atkarīgs no darba devēju gādības par saviem darbiniekiem. Iedzīvotāji paši veselību apdrošina reti.
Par galveno iemeslu, kas mudinātu apdrošināt mājokli vai automašīnu, vai veselību, Latvijas iedzīvotāju vairākums (61%) atzīst drošības sajūtu.
Tomēr pēc apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige Baltic” pasūtījuma aģentūras “GfK Baltic” veiktā vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jūtas droši arī bez apdrošināšanas. Vienlaikus gandrīz 80% aptaujāto piekrīt, ka īpašumus būtu vērts apdrošināt. Tāpat puse aptaujāto labprāt apdrošinātu kustamu mantu.
“Gjensidige Baltic” Privātpersonu īpašuma produktu vadītāja – risku parakstītāja Kitija Lase atzīst, ka diemžēl liela daļa iedzīvotāju joprojām maldīgi domā, ka ne ar viņu īpašumu, ne ar viņiem pašiem nekad nekas ļauns nevar notikt. Aizdegas vai applūst tikai kaimiņu mājokļi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati gan liecina pretējo. Pagājušajā gadā Latvijā piedzīvotas 10 311 ugunsnelaimes, gandrīz 30 vienā dienā. Ugunsnelaimēs cietuši 272 cilvēki (tostarp 26 bērni), bet 90 gājuši bojā. Nelaimju cēloņi lielākoties bijuši laikus netīrīti skursteņi vai vieglprātīga rīcība ar telpu apkuri.
“Es ieteiktu iedzīvotājiem biežāk padomāt, vai vērts riskēt ar dzīvību un tūkstošus vērtu nekustamu mantu,” saka “Gjensedige Baltic” pārstāve Kitija Lase. “Sabiedrībā nezin kāpēc valda maldīgs uzskats, ka apdrošināšana ir dārgs prieks. Piemēram, mūra namā 45 kvadrātmetru liela dzīvokļa un tajā esošas kustamas mantas apdrošināšana pret izplatītākajiem riskiem īpašniekam maksā 35 eiro gadā jeb 2,92 eiro mēnesī. Savukārt par mūra privātmāju 200 kvadrātmetru platībā un tajā esošu kustamu mantu jāmaksā 120 eiro gadā jeb 10 eiro mēnesī.”
Arī “ERGO” risku parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš spriež, ka apdrošināšana nepavisam nebūtu tā, uz kā rēķina būtu vērts taupīt. “Mūsu uzņēmumā padomju apbūves sēriju dzīvokļu apdrošināšana maksā no 25 līdz 50 eiro gadā, par dzīvokļiem jaunajos projektos – līdz 100 eiro gadā. Savukārt 100 līdz 150 kvadrātmetru ģimenes privātmāju apdrošināšanai būtu jāizdod ap 150 eiro gadā,” viņš skaidro.
“ERGO” valdes locekle Ingrīda Ķirse gan teic, ka salīdzinājumā ar 2011. gadu Latvijas iedzīvotāji atlicina mājokļu apdrošināšanai vairāk naudas. Divas trešdaļas aptaujāto atzinuši, ka iztērē līdz 300 eiro gadā. “Tas liecina, ka ļaudis arvien vairāk novērtē apdrošināšanas pakalpojumu nozīmi,” viņa piebilst.
Apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji atzīst, ka Latvijas apdrošināšanas tirgū jau pašlaik valda sīva konkurence, kas turpmāk vairāk nekā desmit apdrošināšanas sabiedrību starpā pieaugs. Tāpēc iedzīvotāju paradumiem un vajadzībām apdrošinātāji pievērš arvien lielāku uzmanību. Viņuprāt, savu vietu tirgū saglabās tie uzņēmumi, kuri spēs pildīt savus solījumus un kuri gādās, lai iedzīvotājiem visu veidu apdrošināšanas pakalpojumi kļūtu arvien pieejamāki, ātrāki un vienkāršāki.
