Baibas un Austra dzīvība nav prioritāte. Transplantācijas nauda aiziet ģimenes ārstiem 15
Arī 25 gadus vecajam Austrim tāpat kā Baibai, par kuras nelaimi pagājšnedēļ uzzināja liela daļas Latvijas sabiedrības un pēc tam steidzās ziedot naudu, nepieciešama aknu transplantācija. Baiba patlaban atrodas reanimācijā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, jo viņas veselības stāvoklis ziedojumu vākšanas laikā ir pasliktinājies, un ārsti dara visu iespējamo, lai sagatavotu viņu operācijai Tartu klīnikā. Bet Austris par savu nākotni vēl neko nezina un joprojām cer, ka Veselības ministrija atradīs naudu aknu pārstādīšanai no nākamā gada 1. janvāra, kā to solījusi valdība, grozot Ministru kabineta noteikumus.
“Uzrakstīju vēstuli Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, pievienoju ārstu slēdzienu, ka manam dēlam ir nepieciešama aknu transplantācija, bet saņēmu formālu izdruku no likumiem un informāciju, ka valsts transplantāciju apmaksās no 1. janvāra. Taču tagad izskan šaubas, ka diezin vai tas notikšot,” stāsta Austra mamma Ilze un turpina – dēlam skolas laikā atklāja sašaurinātus žultsvadus, kādu laiku viņš pat strādājis, bet patlaban veselības stāvoklis esot tik smags, ka par strādāšanu nav ko domāt. Austris mēnesī saņemot no valsts 89 eiro pabalstu, ar kuru knapi zālēm pietiek, nerunājot par citām vajadzībām. Sabiedriskā labuma organizācija “Iecavas jauniešu padome” pirms diviem gadiem rīkoja labdarības koncertu, kurā savāca naudu, lai Austris varētu ārstēties. “Austri noteikti atbalstīsim un rīkosim vēl kādu ziedojumu vākšanas kampaņu,” saka viena no tās iniciatorēm Laine Baha. Ilze pastāstīja, ka kopā ar dēlu gatavojas braukt uz konsultāciju pie ārstiem uz Tartu klīniku un labdarības organizācija kopā ar tuviniekiem palīdzēšot apmaksāt gan ceļu, gan vizīti.
Uzzinot, ka aknu transplantācijai trūkst naudas un ka pat veselības ministre Anda Čakša atbalsta ziedojumu vākšanu šim mērķim, daudzi Latvijas cilvēki sašutuši pagājšnedēļ prasīja – kāpēc valsts to tomēr nefinansē? Medicīnā trūkst naudas daudz kam – ir pierasta valsts institūciju atbilde. Taču šim gadījumam nevajadzēja ierindoties jau ierasto gadījumu skaitā, jo bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs pēc ziedojumu vākšanas kampaņas ārstam Jānim Rozentālam (asinsvadu ķirurga J. Rozentāla dzīvības glābšanai iedzīvotāji 2015. gada aprīlī saziedoja vairāk nekā 160 000) Latvijas mediķiem vēlāk sacījis, ka turpmāk aknu transplantāciju Latvijā finansēs valsts, jo nauda tam esot atrasta. Proti, Veselības ministrija, veicot izmaiņas laboratorisko izmeklējumu saņemšanas kārtībā, paredzējusi, ka gadā ietaupīsies vairāki miljoni eiro (kā noskaidroju Nacionālajā veselības dienestā, patlaban ietaupīti 1,6 miljoni eiro). Bijis plānots, ka no šī ietaupījuma 500 tūkstošus eiro novirzīs aknu pārstādīšanai desmit cilvēkiem gadā.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārsta vietnieks ķirurģijas jautājumos un aknu transplantācijas vienības koordinators ķirurgs Jānis Vilmanis apstiprināja, ka notikušas vairākas sarunas ar toreizējo veselības ministru un ka patiešām nauda bijusi apsolīta jau no 1. jūnija, tāpēc 1. oktobrī bija iecerēts kopā ar Lietuvas kolēģiem veikt aknu pārstādīšanas operāciju jeb tādu kā pilotprojektu, lai ar pilnu jaudu varētu sākt strādāt no 2017. gada 1. janvāra, jo tad stājas spēkā noteikumi par aknu transplantācijas apmaksu pieaugušajiem no valsts budžeta līdzekļiem. “Diemžēl naudas trūkuma dēļ pilotprojekts tika apturēts,” pastāstīja ķirurgs Vilmanis. Uz manu jautājumu – vai tad, ja plāns īstenotos, Baiba nebūtu par ziedojumiem jāved operēt uz Tartu klīniku Igaunijā, atbildēja, ka, visticamāk, ne.
“Lai varētu no janvāra sākt aknu pārstādīšanu, tam ir laikus jāsagatavojas. Vēlākais, novembra sākumā vajadzētu uzsākt pacientu izmeklēšanu, taču joprojām nav zināms, vai operācijām būs valsts budžeta līdzekļi,” sacīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks.
Dakteris Vilmanis pastāstīja, ka viena operācija maksā 50 tūkstošus eiro, esot aprēķināts ieguldītajam darbam un resursiem atbilstošs tarifs. Ārstu atalgojums, kas piedalītos šajās operācijās, pieaugtu par 1000 eiro, lielāks atalgojums būtu arī medicīnas māsām.
“Ja valsts atsakās piešķirt naudu, par kuru jau bija panākta vienošanās, ja valstī svarīgāki ir tilti un jaunas ēkas, kur nauda netiek žēlota, bet cilvēks – ne, tad es uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās gan par ārstiem, gan pacientiem. Šī aplamā domāšana ir novedusi pie tā, ka no man zināmajiem cilvēkiem iepriekšējos gados jau desmit ir miruši, nesagaidot aknu transplantāciju,” sacīja galvenā ārsta vietnieks un piebilda, ka patlaban aknu transplantācijas jautājumi tiekot risināti uz ārstu entuziasma pamata.
