“Bieži vien pēc operācijas pacienti nožēlo, ka nav to veikuši agrāk.” Flebologs Mauriņš par vēnu varikozi un citām kāju vēnu problēmām 1
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Arī asinsvadi noveco
“Vēnu varikoze un citas kājas vēnu problēmas cieši saistītas ar organisma novecošanas procesu. Visspilgtāk tas izpaužas uz ādas, kura gadu gaitā zaudē savu elasticitāti, sāk grumboties, noslīd. Izmaiņas skar arī asinsvadus, tajā skaitā vēnas, kuru sieniņas vairs nav tik elastīgas, tās paplašinās un veidojas virspusējo vēnu varikoze. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo lielāka iespējamība saskarties arī ar citām kāju vēnu saslimšanām, ” stāsta “Dr. Mauriņa vēnu klīnikas” vadītājs flebologs profesors Uldis Mauriņš.
Statistika liecina, ka divdesmit gadu vecumā vēnu varikoze ir tikai ap 3% iedzīvotāju, kamēr 60–70 gados jau 60%. Sava nozīme ir arī iedzimtībai, jo audu struktūras īpatnības tiek pārmantotas no vecākiem. Ja kādam no viņiem bijis saistaudu vājums, daudz lielāka iespēja, ka bērniem attīstīsies virspusējo vēnu varikoze.
“Pierādīts, ka slimība biežāk piemeklē sievietes, kā arī to profesiju pārstāvjus, kuriem darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās, piemēram, pārdevējus, frizierus, ķirurgus, skolotājus. Īpaši augsts saslimšanas risks ir darbiniekiem, kuri strādā karstās telpās, piemēram, ceptuves strādniekiem, pavāriem, pirtniekiem, jo siltums veicina asinsvadu paplašināšanos,” norāda profesors.
Āda ir mūsu ķermeņa lielākais orgāns, kura izmaiņas ir labi redzamas. Ja uz tās sāk izspiesties asinsvadi, parādās zils vēnu tīklojums, sākumā pacienti to uztver tikai kā kosmētisku defektu, bet, gadiem ritot, pakāpeniski pievienojās arī citi simptomi – kāju tūska, smaguma sajūta, izmaiņas ādas pigmentācijā – uz tās parādās brūni, retāk gaiši plankumi. Visbiežāk potīšu rajonā vēnu mezgli kļūst ļoti izteikti.
Liela problēma ir tā, ka vēnu varikozes sākuma stadijā cilvēki gados nereti nepievērš šiem simptomiem pienācīgu uzmanību.
Daļa senioru uzskata, ka vecumdienās kāju izskatam vairs nav tik lielas nozīmes, turklāt vīriešiem izspiedušās varikozās vēnas noslēpj bikses, tādēļ viņi nonāk pie ārsta novēloti, visbiežāk jau ar slimības komplikācijām.
Slikta asinsrite laba trombiem
“Ārkārtas situācijas laikā mūsu klīnikā vērsās daudz pacientu ar akūtām vēnu problēmām. Cilvēki bija spiesti palikt mājās, kļuva mazkustīgi, bet kustību trūkums ir viens no vēnu sieniņu iekaisuma – flebīta, kā arī trombožu attīstības veicinātājiem. Pacienti bieži vien stāsta, ka jau sen sadzīvojuši ar paplašinātām vēnām, neapzinoties, ka pietiek ar dažām ilgstoša mazkustīguma epizodēm, piemēram, autobusā apceļojot Latviju, lai tajās sāktu veidoties trombi,” uzsver profesors.
Asinsriti vēnās nodrošina vairāki mehānismi – elpošana un diafragmas kustības, sirds darbība, taču pats galvenais dzinējspēks ir kājas ikru muskulatūras “pumpis”, kurš kustību laikā masē vēnas, dzenot asinis sirds virzienā.
Šiem spēkiem pretī darbojas gravitācija, nepārtraukti “velkot” asinis uz leju. Ķermeņa vietās, kur nav pietiekami laba asins cirkulācija, veidojas asins sastrēgums – labvēlīga vide trombiem.
Tromboze ir ļoti bīstama vēnu varikozes komplikācija, jo, atraujoties no vēnas sieniņas, trombs kopā ar asins plūsmu var nokļūt plaušu artērijā, bet dažreiz pat smadzeņu asinsvados.
Reizēm seniori, pamanot uz kājām tūsku, domā, ka tās iemesls ir sirds slimība, lai gan patiesais vaininieks ir vēnu varikoze – tādā gadījumā tūska ir asimetriska, stiprāk izteikta vienā kājā.
Progresējot tā izraisa audu vielmaiņas jeb trofikas traucējumus un nedzīstošu brūču (trofisku čūlu) rašanos.
“Tipiska trofiskas čūlas attīstības gaita – tūska, ekzēma, neatgriezeniskas izmaiņas ādā – tā kļūst sarkanbrūna, viegli ievainojama. 72% no visām trofiskajām čūlām izraisa hroniska vēnu mazspēja,” norāda “Brūču klīnikas” traumatologs ortopēds Mārtiņš Malzubris.
Venozās čūlas parasti veidojas uz apakšstilbiem starp ceļa locītavu un pēdu, izraisot stipras sāpes, audu sulošanos, nepatīkamu smaku.
“Venozām čūlām nepieciešama regulāra pārsiešana un kompresijas terapija, kas mehāniski novērš asins sastrēgumus, jo, uzlabojoties ādas trofikai, paātrinās arī brūces dzīšana. Tas gan ir grūti panākams, jo brūce sāp, tai ir daudz izdalījumu, turklāt saites jāprot pareizi uzlikt. Diemžēl daļu trofisko čūlu gados veciem pacientiem tā arī neizdodas pilnībā sadziedēt,” atzīst brūču speciālists.
Vecums nav šķērslis operācijai
Novecojot kompresijas zeķu – gan profilaktisko, gan medicīnisko, uzvilkšana prasa arvien lielāku piepūli, it īpaši, ja senioram ir arī kādas locītavu problēmas. Ja varikoze skārusi lielās stumbra vēnas, vislabākais rezultāts sasniedzams vienīgi ar operāciju.
Lai gan vecākajiem pacientiem, kurus operējis Uldis Mauriņš, bija krietni pāri deviņdesmit gadiem, profesors tomēr iesaka pārāk nenovilcināt ārstēšanu: “Mūsdienās vēnu lāzeroperācija vairāk līdzinās ķirurģiskai manipulācijai, jo tiek veikta ātri, vietējā anestēzijā, ir mazinvazīva un nesāpīga, bet pacients jau pēc dažām stundām var doties mājās.
Jebkuru saslimšanu, tajā skaitā vēnu varikozi, iespējams ārstēt daudz saudzīgāk un ar labākiem rezultātiem tās sākotnējās stadijās, nevis tad, kad jau radušās komplikācijas, piemēram, venozās čūlas. Savukārt liels gadu skaits palielina pēcoperācijas komplikāciju risku, tādēļ labāk veikt to jau 60–70 gadu vecumā.”
Bieži vien pēc operācijas pacienti atzīst: viņi nožēlo, ka nav to veikuši agrāk un slimību ielaiduši, jo uzlabojumi ir skaidri jūtami.
Senioriem bieži vien jau tā ir kādas hroniskas kaulu un muskuļu slimības, kuras apgrūtina kustības, bet ielaista vēnu varikoze papildus rada kājās venozo asiņu sastrēgumu.
Flebologs norāda, ka veidojas apburtais loks – jo ilgāk pacients dienas laikā atrodas vertikālā stāvoklī, jo ātrāk progresē slimība un pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis.
Sporta ārste Dace Augstkalne norāda, ka cilvēkiem ar varikozām vēnām fiziskās aktivitātes, it īpaši staigāšana, ir ļoti vēlamas, jo staigājot kāju muskuļi “masē” vēnas, uzlabojot venozo asiņu atteci no kājām.
Protams nedrīkst aizmirst ārstējošā ārsta rekomendācijas, piemēram, apvilkt ārsta ieteiktās kompresijas zeķes vai izmantot ortopēdiskos palīglīdzekļus, piemēram, ortozes, supinatorus, teipus.
“Slimojot ar hroniskām slimībām, to, cik daudz un kādā tempā ieteicams staigāt, pateiks ārstējošais ārsts. Ja pacients cieš arī no izteiktas aptaukošanās ilgstošas staigāšanas vietā labāk izvēlēties citas fiziskas aktivitātes – peldēšanu, ūdens aerobiku un ārstniecisko vingrošanu, tomēr arī viņiem ikdienā ieteicams kustēties pēc iespējas vairāk, arī staigāt.”
