Veselas nieres – divkārša bagātība. Nieru bojājumi ilgu laiku ir nemanāmi… 12
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās par nieru veselības ienaidniekiem kļuvušas gan modernā dzīvesveida kaites: II tipa diabēts un hipertensija, arī pārmērīga zāļu, to skaitā nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošana.
Nieru bojājumi ilgu laiku ir nemanāmi – pat ja viena niere vairs nefunkcionē, otra veselā spēj pielāgoties un sāk strādāt intensīvāk, lai kompensētu zaudējumu.
Albumīns un kreatinīns
Nieres ir pāra orgāns, to pamatfunkcija ir attīrīt asinis un izvadīt no organisma sārņus, kā arī lieko šķidrumu. Tās nodrošina arī elektrolītu (kālijs, nātrijs) un skābju–bāzu līdzsvaru, veicina sarkano asinsķermenīšu eritrocītu veidošanos, padara aktīvu arī D vitamīnu, kas veidojas ādā saules staru ietekmē, piedalās arteriālā asinsspiediena regulēšanā.
Medicīnas sabiedrības Gaiļezers nefrologs Māris Pļaviņš stāsta, ka nierēs atrodas neskaitāmi asinsvadu kamoliņi jeb glomeruli, caur kuriem tiek filtrētas asinis. Diennakts laikā tās simtiem reižu izplūst cauri nierēm, un veidojas urīns – olbaltumvielu vielmaiņas galaprodukts, kurš satur urīnskābi, sāļus un dažādas atliekvielas. Lai arī nieru audi neatjaunojas, tām ir milzīgas rezerves, jo katrā nierē ir miljons glomerulu. Gadiem ritot, daļa aiziet bojā, un filtrācijas ātrums samazinās – tā ir normāla organisma novecošanas procesa sastāvdaļa.
Jau no 40 gadu vecuma nieru funkcija ik gadu sarūk par aptuveni 1%.
Tāpēc ikvienam cilvēkam pēc 40–50 gadiem, bet īpaši, slimojot ar II tipa cukura diabētu un arteriālo hipertensiju, vajadzētu pārbaudīt nieru veselību. Trīs svarīgākie izmeklējumi ir urīna analīze un olbaltumvielas albumīna koncentrācija urīnā, kas norāda uz nieru slimībām, kreatinīna līmeņa noteikšana asins serumā ar glomerulu filtrācijas ātruma (GFĀ) aprēķināšanu, kā arī nieru un urīnceļu ultrasonogrāfija, kura ļauj pamanīt sarukušas nieres, cistas, piemēram, nieru policistozi, un citas izmaiņas.
Nefrologs norāda, ka glomerulu filtrācijas ātrumu aprēķina pēc īpašas formulas, ņemot vērā pacienta vecumu, dzimumu, svaru un citus datus. Veselas nieres minūtē izfiltrē 90–120 ml asiņu, bet hroniskas nieru slimības jeb mazspējas pacientam, kam vajag sākt ārstēšanu ar medikamentiem, šis skaitlis noslīd zem 60 ml. Jo augstāks kreatinīna līmenis, jo mazāks glomerulu filtrācijas ātrums un nieres sliktāk funkcionē. Ja šis rādītājs ir zemāks par 15 ml/min, pacientam nepieciešama nieru aizstājterapija – hemodialīze, peritoneālā dialīze vai nieres transplantācija.
Kas nierēm nepatīk
Otrā tipa cukura diabēts, arteriālā hipertensija un nieru slimības, piemēram, glomerulonefrīts (nieres kamoliņu bojājums) – Māris Pļaviņš nosauc nieru ienaidnieku pirmo trijnieku. Sarakstu papildina arī metabolais sindroms jeb prediabēts, liekais svars, ateroskleroze, smēķēšana, ilgstoša un nekontrolēta nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošana. Nefrotoksiski ir arī daudzi citi ikdienā lietotie medikamenti, piemēram, protona sūkņa inhibitori, kurus bieži lieto kuņģa gļotādas aizsardzībai, beta blokatori, analgētiķi.
Zāļu aktīvās vielas no organisma pārsvarā izdalās caur nierēm, tāpēc tās ir pakļautas augstai šo vielu koncentrācijai (pat simtreiz augstāka nekā citos audos).
Nieres ir viens no orgāniem, kurš ir vislabāk apgādāts ar asinīm, – tās saņem 25% no katras sirds izsviedes apjoma. Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens ietekmē nieru asinsvadus – tie sašaurinās, un nieru funkcionālās spējas strauji samazinās. Ja arteriālā hipertensija un cukura diabēts tiek pietiekami labi ārstēti, šis process norit lēnāk, bet, neārstējot šīs slimības, glomerulu filtrācijas ātrums var samazināties pat par 10–15 ml gadā. Bieža šo slimību komplikācija ir hronisks nieru bojājums – diabētiskā un hipertensīvā nefropātija. Tā attīstās aptuveni 30% I tipa un 10–40% II tipa cukura diabēta pacientu.
Nieru mazspējas attīstību var rosināt arī hroniskas urīnceļu infekcijas, ilgstoši urīnizvades sistēmas nosprostojumi, piemēram, labdabīga priekšdziedzera palielināšanās, dažas autoimūnās sistēmas slimības, to skaitā sistēmiskā sarkanā vilkēde, reimatoīdais poliartrīts.
Nieru bojājumus var izraisīt smago metālu – svina, kadmija, dzīvsudraba – sāļi, kas organismā var nonākt gan ar pārtiku, piemēram, lietojot uzturā nomedīto dzīvnieku subproduktus, gan ar gaisu, tajā skaitā saskaroties ar to iedarbību darba vietā (rūpniecībā, ražošanā).
Kā saglabāt nieru veselību
Māris Pļaviņš teic, ka šim mērķim noder visi veselīgā dzīvesveida principi: sabalansēts uzturs, pietiekamas fiziskās aktivitātes, normāla ķermeņa svara saglabāšana un kvalitatīvs miegs. Nieru veselībai nāk par labu, ja ikdienā tiek dzerts ūdens (nevis saldināti dzērieni) – 30 ml uz katru ķermeņa svara kilogramu. Pieaugušajam dienā jāizdzer vismaz 1,5 l ūdens, pārējo uzņemot ar zupu, augļiem un citiem pārtikas produktiem. Bet, strādājot fizisku darbu vai sportojot, ūdens nepieciešams vēl vairāk. Ļoti kaitīgi uz nieru veselību iedarbojas pārsālīts ēdiens, tāpēc sāls lietošana jāierobežo – ne vairāk par 5 g dienā.
Ļoti daudz sāls ir ātrajās uzkodās, īpaši picās, hotdogos, konservētajās olīvās, sālītajos riekstos, čipsos, salātu mērcēs, kečupā, majonēzē, žāvētos un kūpinātos gaļas izstrādājumos, marinētās, kūpinātās zivīs un zivju konservos. Protams, jāatsakās arī no tādiem kaitīgajiem ieradumiem kā smēķēšana un pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana. Ja vīrietis nedēļā izdzer vairāk par 14, bet sieviete par 7 alkohola vienībām, risks saslimt ar kādu no nieru slimībām divkāršojas.
Papildus uzturā ieteicams ierobežot dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu daudzumu – veselam cilvēkam pietiek ar 1–1,5 g uz svara kilogramu dienā. Ikdienā vajadzētu mazāk lietot gaļu, īpaši subproduktus, piemēram, aknas, zivju (šprotu, reņģu, brētliņu) konservus, bet vairāk augļus, dārzeņus un pilngraudu produktus.
Nieres ir neveselas, ja:
glomerulu filtrācijas ātrums, kas raksturo nieru funkcionālās spējas, ir zemāks par 60 ml/min.;
urīna analīzē ir izmaiņas (mikroalbuminūrija);
izmeklējumos atklātas cistas, nierakmeņi, sašaurinājumi urīnvados un citas izmaiņas;
parādījusies tūska (kāju, sejas), vajadzība naktīs vairākkārt apmeklēt tualeti (guļus stāvoklī asinsrite nierēs uzlabojas, un tās sāk darboties intensīvāk);
parādās izteiktas hroniskās nieru slimības izpausmes: nespēks, apetītes zudums, slikta dūša, tūskas, nieze, nekontrolējami paaugstināts asinsspiediens, samazināts urīna daudzums, daļai slimnieku attīstās anēmija, kalcija un fosfora vielmaiņas traucējumi, par ko liecina paaugstināts kālija, fosfora un urīnskābes līmenis asinīs.
