Likās pagājuši laiki, kad infekcijas spēj apdraudēt civilizēto pasauli. Eiropas fokusā veselības politika 2
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienībā pirms Covid-19 krīzes par Veselības savienības nepieciešamību netika runāts. Diez vai daudzi vispār zināja, ka pastāv Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Zāļu aģentūra. Bet, ja zināja, tad varbūt uzskatīja par formālu apsvērumu dēļ radītām iestādēm, jo veselības aprūpe ir atstāta katras pašas dalībvalsts ziņā. Un arīdzan katra paša ziņā.
Turklāt jau likās pagājuši laiki, kad infekcijas spēj apdraudēt civilizēto pasauli. Lai gan, kā izrādās, šādu iespējamību apcerēja ne tikai Holivudas kinoscenāristi, bet arī atsevišķu drošības dienestu analītiķi, kuru brīdinošos pieļāvumus politiķi pārāk nesteidzās ņemt vērā.
Tāpēc fantastikas filmām līdzīgas ainas šā gada pirmajā pusē varēja vērot daudzviet Eiropā, kur valdības un ES amatpersonas sākotnēji nebija novērtējušas situācijas bīstamību.
Veidos veselības komandpunktu
Tagad nākusi atskārsme, ka dzīve pandēmijas draudu ēnā vai sanitārās krīzes apstākļos var kļūt pastāvīga parādība un, jādomā, Eiropas Veselības savienības loma nebūs mazāk svarīga kā banku vai enerģētikas savienībai.
Projekta aprises 11. novembrī ieskicēja par jomu atbildīgā eirokomisāre Stella Kirjakidu, kura nāca klajā ar priekšlikumu kopumu, kas, starp citu, paredz izveidot jaunu aģentūru jeb sava veida komandpunktu, lai operatīvi reaģētu uz ārkārtas situācijām – ES iestādi reaģēšanai veselības ārkārtas situācijās (HERA – abreviatūra no “Health Emergency Response Authority”). Šī struktūra varētu sākt darbu 2023. gadā.
Jaunieviestais mehānisms ļaus izsludināt ārkārtas stāvokli Eiropas Savienības līmenī (neatkarīgi no Pasaules veselības organizācijas nostājas), laikus uzsākt centralizētu medikamentu iepirkuma procedūru un veidot uzkrājumus.
Tāpat paredzēts izvērst jau esošo iestāžu pienākumu loku un pilnvaras. Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) iegūs papildu līdzekļus un personālu, kas ļaus, piemēram, izvērst epidemioloģisko uzraudzību, ierīkot specializētas laboratorijas un sniegt efektīvāku palīdzību dalībvalstīm.
Līdzšinējā ECDC darbības prakse būtībā aprobežojās ar datu zinātnisku apkopošanu, kuru interpretācija ir atstāta ES valstu valdību atbildības lokā, bet turpmāk centrs sava paplašinātā mandāta ietvaros varēs, kā apgalvoja Kirjakidu, “formulēt politiskas rekomendācijas” un sanitārās krīzes saasinājumu reizēs sūtīt palīgā ekspertu un speciālistu vienības.
Savukārt Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) spēs labāk pārraudzīt kritiski svarīgo medikamentu, dezinfekcijas un individuālās aizsardzības līdzekļu rezervju un aprīkojuma pietiekamību, kā arī koordinēt pētījumus vai klīniskos izmēģinājumus.
Īpaši svarīgi, lai eiropieši neizjustu medicīnas preparātu trūkumu, kāds dažās valstīs iestājās jau pandēmijas pirmā viļņa mēnešos – sekas tam, ka ES farmaceitiskie uzņēmumi agrāk koncentrēja produkcijas, tai skaitā medikamentu aktīvo vielu, ražošanu ārpus Eiropas, pārsvarā Ķīnā vai Indijā. Tagad šīs problēmas novēršana ir viens no Eiropas Farmācijas jeb Zāļu stratēģijas konkrētajiem mērķiem.
Minētā iniciatīva ir pieskaņota Eiropas Rūpniecības stratēģijai, Digitālajai stratēģijai, Zaļajam kursam un Eiropas plānam cīņā pret vēzi. Pat pirms sanitārās krīzes farmaceitiskās produkcijas pārdošanas apjomi bija ievērojami, un, piemēram, 2018. gadā tie saskaņā ar “Eurostat” datiem sasniedza 26,1 miljardu eiro. Tāpēc veselības aprūpes autonomija kā politiski nozīmīgs mērķis tika piesaukts Urzulas fon der Leienas septembra runā par stāvokli savienībā, kurai “vajadzīgi stratēģiski krājumi”, lai pārtrauktu “apgādes ķēžu atkarību, īpaši farmācijas produktu jomā”.
Ierosināto pasākumu gada izmaksas nepārsniegtu 100 miljonus eiro, un daļa no plānotajiem izdevumiem jau iekļauta programmā “UE4Health” un līdz ar to tagad apstiprināmajā ES 2021.–2027. gada budžetā. Bet papildu izdevumi būtu atsevišķa sarunu tēma.
Vēlamā iejaukšanās dalībvalstu kompetencē
Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kuri nākamgad vēl tiks konkretizēti, jāgūst Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu atbalsts, un nav grūti pareģot iebildumus par Briseles iejaukšanos valdību kompetencē. Taču komisijas skatījumā tās gatavotie priekšlikumi un plašākā nozīmē arī Veselības savienības ideja pilnībā atbilst spēkā esošajiem ES tiesību aktiem.
Ne velti valdības ir pilnvarojušas Eiropas Komisiju vest sarunas par eventuālo vakcīnu iegādi. Daudzi uzlūko vakcināciju kā glābiņu un vienīgo pandēmijas uzveikšanas līdzekli, veiksmīgākajām farmaceitiskajām ražotnēm un laboratorijām tas solās būt astronomiskas peļņas avots, dažas valstis vakcīnas izstrādi iztēlo par ģeopolitisku sacensību, bet sazvērestību teoriju piekritēji – par globāla mēroga krāpniecību dažādu savtīgu mērķu vārdā. Viss process ir nosēts ar medicīniska, finansiāla, ekonomiska un politiska rakstura riskiem, ko ne katra valdība grib uzņemties, un tie var pārvērsties par klupšanas akmeni ceļā uz Eiropas Veselības savienību. Vai, gluži pretēji, paātrināt tās veidošanu.
Nav lieki atgādināt, ka EK jau noslēgusi piecas iepriekšējas vienošanās: ar “AstraZeneca”, ar “Sanofi” un “GSK”, ar “Janssen Pharmaceutica NV”, ar “BioNTech” un “Pfizer”, ar “CureVac”. Varbūtējo piegāžu kopējie apjomi varētu pārsniegt 1,2 miljardus devu, un, ja piepildīsies pats optimistiskākais scenārijs, vakcinācija sāksies nākamā gada pirmajā ceturksnī. Atsevišķi līgumu punkti dod iespēju pircējam ziedot vakcīnas valstīm “ar zemiem un vidējiem ienākumiem”.
Slēgtās vienošanās, Kirjakidu vārdiem, “uzskatāmi rāda priekšrocības, ko sniedz sadarbība patiesā Eiropas Veselības savienībā”. Vēl gan šajā ziņā īsti nekas nav skaidrs, izņemot to, ka Eiropas Savienības politiskā veselība lielā mērā būs atkarīga no veselības politikas.
Viedokļi
Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja: “Koronavīrusa pandēmija ir izgaismojusi vajadzību pēc lielākas koordinācijas, noturīgākas veselības aprūpes sistēmas un labākas gatavības turpmākām krīzēm Eiropas Savienībā. Mēs mainām veidu, kādā risinām pārrobežu veselības apdraudējumus. Šodien mēs sākam veidot Eiropas Veselības savienību, lai krīzes laikā aizsargātu iedzīvotājus, nodrošinot augsti kvalitatīvu aprūpi, un sagatavotu savienību un tās dalībvalstis tādu ārkārtas situāciju novēršanai un pārvaldībai veselības jomā, kas skar visu Eiropu.”
Margaritis Shins, EK priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu: “Šodien mēs speram lielu un nozīmīgu soli ceļā uz patiesu ES Veselības savienību. Mēs stiprinām krīžu kopīgu pārvaldību, lai sagatavotos nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģētu uz tiem. ES aģentūrām ir jāpiešķir plašākas pilnvaras, lai tās varētu labāk aizsargāt ES pilsoņus. Lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju un turpmākām ārkārtas situācijām veselības jomā, vienīgā virzība uz priekšu ES līmenī ir ciešāka koordinācija ar iedarbīgākiem rīkiem.”
