Zosāda un drebuļi. Kas tos izraisa arī bez saprotama iemesla? 0
Ikviens, kurš jebkad piedzīvojis drebuļus, uzreiz pazīst to pazīmes, sākot ar zosādu līdz pēkšņai, nekontrolējamai nodrebēšanai. Simptomi pazūd tikpat ātri, kā parādījušies, un cilvēks turpina savas ikdienas gaitas.
Bet kas izraisa šo fenomenu un kāpēc tas vispār notiek? Lūk, kas par to jāzina!
Pamatā izšķir divu tipu drebuļus, kas ietekmē ķermeni: fiziska ierosinātāja izraisīti drebuļi (piemēram, ķermeņa reakcija uz aukstumu) un emocionālu iemeslu izraisītie (piemēram, kāda stāsta laimīgs atrisinājums). Kā tie norisinās, atkarīgs no ierosinātāja, uzsvēra sertificēta Ņujorkas dermatoloģe Hedlija Kinga portālā Huffpost.com.
Saprotamāki ir fizisku cēloņu izraisītie drebuļi, piemēram, reakcija uz aukstu vēja brāzmu. Kinga skaidro: “Zinātnieki uzskata, ka tas, visticamāk, ir evolucionārs mantojums no mūsu senčiem laikos, kad cilvēku klāja biezāks apmatojums. Aukstumā matiņi saceļas un ietver gaisa slāni tuvāk ādai, darbojoties kā siltuma izolācija.”.
Emocionālu drebuļu fiziskais mehānisms ir mazliet neskaidrāks, viņa sacīja. Tas varētu būt saistīts ar neiromediatoru dopamīnu. Smadzenes saņem konkrētu emocionālu stimulu, atbrīvojot ķīmiskas vielas, un ķermenis reaģē. Tas izraisa “pārējošu parestēziju” jeb ādas tirpšanu un zosādu. Daži emocionālie ierosinātāji rada spēcīgāku reakciju nekā citi.
“Pētot drebuļus, konstatēts, ka papildus evolucionārajai reakcijai uzturēt siltumu, visbiežāk tos izraisa mūzika, aizkustinoši notikumi un pat filmas,” izteicies klīniskais psihologs Kevins Džiliands no Dalasas.
Biedējoša pieredze, piemēram, pirms lielas prezentācijas vai draudīgā situācijā, ir vēl viens emocionāla ierosinātāja veids. Daži zinātnieki to saista ar nepieciešamību pieņemt lēmumu cīnīties vai bēgt, teica Kinga. Adrenalīna uzplūds var izraisīt drebuļus vai zosādu – tā ir pirmatnēja reakcija.
“Droši vien esat redzējuši, kā suņiem saceļas spalva, kad tie ir nobijušies,” turpināja Džiliands. “Tā ir dabīga reakcija uz bīstamības, baiļu un ievainojamības sajaukumu.”
Dažiem cilvēkiem emocionāli drebuļi ir raksturīgāki. Zinātnieki apsver iespēju, ka drebuļu biežumu, iespējams, var ietekmēt cilvēka personība, bet pirms noteiktāku secinājumu izdarīšanas vajadzīgi plašāki pētījumi, piebilda Džiliands. Viņš citēja kādu 2007. gada publikāciju izdevumā “Motivation and Emotion” (“Motivācija un emocijas”), kurā secināts, ka “atvērtība pieredzei”, piemēram, gatavība izmēģināt jaunus ēdienus, piedzīvojumus un dažādas idejas, kalpo kā pazīme, ka cilvēks drebuļus piedzīvos biežāk.
“Jebkuru cilvēka subjektīvo pieredzi, piemēram, sāpes, ir grūti izpētīt,” sacīja Džiliands. “Bet tieši tas man patīk. Šī ir viena no jomām, kur redzam tiltu starp prātu un ķermeni.”
Dienvidkalifornijas universitātes zinātnieks Metjū Sakss 2017. gadā veica pētījumu, kurā secināts: tas, ka daži cilvēki piedzīvo spēcīgu emocionālu reakciju uz mūziku, līdz pat drebuļiem, var būt saistīts ar smadzeņu strukturālu īpatnību.
Džiliands piebilda, ka šādu dopamīna pieplūdumu un sekojošos drebuļus retāk pieredz “ļoti konservatīvi un strukturēti”, kā arī “ar mazāku zinātkāri un iztēli” apveltīti cilvēki un tie, kuru psihi bloķē kāda trauma, depresija, stress vai mentālas problēmas.
“Emocionālu bloku gadījumā mūsu sirds un prāts ir mazliet noslēgtāks vai cenšas apiet šādus ierosinātājus,” viņš sacīja. “Kad tā notiek, ķermenis seko prāta diktātam.” Tāpēc, iespējams, vēl viens iemesls, kāpēc tiekties pēc mentālās veselības un veselīga līdzsvara dzīvē: tas rada patīkamu satraukumu.
Attiecībā uz drebuļiem un muskuļu noraustīšanos bez jebkāda acīmredzama fiziska vai emocionāla iemesla zinātnieki piemin tādu jēdzienu kā mioklonuss. Tā ir muskuļu nekontrolēta saraušanās un spazmas bez noteikta iemesla.
Mioklonuss nav tas pats, kas drebuļi, bet tos var sajaukt, īpaši ar īsto mioklonusu, kas ir šī stāvokļa apakštips. Saskaņā ar Nacionālā Veselības institūta definīciju tie ir gadījumi, kad “nav epilepsijas vai citu acīmredzamu smadzeņu vai nervu sistēmas problēmu.” Šādas parādības var izjust pavisam nejauši. Pie tām pieder, piemēram, ķermeņa noraustīšanās pirms laišanās miegā.
Ķermeņa nespēju regulēt temperatūru, tādējādi izraisot fiziski ierosinātos drebuļus, var veicināt arī daudzi citi iemesli, tostarp vairogdziedzera saslimšanas. Ja bieži izjūti drebuļus bez konkrēta iemesla, vērts konsultēties ar ārstu.
