Anda Līce: Pirms vēlēšanām liktie uzsvari nu ir pārbīdījušies 17
Par to, ka visādu veidu paģiras beidzas ātri, Latvija pārliecinājās nākamajā rītā pēc Saeimas vēlēšanām. Dzīru dalībnieki noskurinājās un sāka veidot jaunajiem apstākļiem atbilstošu politiku. Atbildi nu ir saņēmuši tie, kas neizpratnē jautāja, kāpēc ekspremjers Dombrovskis no Valsts prezidenta kabineta savā laikā iznāca tik satriekts, ka tūlīt demisionēja. Partija, kas nevar vien beigt slavēt vienotību savās rindās, izrādījās kā zibens sašķelta koka stumbrs, “Saskaņa” varas dēļ pēkšņi sāka apsvērt atteikšanos no asinsbrālības ar Putinu. Pirms vēlēšanām uz nacionālo pašcieņu, Latvijas valsts interesēm, eiropeiskām vērtībām liktie uzsvari nu ir pārbīdījušies. Tagad sākas cīņa par dabūšanu, un izskatās, tajā izšķiroša loma būs ne jau idejām vai pārliecībai, bet gan siles brālībai.
Lielās šķēres ir tajā, ka mēs gaidām no likumdevējiem un valsts pārvaldes godprātīgus likumus un nesavtīgu kalpošanu kopējam labumam un tajā pašā laikā tik daudzi no mums ar apbrīnu un gavilēm joprojām sveic cilvēkus, kuri ir apsūdzēti kriminālnoziegumos un ar savu milzīgo finansiālo ietekmi turpina noteikt valsts politiku. Acīmredzot šādā veidā mēs reabilitējam sevī mītošo morālo divkosību, kurai lielos mērogos nav bijis lemts izpausties citādi.
Nav brīnums, ka gandrīz vienmēr liekulīga sašutuma viļņus saceļ režisora Alvja Hermaņa izteikumi par mūsu sabiedrību. Arī šīs Saeimas vēlēšanas, viņaprāt, parādīja, ka Latvijā mazizglītotie vēlētāji diemžēl ir lielā, lielā skaitā, rīkojas iracionāli, nepadodas loģikai un nespēj mainīt savu domāšanu. Veselais saprāts un mūsdienu cilvēks daudzos gadījumos ir nesavienojami jēdzieni. Manuprāt, noskatoties kaut vai dokumentālās filmas “Staļins” un “Putina apslēptā manta”, ikvienam viņu piekritējam vajadzētu nodrebēt šausmās par to, kam viņš ir uzticējies. Diemžēl tas nenotiek.
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nevēlas domāt, varētu būt nevēlēšanās lasīt literatūru. To apzināti vai neapzināti veicina skola, kurā vairs nekas nav obligāts. Lasīšana ir priekšnoteikums domāšanai. Tas, ka mēs lasām lielveikalu cenu atlaižu sarakstus un dzeltenās preses izdevumus, nedarbina domāšanas orgānu – smadzenes. Tās kā jebkurš cits orgāns bezdarbībā atrofējas, un tad cilvēki saka, ka, tiklīdz viņi sākot domāt, tā sāpot galva. Šo apstākli nekavējoties izmanto tādi priekšā teicēji kā dažādi piāristi un reklāmisti. Kaut arī šis darbs ir sezonāls, tas tāpat kā senā profesija prostitūcija ir mūžīgs un ļoti ienesīgs.
