Vesela Latvijas daļa – nekustīgs līķis? 0
Forumā “Rīcība un risinājumi Latvijas reģionu attīstībai”, kas vakar tika rīkots pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosmes, izskanēja ne viena vien laba ideja, kas varētu uzlabot dzīvi Latvijā, ja vien pietiktu politiskās gribas šīs idejas īstenot. Akcents tika likts uz pašvaldību spēju stiprināšanu visās frontēs.
Piemēram, ļaujot tām, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem un līdz ar to ir problēmas ar uzņēmēju piesaisti, pašām iesaistīties uzņēmējdarbības attīstībā. Šī doma dzirdēta ne reizi vien, par to runāja arī Latvijas Pašvaldību savienības 23. kongresā 2012. gadā, kur pieņēma pat rezolūciju un iesniedza to valdībai, piedāvājot atcelt likumu un Ministru kabineta noteikumu šķēršļus, lai kardināli mainītu attieksmi pret pašvaldību iesaistīšanu uzņēmējdarbībā. Daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs pašvaldību komercdarbība ir viens no pašsaprotamiem vietējās varas ienākumu veidiem iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai. Ja šī iespēja būtu dota arī Latvijā, tad, kā teica uzņēmuma “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, vietējā vara varētu veicināt, piemēram, mežu īpašnieku kooperatīvu veidošanu un iesaistīties to darbībā. Joprojām šī ideja ir tikai runāšanas līmenī, kaut gan valstī ir trešdaļa pašvaldību, kur dzīvo mazāk par pieciem tūkstošiem cilvēku. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs (LPS) Andris Jaunsleinis sacīja, kamēr valdība nevēlas šo jautājumu risināt, pašvaldības rīkojas pašas – LPS tiek veidots uzņēmēju atbalsta tīkls, lai katrā pašvaldībā būtu viena par uzņēmējdarbību atbildīgā persona. LPS vērsīsies pie valdības ar priekšlikumu ļaut pašvaldībai nodarboties ar uzņēmējdarbību, ja tā ir to ierakstījusi savā attīstības plānā. Jaunsleinis gan ir pārliecināts, ka vietējās varas tieša iesaistīšanās uzņēmējdarbībā ir vienlīdz svarīga kā mazajām, tā lielajām pašvaldībām.
Ogres novada pašvaldības priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs uzsvēra, ka vesela Latvijas daļa kļūst par nekustīgu līķi, kur nekas nenotiek, un aicināja valdības pārstāvjus (forumā piedalījās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, labklājības ministre Ilze Viņķele, veselības ministre Ingrīda Circene un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis), pirms pieņemt kārtējo tiesību aktu, padomāt, vai tas mums ir vajadzīgs.
Piemēram, likums noteic, ka pašvaldībām nav iespējams iegūt īpašumā mantu, kuru nevar attiecināt uz pašvaldību uzdevumu īstenošanu. Ja iegūst mantu, kas attiecas uz pašvaldību funkcijām, tad to piecus gadus nedrīkst pārdot.
Vietējā vara drīkst ieguldīt tikai sev piederošajos objektos, taču rodas situācijas, kad ir nepieciešams finansiāli palīdzēt uzņēmējiem, kuriem nesokas tik spoži, kā gribētos. Kad uzņēmums finansiāli nostabilizētos, pašvaldība saņemtu atpakaļ ieguldīto, bet šādu iespēju likums nepieļauj. Tiek šķērdēti simtiem tūkstošu latu, lai izpildītu likuma burtu tā vietā, lai atrastu risinājumu.
E. Bartkevičs nāca klajā ar ideju, ka nepieciešama sociālās uzņēmējdarbības formu veidošana pašvaldībās, bet valstij ir jāatbalsta sociālās uzņēmējdarbības sākšana. Ja šāds atbalsts būtu, varētu izveidot vairāk darba vietu invalīdiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem utt. Viņaprāt, pašvaldības varētu būt arī kā vienojošais elements kooperācijas izveidei lauku teritorijās.
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzdeva visnotaļ būtisku jautājumu – vai ES izmantotie fondu līdzekļi ir mazinājuši atšķirības starp Latvijas reģioniem? Diemžēl neviens nav izpētījis, kā fondu līdzekļi ir vai nav sekmējuši reģionu attīstību un vai turpmāk būtu jāiegulda mazāk attīstītās teritorijās vai spēcīgos reģionos. Pēdējie dati ir tikai par 2009. gadu.
Bez vietējās varas turpmāk nevarēs apgūt ES fondus, jo jaunā ES Kohēzijas regula prasa obligātu reģionu iesaistīšanu ES struktūrfondu plānošanā, apguvē un kontrolē. Pēc gada Latvijai būs jāiesniedz Eiropas Komisijā izsmeļošs dokuments, kur jāizskaidro, kā notiks šī savstarpējā valdības un pašvaldību sadarbība ES naudas jautājumā.
Godmanis uzskata, ka ir nepieciešama jauna struktūra ES fondu efektīvai apgūšanai. To vajadzētu vadīt premjeram, tajā jāiekļauj par ES fondiem atbildīgie ministri, aģentūru vadība, vietējās varas pārstāvji, plānošanas reģionu vadītāji, sociālie partneri un sabiedriskās organizācijas. Šai struktūrai būtu jāuzmana pašreizējā situācija, kad Latvija ES valstu vidū atpaliek fondu apguvē (izņemot Sociālo fondu, kur ieņemam 1. vietu naudas izlietojumā).
Forumā izskanēja vēl daudz citu labu priekšlikumu, kā stiprināt pašvaldību pozīcijas, dodot tām spēku cīņā pret bezdarbu, kas veicina cilvēku aizbraukšanu no valsts. Bet pats galvenais bija tas, ka par pašvaldību iespēju nodarboties ar uzņēmējdarbību vairs nerunā vienīgi pašvaldības, bet, kā tas bija dzirdams vakar Melngalvju namā, arī Saeimas deputāti un dažādu nozaru pārstāvji. Tostarp arī Stratēģiskās analīzes komisijas policentriskās attīstības veicināšanas darba grupas vadītājs Māris Kučinskis.
No tribīnes bija dzirdams arī tāds viedoklis, ka ar 119 novadiem valstī ir par daudz, ka jāturpina to apvienošana, kā arī tas, ka neizbēgama ir tālāka lauku teritoriju depopulācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās – pilsētas izplešas, lauki nāk pilsētā.
Šķiet, Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājums foruma dalībniekiem iedot praktiskus punktus, lai būtu zināms pamats, uz kā balstīties un iet tālāk, tika izpildīts.
