Centrālais vērtspapīru depozitārijs – vērtspapīru aprites sirds 0
Visas Baltijas vērtspapīru aprites sistēmas sirds ir centrālais vērtspapīru depozitārijs – tas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Baltijā, tostarp arī Latvijā, publiskajā apritē esošajiem vērtspapīriem, un arī daudziem publiskajā apritē neesošiem.
Ar jēdzienu vērtspapīri un centrālais vērtspapīru depozitārijs Latvijas iedzīvotāji tā īsti iepazinās 90. gadu vidū, kad privatizācijai tika nodoti aptuveni 100 valsts uzņēmumi un apmēram 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju par sertifikātiem un naudu ieguva uzņēmumu akcijas. Toreiz tika privatizēti ap 100 uzņēmumiem, no tiem vairs šobrīd biržā kotējas mazāk nekā 20 uzņēmumu vērtspapīri.
Ar Centrālo vērtspapīru depozitāriju – drošāk
NASDAQ CSD centrālais vērtspapīru depozitārijs pilda vērtspapīru centrālās bankas funkcijas – tas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Baltijā, tostarp arī Latvijā, publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem, kā arī par tiem, kas netiek kotēti biržā. Depozitārijs ir vienīgā institūcija Latvijā ar tiesībām reģistrēt vērtspapīrus, piešķirot tiem ISIN kodu, kas ir unikāls, starptautisks vērtspapīra identifikācijas kods.
Tā kā visi publiski emitētie vērtspapīri Latvijā ir dematerializēti, proti, vērtspapīrs eksistē tikai kā iegrāmatojums personas vērtspapīru kontā bankā, šis iegrāmatojums kā īpašuma tiesību pierādījums ir īpaši svarīgs, jo nekāda cita veida, kā pierādīt, kas kuram pieder, nav.
Depozitārijs nodrošina dažādu veidu vērtspapīru norēķinus, tostarp norēķinus atbilstoši DVP principam (Delivery Versus Payment), kas nozīmē pilnībā drošu vienlaicīgu naudas un vērtspapīru apmaiņu.
NASDAQ CSD depozitārijs nodrošina arī vērtspapīru notikumu apkalpošanu – sagatavo akcionāru sarakstus uz akcionāru sapulcēm, kā arī nodrošina dividenžu, procentu un pamatsummas izmaksas.
Šodienas aktualitāte NASDAQ CSD centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir parāda vērtspapīri jeb obligācijas. Kā stāsta Raitis Vancāns, NASDAQ CSD pakalpojumu un pārdošanas vadītājs Baltijā, pēdējos gados vērojama izteikta interese par parāda vērtspapīru emitēšanu.
“Pirms dažiem gadiem varēja runāt par to, ka obligācijas izdod vairāki desmiti uzņēmumu gadā Latvijā, pērn tādu bija starp desmit un divdesmit. Tikai daļa no tām kotējas biržā – no kopējām 65 depozitārijā reģistrētajām obligācijām biržā tiek kotētas tikai nedaudz vairāk kā puse – 37, otra daļa ir tādas, kas biržā kotētas netiek. Izteikta uzņēmumu grupa, kurai ir interese par obligāciju emisiju, ir nebanku kreditēšanas uzņēmumi.
Iemesls, kādēļ obligācijas reģistrē depozitārijā – tas piešķir obligācijām daudz augstāku uzticamības pakāpi, jo vērtspapīrus reģistrē, pārbauda un norēķinus uztur neatkarīga institūcija.
Tas obligāciju pircējiem sniedz krietni augstāku īpašuma aizsardzības līmeni,” saka R. Vancāns.
Līdzīgi kā ar uzņēmumu obligāciju reģistrēšanu depozitārijā ir arī ar akciju sabiedrību reģistru uzturēšanu.
“Centrālais vērtspapīru depozitārijs piedāvā akcionāru reģistru kārtošanas pakalpojumus privātiem uzņēmumiem, kuri nav iekļauti fondu biržā. Akcijas atkarībā no to veida (vārda vai uzrādītāja) var tikt iegrāmatotas vai nu atsevišķā depozitārija reģistra sistēmā, vai arī pārvestas uz akcionāru vērtspapīru kontiem bankā.
Tas akcionāriem garantē augstāku īpašuma aizsardzības līmeni. Turklāt depozitārijā iegrāmatotās akcijas var izmantot kā ķīlu, ņemot kredītu;
ar akcijām, kuru reģistrs tiek kārtots tikai burtnīcā vai “excel” tabulā, tas nebūs iespējams,” stāsta Raitis Vancāns.
Jāmin arī tas, ka sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru NASDAQ CSD kārto Latvijas pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībnieku individuālo kontu reģistru, kurā tiek uzskaitītas ikvienas sociāli apdrošinātās personas Latvijā veiktās iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā.
Turklāt Centrālais vērtspapīru depozitārijs nodrošina Sākotnējā reģistra uzturēšanu tām personām, kuras iegādājušās akcijas par privatizācijas sertifikātiem, bet nav tās pārskaitījušas uz saviem vērtspapīru kontiem bankā.
NASDAQ CSD nodrošina arī juridiskās personas identifikatora jeb LEI koda reģistrācijas pakalpojumu uzņēmumiem Baltijā – tas ir obligāti nepieciešams visām juridiskajām personām, kas izlaiž vērtspapīrus un veic darījumus ar vērtspapīriem finanšu tirgos.
Publiski pieejamā LEI kodu datu bāze ļauj identificēt finanšu darījumos iesaistītās juridiskās personas un nodrošina lielāku finanšu tirgus caurspīdīgumu un uzraudzību.
Tiešā saikne ar pasauli
2017. gadā apvienojot centrālos vērtspapīru depozitārijus Baltijā un izveidojot NASDAQ CSD, tika nodrošināta iespēja Latvijas vērtspapīru tirgus dalībniekiem ļoti vienkārši iegūt abu pārējo valstu – Lietuvas un Igaunijas – uzņēmumu akcijas. Tas pats attiecas uz Lietuvas un Igaunijas investoriem.
Eiropas TARGET2-Vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai, kas ļauj integrētā vidē nodrošināt efektīvus un standartizētus vērtspapīru un naudas pārrobežu norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem NASDAQ CSD pievienojās 2017. gadā, savukārt tiešā saikne uz Baltijas tirgu starp NASDAQ CSD depozitāriju un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju “Clearstream Banking AG” tika izveidota 2019. gada decembrī.
Abi šie pasākumi nodrošina, ka Baltijas un tostarp arī Latvijas vērtspapīru tirgus ir vienkāršāk un efektīvāk pieejams ārvalstu investoriem, kas ir svarīgi vietējiem vērtspapīru emitentiem, tādējādi veicinot ieguldījumus Latvijā un to vērtspapīru likviditāti.
Starp citu, Baltijas uzņēmumu akcijas, valsts un korporatīvie parāda vērtspapīri viena miljarda vērtībā jau glabājas pie sadarbības partnera – Vācijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā, kas nozīmē, ka Baltijā izlaistie vērtspapīri vismaz viena miljarda vērtībā tiek glabāti ārvalstu bankās un pieder ārvalstniekiem.
Piemēram, šī gada februārī, proti, nedaudz vairāk kā divus mēnešus pēc tiešās saiknes izveidošanas, kopējais norēķinu apmērs starp centrālo vērtspapīru depozitāriju Baltijā un Vācijas depozitāriju jau bija 70 miljoni eiro.
Depozitārijs – daži skaitļi
kopējais depozitārija kontu skaits Baltijā ir 133 tūkstoši. 90 tūkstoši kontu no tiem pieder ieguldītājiem no Igaunijas, kuras iedzīvotāji skaitliskā ziņā varētu būt aktīvākie ieguldītāji vērtspapīros, kas pieejami Baltijas fondu biržās.
NASDAQ CSD depozitārijā reģistrēto vērtspapīru kopējā vērtība ir 25 miljardi eiro (visu veidu vērtspapīri – gan akcijas un ieguldījumu apliecības, gan valsts un korporatīvās obligācijas). Puse no vērtības – Lietuvas vērtspapīri, 37% – Igaunijas, 13% – Latvijas vērtspapīri.
