Atgriežas dzimtenē un palīdz tautiešiem iekārtoties darbā Latvijā 0
Digitālā platforma “Your Move” nosvinējusi savu pirmo gadadienu. Tas ir informācijas portāls, kurā tiek apkopotas svaigākās ziņas par situāciju Latvijas darba tirgū, pieejamajām vakancēm un speciālistiem, kuri dzīvo ārzemēs, bet meklē darbu Latvijā.
Tādējādi tiek atvieglota gan uzņēmēju, gan to cilvēku ikdiena, kuri vēlas atgriezties vai to jau ir izdarījuši pēc darba vai mācību pieredzes ārzemēs. Ko sociālais uzņēmums paveicis šā gada laikā, un kādi plāni nākotnei?
Jāpanāk izaugsme
Pirms vairāk nekā gada divi azartiski cilvēki – Jānis Kreilis un Reinis Znotiņš (JKP) – nolēma izveidot privāto iniciatīvu “Your Move”. Savulaik gan Jānis, gan Reinis paši dzīvoja un strādāja ārzemēs, taču, par spīti karjeras iespējām, nolēma atgriezties Latvijā.
“Šā gada laikā vēlējāmies pārbaudīt, vai mūsu ideja ir dzīvotspējīga. Kā ikviens jauns uzņēmums, arī “Your Move” savā ziņā bija eksperiments.
Kur mēs esam šobrīd? Pirmkārt, esam izdzīvojuši un, otrkārt, ne tikai izdzīvojuši, bet arī spējam uzturēt un nodrošināt ar algām trīs cilvēku komandu,” smaidot saka uzņēmuma dibinātājs un vadītājs J. Kreilis.
Darbošanās laikā “Your Move” platformā publicēti apmēram sešsimt sludinājumi, tās vadītāji saņēmuši simtiem pieteikumu, izlasījuši gandrīz tūkstoti CV un “LinkedIn” profilu, iekārtojuši darbā vairākus desmitus cilvēku.
“Lai gan darbā iekārtoto cilvēku skaits nav ļoti liels, gada laikā esam radījuši pamatu, no kura atsperties, kļuvuši atpazīstamāki. Tagad jāpanāk izaugsme. Jādomā, kā rīkoties, lai darbā palīdzētu iekārtoties nevis desmitiem, bet gan simtiem cilvēku.”
Lai piesaistītu uzņēmējus, “Your Move” vadītāji tiekas ar viņiem klātienē, iepazīstina ar platformas darbību un mērķiem. Savukārt ārzemēs dzīvojošos tautiešus uzrunā galvenokārt ar sociālo tīklu palīdzību.
Balstās uz pašu pieredzi
Jānim ir bakalaura grāds, kas iegūts Pensilvānijas universitātē, un maģistra grāds no Kolumbijas universitātes. Pēc deviņiem gadiem ASV, Rietumāfrikā, Tālajos un Tuvajos Austrumos, Krievijā 2016. gadā viņš tomēr nolēma atgriezties dzimtajā Rīgā.
“Absolvējot Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, nolēmu doties studēt uz ASV. Pabeidzot studijas, bija doma atgriezties, taču nebija skaidrs, kādā veidā es varētu sevi realizēt.
Nekad nebiju Latvijā strādājis, arī studējis ne.
Reizēm studentiem, absolvējot skolu, darbā iekārtoties palīdz pasniedzēji, taču man šādas priekšrocības nebija. Skatījos darba sludinājumus, izvēle portālos bija ļoti plaša, taču trūka papildu informācijas, nezināju, ar ko lielākā daļa kompāniju nodarbojas,” pieredzē dalās “Your Move” dibinātājs un vadītājs.
Likumsakarīgi, ka, atgriežoties Rīgā, viņam radās vēlme palīdzēt tādiem cilvēkiem, kāds savulaik bija pats. Otra lieta, kas ietekmējusi izvēli darboties tieši šādā jomā, ir šā brīža situācija, kad darbaspēka trūkst, algas kāpj un gan ekonomika, gan Latvijas uzņēmumi kļūst arvien vairāk starptautiski.
Uzņēmuma līdzdibinātājam un biznesa attīstības vadītājam Reinim Znotiņam ir vairāk nekā četru gadu pieredze pārdošanas, finanšu un vadības jomā, kas iegūta vienā no vadošajiem jaunuzņēmumu akseleratoriem pasaulē “TechStars”, kurš atrodas ASV, Sietlā.
Viņš ir strādājis arī strauji augošajā Latvijas jaunuzņēmumā “Anatomy Next”, kurā tiek izstrādātas 3D tehnoloģijas medicīnas nozarei. “Reinis šobrīd iesaistās stratēģiskā līmenī, jo darbs Saeimā aizņem ļoti daudz laika un tā ir liela slodze. Viņš arī vada Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisiju, jo pats nāk no jaunuzņēmumu vides un savulaik ir guvis starptautisku pieredzi.”
Lai labi dzīvotu, labi jādara darbs
Kādos darbos, kādās nozarēs strādā tie latvieši, kuri ar “Your Move” palīdzību atgriezušies Latvijā? “Liela daļa atraduši darbu banku sektorā, piemēram, “BlueOrange Bank” un “Luminor Bank”. Arī IT, dalīto pakalpojumu centru un citās nozarēs, piemēram, “Visma”, “Circle K” vai interjera salonā “Krassky”.
Pārsvarā mūsu mērķauditorija ir jaunie un vidējā vecuma profesionāļi – zinoši, strādīgi un mērķtiecīgi cilvēki ar labu izglītību vai citām prasmēm, piemēram, vairāku valodu zināšanām.
Mēs apvienojam vadošās kompānijas Latvijā – gan vietējās, gan starptautiskās. Mūsdienīgus, augošus un maksātspējīgus uzņēmumus ar rietumniecisku, starptautisku darba vidi un projektiem, kas sniedzas pāri Latvijas robežām. Realitāte ir diezgan skarba: lai Latvijā labi dzīvotu, ir kaut kas patiešām labi jāprot.”
Taujāts, vai ar reemigrantiem būs gana, lai aizlāpītu iztrūkstošā darbaspēka caurumu, Jānis atbild: “Grūti būs. Brīvo vakanču skaits šobrīd ir pāri par 15 tūkstošiem. Protams, daļu varētu nosegt tie ārzemēs dzīvojošie latvieši, kas nolems atgriezties, taču lielākā problēma ir tajā, ka pieprasījums pēc prasmēm neatbilst tam, ko piedāvā mūsu cilvēki.
Nesakritība ir IT sektorā, kur ir ļoti liels brīvo vakanču skaits. Mūsu programmēšanas un testēšanas uzņēmumiem patiešām veicas labi, bet nav kas tajos strādā. Tādēļ ar reemigrāciju vien nebūs līdzēts. Valstij ir jāaicina talantīgi un prasmīgi cilvēki strādāt pie mums, līdzīgi kā to praktizē kaimiņi igauņi.”
Pieredze: atgriezos, jo bērniem jāaug Latvijā
Ilze Gotfrīda, biznesa inteliģences projekta vadītāja uzņēmumā “Visma Enterprise”: “Devos uz ārzemēm, lai studētu un spēlētu basketbolu. Prombūtnē pavadīju astoņus gadus, dzīvoju Amerikā, Filadelfijā. Bakalaura un maģistra grādu ieguvu “Saint Joseph’s” universitātē, paralēli spēlēju basketbolu. Studiju laikā praktizējos apdrošināšanas kompānijā “Farmers Insurance”, strādāju arī skolā, grāmatvedības departamentā, bet pēc tam divus gadus nostrādāju veselības apdrošināšanas audita kompānijā “Cotiviti”.
Šo gadu laikā satiku ļoti daudzus cilvēkus, kurus tagad saucu par draugiem, taču mājās atgriezties nolēmu, pirmkārt, ģimenes dēļ.
Nevēlējos vairāk palaist garām nevienu ģimenes ballīti vai krustdēla dzimšanas dienu.
Otrkārt, jo vairāk domāju par savu ģimeni un bērniem, jo vairāk sapratu, ka negribētu audzināt bērnus Amerikā. Tur jaunās māmiņas saņem dekrēta atvaļinājumu tikai trīs mēnešus, bet Latvijā pusotru gadu, kas ir neiedomājami daudz. Skolas gados, kad piestrādāju tur par aukli, sapratu, ka es pati gribētu audzināt savus bērnus, nevis uzticēt to pilnīgi svešam cilvēkam.
Īsāk sakot, izvērtēju prioritātes un izvēlējos būt ar ģimeni, nevis tiekties pēc karjeras bez mana vislielākā atbalsta tuvumā. Latvijā jūtos ļoti labi, jo nekur nav tik labi kā mājās. Paldies “Your Move” komandai, kura man palīdzēja atrast darbu. Aizsūtīju viņiem savu CV, un jau pēc mēneša man tika piedāvāts darbs starptautiskā kompānijā Latvijā, kas arī bija mans mērķis. Gribēju strādāt ārzemju kompānijā, lai varētu lietot savas angļu valodas zināšanas.
Iesaku visiem, kas vēlas atgriezties mājās, izmantot šo platformu, jo tās vadītāji zina daudz vairāk par tādiem uzņēmumiem mūsu valstī, par kuriem mēs, prom esot, nekad neesam dzirdējuši.”
Pēteris Ponnis, gaismas arhitekts uzņēmumā “Krassky”: “Sākotnēji no Latvijas aizbraucu studiju dēļ. Izmantojot projekta “Erasmus” piedāvātās iespējas, devos studiju apmaiņās uz Spāniju un Franciju, bet maģistru apguvu Vācijā. Esmu dzīvojis dažādās Eiropas valstīs – Barselonā, Sentetjēnā, kur studēju dizainu, fotogrāfiju un juveliermākslu.
Savukārt maģistru pavadīju Vismārā, kur mācījos gaismas arhitektūru. 2017. gadā pārcēlos uz Berlīni, kur sāku strādāt. Tur nodarbojos ar apgaismojuma dizaina projektēšanu, plānošanu un konsultācijām. Taču Latvijā nolēmu atgriezties, jo vēlējos savas zināšanas realizēt tieši šeit, strādāt Latvijas tirgū. Tāpat biju noilgojies pēc mūsu valsts dzīves telpas, dabas, valodas un cilvēkiem. Ar organizāciju “Your Move” iepazinos, strādājot Berlīnē.
Atgriežoties Latvijā, saņēmu zvanu no Jāņa Kreiļa. Tieši viņš man pateica, ka “Krassky” meklē gaismas arhitektus, un jau pēc īsa brīža saņēmu zvanu no paša uzņēmuma. Tā lēnām, izejot atlases posmus, nonācu līdz esošajai darba vietai interjera dizaina salonā “Krassky”. Jaunajā darba vietā esmu gaismas arhitekts. Ikdienā, lietojot dažādus gaismas produktus un gaismu, es radu vidi un telpu diennakts tumšajam laikam. Plānoju apgaismojumu iekštelpām, ārtelpām un fasādēm.
Atgriežoties Latvijā, jūtu, ka esmu atgriezies mājās. Nenoliegšu, lai spētu dzīvot ārvalstu līmenī, dzīve Latvijā piespiež meklēt citus risinājumus. Iedzīvotājiem vēl ir daudz jāmācās no ārvalstu pieredzes, piemēram, jāmācās novērtēt kvalitatīvus dizaina pakalpojumus. Arī finansiāli!”
