Ieklausoties ķermeņa vibrācijās! Aromterapijas noslēpums un spēks 0
Dagnija Millere-Balandīna, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
2009. gadā, kad jau bija iestājusies lielā krīze, Ingai Nemšei beidzās profesionālā darbība – saistīta ar pilsētas mārketingu un starptautisku projektu vadīšanu.
Vienlaikus saņemot nopietnus satricinājumus gan karjeras, gan privātajā dzīvē, bija jādomā, kā pārvarēt ne tikai ārējo, bet arī iekšējo krīzi.
“Sāku apgūt veselīga dzīvesveida pamatprincipus, iepazinos ar dažādiem pašpalīdzības instrumentiem, tostarp aromterapiju. Atklājot, ka augu esences ne tikai labi smaržo, bet vienlaikus dziedina, esmu palikusi uzticīga šai alternatīvās medicīnas nozarei jau vairāk nekā desmit gadus. Arī šobrīd, kad piedzīvojam līdzīga veida krīzi, ēteriskās eļļas ir vērtīgs papildrīks mūsu fiziskās un psiholoģiskās veselības uzturēšanā,” stāsta Inga.
Konsultē aromterapeite Inga Nemše
Par aromterapijas holistiskās (no grieķu valodas “holos” – “viss”, “pilnīgs”) pieejas ieviesēju tiek uzskatīts sengrieķu ārsts Hipokrats (5. gs. p. m. ē.). Viņš bija pārliecināts, ka cilvēks var saglabāt veselību tikai tad, ja gan ķermenis, gan prāts, gan gars ir līdzsvarā; un ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama vien ārkārtas gadījumos.
Holistiskā pieeja paredz, ka cilvēks tiek uztverts un ārstēts kā vienots veselums.
Te gan jāņem vērā, ka tas prasa arī paša pacienta aktīvu iesaistīšanos un izpratni, ka viņa domas un reakcija uz notiekošo arī ļoti spēcīgi ietekmē organisma kopējo veselības stāvokli.
Pateicoties persiešu ārsta un filozofa Avicennas ieguldījumam, 10.–11. gs. augu un aromātu medicīna piedzīvoja ievērojamu uzplaukumu. Savukārt pagājušajā gadsimtā pirmos zinātniskos pētījumus aromterapijas jomā veica franču ķīmiķis Renē Moriss Gatefoss.
Kā vibrē vesels ķermenis?
Kad savu uzvaras gājienu sāka ķīmiskā rūpniecība, piedāvājot iegādāties sintētiskās smaržvielas, kosmētiku un dažādus ārstniecības preparātus, aromterapija daļēji zaudēja aktualitāti.
“Taču šobrīd, kad aptiekā nopērkamās zāles daudziem vairs nepalīdz un/vai rada nozīmīgas blaknes, dabiskie dziedniecības līdzekļi, tostarp ēteriskās eļļas, kas iedarbojas gan uz cilvēka fizisko, gan ēterisko ķermeni, likvidējot enerģiju nosprostojumus un atjaunojot dzīvības enerģijas plūsmu, jau atkal kļūst arvien populārāki,” apstiprina aromterapeite.
Aromterapija nozīmē, ka aromātisko augu gaistošās vielas tiek izmantotas ar terapeitisku mērķi.
No vibrāciju medicīnas viedokļa – visām ēteriskajām eļļām piemīt augstas (52–580 MHz) vibrācijas, tādēļ tās spēj harmonizēt gan cilvēka fizisko, gan smalkos ķermeņus. Inga skaidro: “Vesela cilvēka ķermenis vibrē 62–68 MHz robežās, savukārt slimības vai destruktīvu emociju iespaidā vibrācijas izteikti samazinās. Piemēram, baiļu nomāktam cilvēkam vibrācijas būs ļoti zemas, tikai 0,2–2,2 MHz, un tas nozīmē, ka risks saslimt būs lielāks.”
Ēterisko eļļu iegūšanas process ir samērā sarežģīts un darbietilpīgs. Lai gan tiek lietotas arī citas tehnikas, visizplatītākā metode tomēr ir tvaika destilācija, kur, lai iegūtu 20–100 ml ēteriskās eļļas, ir jāsavāc apmēram 200 litru augu izejmateriāla. Iespaidīgi, vai ne?
Dabiskai ēteriskajai eļļai piemīt auga dzīvības enerģijas spēks ļoti koncentrētā veidā. Varētu pat teikt, ka ēteriskā eļļa ir auga apziņa šķidrā formā.
Savukārt auga hidrolātu jeb ziedūdeni iegūst kā blakusproduktu auga ēteriskās eļļas destilācijas procesā. Tā iedarbība nav identiska ēteriskās eļļas iedarbībai, jo hidrolāts satur ūdenī šķīstošus elementus, kuri nav attiecīgā auga ēteriskajā eļļā. Hidrolāts satur ēterisko eļļu nelielās devās, ir maigāks, turklāt piesātināts ar vērtīgām miecvielām un minerālvielām.
Meklējot savu favorīteļļu
Inga Nemše atklāj, kā saprast, kuras ēteriskās eļļas attiecīgajā dzīves periodā vislabāk lietot: “Būtu jāveic aromdiagnostikas tests, kas ietver apmēram 80 dažādu ēterisko eļļu izsmaržošanu. Testa laikā cilvēka zemapziņa ziņo – patīk/nepatīk/ir vienalga utt. Pēc tam no tīkamajām ēteriskajām eļļām jāizvēlas tās, kas patīk visvairāk.
Tieši izvēlētās favorīteļļas palīdzēs vislabāk diagnosticēt un risināt cilvēka problēmjautājumus, kā arī palaist vaļā senas psihoemocionālās traumas, kas parasti ir pie vainas dažādu kaišu gadījumā.”
Pēc tam, kad favorīteļļas izvēlētas, praktiskajai lietošanai aromterapeite iesaka izmantot kādu no specializētajiem instrumentiem.
Piemēram, aromakmeņi un aromkuloni visbiežāk tiek gatavoti no keramikas vai akmens masas, kas netiek glazēta vai kā citādi apstrādāta, lai ēteriskās eļļas varētu labāk iesūkties.
Aromakmens virsmā ir neliels padziļinājums, kur iepilina 1–2 pilienus ēteriskās eļļas. Savukārt aromkulonu nēsā pakārtu kaklā. Atkarībā no aromkulona dizaina ēterisko eļļu pilina vai nu uz tā virsmas, vai arī iekšā kulonā.
Veikalos tagad pieejamas arī dažādas aromlampas – katrs var izvēlēties sev tīkamu dizainu. Aromlampa darbojas ar sveces palīdzību: sveces liesma silda virs tās izvietoto kausveida daļu, kur jāielej karsts ūdens un jāiepilina daži pilieni ēteriskās eļļas. Jāuzmanās, lai kausveida daļa nepaliek bez ūdens, jo tad ēteriskās eļļas piedeg. Ja apstākļi neļauj dedzināt sveces, labs variants būs difūzers.
Itin visā jāievēro mērenība
Diemžēl gadījumi, kad ēteriskās eļļas tiek lietotas neatbilstoši prasībām, pārāk ilgi vai pārāk lielās devās, pasaulē sastopami arvien biežāk. Aromterapeite brīdina: “Krampji, iekšējo orgānu bojājumi, alerģijas un citas veselības problēmas – ar to visu var nākties sastapties, ja eļļas lietotas bezatbildīgi, uz savu galvu – koncentrētās esences smērējot uz ādas tīrā veidā vai pievienojot dzērieniem.
Tāpēc iesaku pieturēties pie principa “mazāk nozīmē vairāk” un pirms augu esenču lietošanas noteikti konsultēties ar sertificētu aromterapeitu. Ēteriskās eļļas nav uztura bagātinātāji. Nevajag tās pilināt dzeramā ūdens glāzē: eļļa ūdenī nešķīst, un šāds dzēriens var radīt gļotādas kairinājumu vai pat apdegumu. Tāpat jāapzinās, ka dziednieciskie produkti nekādā gadījumā neaizstāj ārsta apmeklējumu.”
Toties saulainajā sezonā jāuzmanās ar citrusu ēteriskajām eļļām, jo tās (gandrīz visas) satur furokumarīnus – vielas, kas reaģē ar ultravioletajiem stariem, tādējādi var izraisīt alerģiskas reakcijas. Pastiprināta piesardzība, lietojot ēteriskās eļļas, jāievēro arī:
* vispār. Noteikti nevajadzētu lietot krustnagliņu, rozmarīna, salvijas, muskatsalvijas, kampara, vērmeles, tūjas un izopa ēteriskās eļļas;
* zīdaiņiem un bērniem līdz trīs gadu vecumam; viņiem der tikai atsevišķas ēteriskās eļļas ļoti mazās devās, tāpēc mazajiem labāk derēs hidrolāti;
* cilvēkiem, kuri lieto daudz medikamentu, kā arī aknu un nieru slimību gadījumā – viņi augu esences drīkst lietot tikai ļoti mazās devās;
* epilepsijas un paaugstināta asinsspiediena gadīju-mā – jāizvairās no tādu stimulējošu ēterisko eļļu lietošanas kā rozmarīns, salvija, izops, eikalipts;
* ja tiek lietotas asinis šķidrinošās zāles – jāizvairās no bērza, ziemcietes, krustnagliņu, kanēļa lapu, piparmētru un bazilika ēterisko eļļu izmantošanas;
* ja tiek lietoti homeopātiskie preparāti, ar tiem vienlaikus nedrīkst lietot piparmētras, eikalipta un vācu kumelītes ēteriskās eļļas.
Uzziņa
Kā lietot?
Ieelpojot:
* aukstā inhalācija – uzpilinot pilīti ēteriskās eļļas uz salvetes vai vates gabaliņa un pasmaržojot; piemēram, vairākas reizes dienā 5–10 minūtes;
* tomēr labāk izmantot kādu no specializētajiem instrumentiem – aromlampu, difūzeri, aromakmeņus vai aromkulonus;
* karstā inhalācija – tas jādara ļoti piesardzīgi, īpaši bērniem un veciem cilvēkiem, jo ar karsto tvaiku var apdedzināties.
Uzsmērējot uz ādas:
* var mazināt sāpes un iekaisumu, mazināt rētas un strijas; drošības nolūkos, lai negūtu apdegumus, ēteriskās eļļas vispirms jāatšķaida dabiskā augu eļļā (5–10 pilieni uz 30 ml augu eļļas).
Liekot kompreses:
* kompresēm labāk izmantot augu hidrolātus, nevis koncentrētas augu esences.
Ejot vannā:
* tā kā ēteriskās eļļas ūdenī nešķīst, pirms pievienošanas vannas ūdenim tās uzpilina sālim (4–8 pilītes) un kārtīgi samaisa; pēc tam šādu sāli šķīdina vannas ūdenī.
Iekšķīgi:
* ēteriskās eļļas drīkst iekšķīgi lietot vien ļoti retos gadījumos – pēc konsultācijas ar pieredzējušu aromterapeitu; iekšķīgi labāk lietot hidrolātus, kas ir maigāki un veselībai nekaitīgāki.
Ieteikumi, kā stiprināt organismu, īpaši šobrīd
Hroniskas spriedzes, slikta miega un baiļu, iekšējas trauksmes ietekmē var pasliktināties imunitāte, tāpēc:
* ja daudz jāmācās vai jāstrādā (lielāko dienas daļu pavadot pie datora), smadzeņu darbības aktivizēšanai noderēs eikalipta, citrona, levzejas ēteriskās eļļas. Tās var pilināt uz aromakmens (kas paredzēts ēterisko eļļu difūzijai) un tad novietot blakus datoram, lai smaržo;
* satraukuma mazināšanai un pozitīva noskaņojuma radīšanai derēs saldā apelsīna, bergamotes, vīraka, lavandas un pačūlijas ēteriskās eļļas;
* labāka miega veicināšanai noderēs mandarīna, bergamotes, muskatsalvijas, romiešu kumelītes, ģerānijas, sandalkoka un vīraka ēteriskās eļļas;
* baiļu un nedrošības sajūtas mazināšanai – pačūlijas vai vetīvera ēteriskā eļļa;
* relaksācijai – ilang-ilang (kā dabiskais antidepresants) un rozes ēteriskā eļļa;
* lai nomierinātos – iekšķīgi var lietot augu hidrolātus, piemēram, rozes, citronverbēnas vai lavandas; 1 ēdamkaroti hidrolāta iemaisa 1 litrā ūdens, kuru dienas laikā izdzer.
Uzmanies!
Neuzķeries uz viltojumu
Šobrīd pasaules tirgū vismaz 70% ēterisko eļļu ir viltojumi – pudelītē tiek iepildītas vai nu sintētiskās aromātiskās eļļas, vai arī ēteriskās eļļas atšķaidītas ar kādu bāzes eļļu.
Tāpēc produktu vēlams iegādāties tieši no ēterisko eļļu ražotājiem (vai to pārstāvjiem), ekoveikalos vai arī specializētajos dabiskās kosmētikas izejvielu veikalos. Kvalitatīva ēteriskā eļļa ir iepildīta tumša stikla pudelītē ar vāciņu (iekšpusē ir pilinātājkorķis), un tur noteikti būs rakstīts arī latīniskais nosaukums, izcelsmes valsts un derīguma termiņš.
