Foto – Valdis Semjonovs

Vērtīgāko izgriež un saglabā
 0

Kādreizējā ķīmiķe Dzintra Lezdiņa (76) “Latvijas Avīzi” lasa kopš tās pirmajiem numuriem. Kad kaimiņiene  sākusi lielīt “Praktisko Latvieti” – cik tas interesants un noderīgs žurnāls, pasūtījusi arī to. Joprojām visus šos gadus pastkastītē  iegulst arī “Mājas Viesis”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

“Latvijas Avīzi” Dzintra parasti lasa no pēdējās lappuses, no “Lasītāju balsīm”, “kur tie sašutušie, neapmierinātie izsaka savu viedokli”. Pēc tam kārtīgi izstudē pārējos rakstus.
Politikai veltītajās slejās sameklē Voldemāra Krustiņa komentārus. “Ja viņš ko raksta, tad zinu – tur ir kas nopietns.” Saista žurnālista Viestura Sprūdes vēstures tēmām veltītie raksti un fotoreportiera Valda Semjonova darbi. “Viņa bilžu varoņi gandrīz vienmēr smaida.”

Kad avīze izlasīta, Dzintras kundze ķeras pie šķērēm – interesantākos rakstus izgriež un sakārto pa tēmām vairākās mapēs. Vienā glabājas raksti
par Latvijas vēsturi, par to, kā Koknesē pie Daugavas top Likteņdārzs, citā – par mūsu Valsts prezidentiem un Latvijas darbīgajām, interesantajām sievietēm, trešajā – par pasaules karaļnamiem, prinčiem un princesēm. Savas mapītes ir ēdienu receptēm, noderīgiem padomiem un rakstiem par veselību. Bet visvairāk sajūsminās par “LA” publicētajām karikatūrām. Arī tās viņa izgriež un krāj.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet uz jautājumu, par kādām tēmām vēlētos lasīt biežāk, Dzintra Lezdiņa ilgi nedomā – par lauksaimnieku, tāpat citu uzņēmēju sasniegumiem, kuriem pateicoties valsts palēnām iziet no krīzes. Kas veicinājis uzņēmējdarbību, kā atraduši savu nišu un kļuvuši par savas produkcijas eksportētājiem. “Šī pieredze noteikti ļautu arī citiem lasītājiem uz daudz ko paskatīties ar pozitīvu skatu, ne tikai žēloties par grūto dzīvi,” pārliecināta D. Lezdiņa.

Dzintra jau 23 gadus vada novada politiski represēto biedrību. Par savējiem viņa tur rūpi visa gada garumā – kopīgi atzīmē 11. un 18. novembra svētkus, ar plašu pasākumu piemin 25. martu, regulāri rīko braucienus uz Likteņdārzu, stāda kociņus represēto novadnieku piemiņai. Uz Likteņdārzu no Jērcēnu un kaimiņu Trikātas pagasta aizvestas daudzas tonnas lielo lauk-akmeņu, kas nepieciešami amfiteātra “Sirmais saulriets” izveidei. Pagājušajā nedēļā 50 strencēnieši par lielo atbalstu un ziedojumiem Likteņdārza izveidei saņēma Kokneses fonda pateicības apliecinājumus. “Likteņdārzs ir mūsu piemineklis,” saka Dzintra Lezdiņa, Strenču novada politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.