Vērtīgais resurss – kūdras purvi 6
Latvija šobrīd ir pasaules līderis kūdras un kūdras substrātu apjoma ziņā pēc eksportētā apjoma, savukārt eksporta vērtības ziņā mēs ieņemam otro vietu uzreiz aiz kūdras lielvalsts – Kanādas. Brīdī, kad kūdras resurss ir izstrādāts un ieguves process noslēdzies, šīs platības nekļūst par “kūdras tuksnešiem”, bet gan tajās tiek uzsākti rekultivācijas procesi. Kā stāsta AS “Latvijas valsts meži” biznesa virziena “LVM Zemes dzīles” ražošanas izpilddirektors Kārlis Volfs, tuvāko 3 gadu laikā tiks rekultivēti vairāk nekā 1 500 hektāri zemes platību, kurās noslēgušies kūdras ieguves procesi.
Pasaulē purvu apsaimniekošana un kūdras ieguve notiek salīdzinoši nelielā skaitā valstu, nozīmīgākās no tām šajā ziņā ir Kanāda, Igaunija, Somija, Zviedrija un arī Latvija. Var droši teikt, ka purvi klāj vismaz 10% no Latvijas teritorijas un 93% no tiem atrodas valsts īpašumā. Savukārt 58% no valstij piederošajiem purviem apsaimnieko AS “Latvijas Valsts meži” (LVM).
Kārlis Volfs norāda, ka, salīdzinot ar citiem dabas resursu ieguves procesiem, kā, piemēram, smilts, grants, vai pat rūdu ieguve, kūdras purvu rekultivācija ir salīdzinoši nesens process, par ko nozares eksperti sākuši domāt tikai pagājušā gadsimta beigās.
Vai Latvijā kūdras ir pietiekoši?
Minot vārdu purvs, pirmā asociācija, kas ienāk prātā, ir mitra, līdzena, teju bez kokiem ar sūnām klāta platība, taču tā nebūt nav, purvs pēc definīcijas ir platība, kurā gan dabisku procesu rezultātā ir uzkrājusies kūdra un izveidojusies jau purva ainava, gan arī tāda platība, kura tikai ir nupat sākusi pārpurvoties, kā, piemēram, mežs, kur koki ir jau nokaltuši un ir sācis veidoties kūdras slānis.
“Ejot dziļāk “purvā” jeb detaļās, kūdra ir atmirušais augsnes virsmas organiskais slānis, kas galvenokārt sastāv no augiem, kuri ūdens aizsērējuma, skābekļa un barības vielu deficīta rezultātā un citu procesu ietvaros atmirst, uzkrājās un veido kūdras slāni. Atkarībā no kūdras purva tipa kūdra var veidoties gan no krūmiem un augiem, gan koku lapām tropu reģionos, gan no sfagniem, kas visbiežāk ir sastopami Latvijas purvos. Saskaņā ar pētījumiem, kuros tiek pētīts kūdras atjaunošanās ātrums, vidēji tiek pieņemts, ka kūdra uzkrājas ar ātrumu 2 mm gadā, kas nozīmē, ka vidēji Latvijā ik gadu uzkrājās aptuveni 1,6 miljoni tonnu kūdras, savukārt 10 gadu griezumā, atbilstoši Latvijas kūdras asociācijas datiem, Latvijas purvos tiek vidēji iegūts tikai 1,17 miljoni tonnu kūdras, kas ir teju 10 reizes mazāks apjoms,” stāsta Kārlis Volfs.
No viena kubikmetra kūdras substrāta var izaudzēt 6000 meža stādu vai 7000 dārzeņu stādu, tā palielinot šī resursa pievienoto vērtību. Būtiska nianse ir arī tā, ka kūdras substrāti pēc to izmantošanas ir pārstrādājami un neveido atkritumus. Tomēr laiku pa laikam sabiedrībā izskan jautājums – vai Latvijā kūdras ir pietiekoši?
Pēc 2023. gada datiem Latvijā spēkā ir 126 zemes dzīļu izmantošanas licences 97 kūdras purvos. Ņemot vērā to, ka Latvijā nav lielu siltumnīcu kompleksu vai ievērojamu audzētavu, vairāk nekā 90% Latvijā iegūto kūdras un kūdras substrātu nonāk globālajā tirgū, kur šobrīd pēc apjoma pieprasījuma Ķīna plāno vislielāko lēcienu nākotnes kūdras pieprasījuma ziņā. Tiek prognozēts, ka pasaulē pieprasījums pēc kūdras produktiem līdz 2050. gadam pat četrkāršosies, sasniedzot 250 miljonus m3, lai nodrošinātu veselīgas pārtikas produktu audzēšanu (augļus, dārzeņus u.c.) pasaulē pieaugošā cilvēku skaita ziņā.
Kāpēc vajadzīga purvu rekultivācija?
Atgriežoties pie rekultivācijas, kūdras purvu apsaimniekošanā labs piemērs ir Kanādas pieredze, kur divdesmit gadu laikā pēc kūdras izstrādes atkal izskatās kā dabīgā purvā. Pārdomāta kūdras ieguves vietas rekultivācija ir uzsākta arī Latvijā.
Kā skaidro “LVM Zemes dzīles” ražošanas izpilddirektors, rekultivācija ir darbību kopums, ko veic pēc kūdras ieguves pabeigšanas, lai zemi sagatavotu nākošajam lietderīgajam izmantošanas mērķim, piemēram, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai (ogulāju audzēšanai), renaturalizācijai (purva raksturīgas vides veidošanai) vai citiem mērķiem. Purvu rekultivācija ir būtiska, jo tiek pagarināts zemes lietderīgas izmantošanas laiks, piešķirot zemei jaunu funkciju un pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai.
Kā norāda Kārlis Volfs, purvu rekultivācijas process sākas ar rūpīgu plānošanu, teritorijas un apkārtnes analīzi. Ļoti būtiski ir izmantot zināšanas, kādas uzkrātas kūdras ieguves procesā, jo katra izstrādātā teritorija ir atšķirīga, un tas, kas rekultivācijas procesā strādā vienā purvā, visticamāk, var nestrādāt citos purvos. Pēc kūdras ieguves pabeigšanas tiek izstrādāts detalizēts rekultivācijas plāns, kas ietver konkrētas darbības un rīcības plānu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Piemēram, grāvju aizbēršanu un augsnes sagatavošanu nākošajam izmantošanas mērķim.”
“LVM Zemes dzīles” pēta un iegūst pieredzi no purvu atjaunošanas projektiem gan Latvijā, gan citās valstīs, lai izvēlētos labāko pieeju purvu apsaimniekošanā. Katrai situācijai izvērtējot hidroloģisko situāciju un dabas vērtību klātesamību. Ņemot vērā, ka kūdras purvu rekultivācija/renaturalizācija ir tikai relatīvi nesen visā pasaulē uzsākta, nav noteikti globāli principi vai neapgāžami pētījumi par to, kāds rekultivācijas veids ir labākais no SEG (siltumnīcefekta gāzes) emisiju viedokļa, tāpēc ir būtiski uzkrāt pieredzi un uzsākt pētījumu veikšanu, kādu ceļu arī LVM ir šobrīd izvēlējusies.
Dzērveņu mauriņi kūdras purvos
Samazināt CO2 emisiju daudzumu bijušajās kūdras izstrādes platībās var arī ierīkojot tajās dzērveņu un melleņu plantācijas. SIA “Latgales dzērvenes” īpašnieks Viktors Grūtups saka, ka dzērvenēm Latvijas purvu skābā augsne patīk, savukārt nezāles tajā aug salīdzinoši maz. “Skābā augsnē aug bērzi, virši, arī tāda nepateicīga zāle kā spilva. Jebkurā gadījumā šie dzērveņu lauki ir jāravē un pavasarī, kad dzērvenes zied, kā arī rudenī, kad ienākas ogas, arī jālaista,” stāsta Viktors Grūtups. Dzērvenes, līdzīgi viršiem, aug paklājā, kas izskatās kā liels dzērveņu mauriņš. Interesanti, ka laistīts tas tiek nevis sausuma dēļ, bet gan lai pasargātu dzērvenes no salnām.
Viktors Grūtups norāda, ka Latvijai ir potenciāls kļūt par dzērveņu lielvalsti, jo visi šie kūdras lauki, kur kūdra noņemta, ir lieliska vieta šo pasaulē pieprasīto ogu audzēšanai. “Dzērvene ir stabils produkts, pretstatā graudiem, kuru cenas biržā ļoti mainās, dzērvenēm cena turas stabili, un pasaulē pēc tām ir milzīgs pieprasījums. Lielākās dzērveņu audzētājas pasaulē Amerika un Kanāda savulaik to nostādīja valsts programmas līmenī. Latvijai ir tieši tāda pati iespēja, jo mūsu augsne dzērvenēm ļoti patīk. Mūsu lielogu dzērveņu stādi nāk no Amerikas un Kanādas. Tikai tur ir skāba smilts, bet mums skāba kūdra. Tā kā Latvijas dzērvenes aug kūdrā, tās ir minerālvielām bagātākas. Dzērvene, kas izaugusi Latvijā, ir vērtīgāka nekā tādas pašas šķirnes Amerikā augusi oga.”
Ne lēts, ne viegls prieks
Pēc Viktora Grūtupa teiktā, katrs dzērveņu hektārs prasa kā minimums 30 tūkstošu eiro lielus ieguldījumus, pirms tas sāk ražot. Pirmo ražu dzērveņu lauks dod tikai pēc pieciem gadiem, bet maksimālais kūdras lauku nomas termiņš dzērveņu plantācijām ir 30 gadi.
Dzērveņu audzētāji vēlas panākt, lai maksimālais purvu nomas līgums būtu tikpat ilgs kā kūdras izstrādei – 70 gadi. No tā iegūtu kā ražotāji, tā valsts tautsaimniecība kopumā. Kā norāda Viktors Grūtups, kurš ir arī “Rāmkalni Nordeco” īpašnieks, tikai uz Japānu vien gadā tiek aizvests ap 60 tonnām sukādēs pārstrādātās dzērvenes, tā nopelnot valstij naudu caur eksportu.
Dzērvene ir viena no Latvijas superogām gan tās vitamīnu un antioksidantu bagātības ziņā, gan lielā eksporta potenciāla dēļ.
