Publicitātes foto

Vērtīgais atjaunojamais energoresurss – šķelda 0

Gada aukstajam laikam tuvojoties, aktualizējas arī apkures jautājums un aug vajadzība pēc enerģētiskās šķeldas. Lai arī AS “Latvijas valsts  meži” (LVM) saražotās šķeldas apjoms jau vairākus gadus nemainīgi turas aptuveni 800 tūkstošu berkubikmetru robežās, LVM aicina klientus sagaidīt apkures sezonu ar jau noslēgtiem līgumiem un līdz ar to arī garantētām un stabilām šķeldas piegādēm.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Enerģētiskā šķelda pieder pie atjaunojamās enerģijas resursiem, tas ir mežizstrādes blakusprodukts. Kā skaidro LVM Enerģētisko koksnes produktu vadītājs Ojārs Keziks, LVM ražo šķeldu tikai un vienīgi no biomasas – gan ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, skujām, sīkkokiem, gan no ceļmalu un grāvju novāktā apauguma. Neliels apjoms  nāk arī no aizaugušu jaunaudžu mehanizētās kopšanas, taču arī šajā gadījumā šķeldoti tiek vienīgi sīkkoki un zari.

Šķelda nav tāds produkts, pēc kura var gluži vienkārši aiziet uz mežu kā pēc piena veikalā. “Jebkurš lauku mājas īpašnieks zina, ka malkai sākumā, ideālā variantā gadu, jāļauj izžūt un tikai tad to var kurināt. Mēs līdzīgi darām ar zariem – savācam krautuvēs, un tur tie apmēram gadu žūst,” stāsta Ojārs Keziks. Turklāt jāņem vērā, ka savāc un pārstrādā šķeldā vien apmēram 25% no atjaunošanas cirtēs esošajiem zariem. Pamatā lielajās cirsmās šos zarus lieto, lai varētu no meža izvest apaļkoksni un tikai sausajās cirsmās, kur zari zem tehnikas riteņiem nav jāliek, tos izmanto šķeldošanai, saka Ojārs Keziks.

CITI ŠOBRĪD LASA
Publicitātes foto

Pēc viņa teiktā, LVM nākamgad potenciāli varētu saražot arī vairāk šķeldas kā šogad, taču to noteiks tirgus pieprasījums.

Ilgtermiņa piegādes vienmēr būs izdevīgākas

Zigurds Dalke, kurš LVM atbild par pārdošanas procesu, uzsver, ka LVM ir gana lieli enerģētiskās šķeldas krājumi, taču tirgus dalībnieki šajā sezonā ir mainījuši savu pirkšanas stratēģiju. Daudzi atturas no ilgtermiņa līgumu slēgšanas un tā vietā, lai iegādātos šķeldu visai apkures sezonai, kā tas bija, piemēram, pandēmijas laikā, pērk to vien nedēļai vai mēnesim.

Zigurds Dalke izceļ ilgtermiņa līgumu priekšrocības un atgādina ne viena vien uzņēmuma pandēmijas laikā piedzīvoto, kad apkures sezonas laikā enerģētisko koksni nopirkt vairs nebija iespējams, jo viss bija  izpārdots. “Ilgtermiņa līgumi ar LVM šādas situācijas – kad nav pieejama šķelda – pilnībā izslēdz, jo LVM no līgumu izpildes to darbības laikā nekad neatsakās, tādēļ pircējam ir stingra ilgtermiņa garantija, viņš zina, ka produkts būs visu ziemu pieejams, arī cenu līmenis vieglāk paredzams.”

Taujāts, kādi klienti galvenokārt iegādājas šķeldu, Zigurds Dalke teic, ka apkures sezonas laikā daļa no pircējiem ir siltumražotāji, savukārt vasarās,  kad siltumražotāji enerģētisko šķeldu patērē ievērojami mazāk, šķeldu pārsvarā iegādājas koksnes granulu un brikešu ražotāji. “Mums ir aptuveni padsmit stabilu pircēju, ar kuriem mēs sadarbojamies un kuri regulāri piedalās mūsu pārdošanas procedūrās. Tie visi ir ražošanas uzņēmumi, kas paši arī pārstrādā šo produkciju. Ja radies saražotās šķeldas pārpalikums, piedāvājam  to iegādāties arī sagādes organizācijām, kas pašas šo produktu nepārstrādā.”

Publicitātes foto

Viens enerģētiskais produkts palīdz tapt citam

Jau vairākus gadus enerģētisko šķeldu no LVM iegādājas SIA AVOTI, kas nodarbojas ar masīvkoka mēbeļu un kokskaidu granulu ražošanu. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis Jānis Misiņš, šķeldu izmanto siltumenerģijas ražošanai, ar kuru tālāk tiek kaltēta koksne, lai varētu saražot granulas: “Savu produktu ražošanai no meža koksnes atlikumiem ražoto sasmalcināto šķeldu mēs izmantot nevaram, toties varam no tās iegūt enerģiju, kura tālāk tiek izmantota ne vien granulu ražošanai, bet arī  citiem ražošanas procesiem. Savukārt ziemas periodā to izmanto kā uzņēmuma, tā vietējā pagasta apkurei.”

Reklāma
Reklāma

Jānis Misiņš arī min ilgtermiņa sadarbības ar LVM plusus. “Tā ir stabilitāte, garantēts apjoms un zināmas cenas. Mēs droši varam nodarboties ar savu pamatbiznesu, nedomājot par šķeldas piegādēm,” teic Jānis Misiņš. Jāatzīmē, ka kokskaidu granulas ir visā pasaulē, jo īpaši Ziemeļvalstīs, iecienīts videi draudzīgs atjaunojamais kurināmais, ko plaši izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai.

Koksnes izmantošana siltumenerģijas ražošanai ir viens no videi draudzīgākajiem risinājumiem. Ne tikai tāpēc, ka šķeldas izmantošana samazina fosilo kurināmo patēriņu un importu. Iegūta no ciršanas atliekām, apauguma un mazvērtīgas sīkkoksnes, šķelda ir videi draudzīgs, energoefektīvs, salīdzinājumā ar citiem enerģijas ieguves avotiem lētāks un, kas vēl svarīgāk –  atjaunojams resurss. Tā kā koki augot piesaista tikpat daudz ogļskābās gāzes, cik vēlāk izdala sadegot, enerģijas ražošanai koksne, tātad arī šķelda, ir CO2 neitrāls produkts.

Publicitātes foto
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.