“Naudas laiki Latvijā” – vērtīga liecība par naudas vēsturi 1
Izdevniecība “Lauku Avīze” tikko kā laidusi klajā grāmatu “Naudas laiki Latvijā”, kuras autores ir Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja darbinieces, numismātikas speciālistes Kristīne Ducmane un Anda Ozoliņa.
Krāšņi ilustrētais izdevums pieejams grāmatnīcās, kā arī tiks dāvāts visiem “Latvijas Avīzes” abonentiem, kuri būs pasūtījuši “Latvijas Avīzi” vismaz četriem mēnešiem.
Grāmatas autoru uzmanības centrā ir naudas vēsture Latvijā – no vissenākajiem laikiem, kad par naudu vēl izmantoja jebkuru tā laika cilvēkiem simpatizējošu tās vērtības līdzinieku, piemēram, kauri gliemežvākus, lina audumus, vara cirvjus vai pat vaļa ilkņus, rūpīgi, bet arī zinātniecēm pienācīgi analītiski un – kas īpaša vērtība! – aizraujoši – izsekojot tās vēstures pavērsieniem caur senākajām naudas sistēmām vēl Livonijas konfederācijas laikos (Rīgas feniņi bija zināmi tuvu un tālu, taču sevišķu uzmanību pelna stāstījums par skaisto Rīgā 16. gs. kalto naudu!), kā arī poļu, zviedru un krievu laikos līdz pat naudas sistēmu haosam Latvijā Pirmā pasaules kara laikā un drīz pēc tā (toreiz par Latvijas rubli mēdza ironizēt, ka tā ir naudas zīme, kuras vērtība fiksēta brīvi uz leju) līdz skaistās Latvijas nacionālās valūtas – lata – dzimšanai 1922. gada 3. augustā un tās sagrāvei padomju okupācijas laikos.
Izdevums veiksmīgi aizpilda diezgan lielu “balto plankumu” daudzu zināšanās par naudas vēsturi, detalizēti pavēstot par tās likteņiem padomju Krievijā tūlīt pēc lielinieku apvērsuma. Intriģējošs ir stāsts par “Padomju Krievijas naudas vīriešiem”, kā arī par komisko “piecīti” ar vientuļo māti, kas beigās gan tika nomainīta ar vīrieti – brašo izpletņlēcēju. Lasītāji, gan šos laikus piedzīvojušie, gan it sevišķi jaunie, līdz ar atbildēm uz būtisko jautājumu – kam tas bija izdevīgi? – šajās nodaļās gūs arī interesantu ieskatu nebeidzamo padomju laika naudas reformu būtībā un motivācijā, kas līdz šim latviski bijis pieejams tikai atsevišķos periodikas rakstos vai arī krieviski vai angliski pieejamajos izdevumos. Sevišķi vērtīgi tas varētu būt tiem, kuri vēl šobrīd gremdējas nostalģiskās, bet gaužām selektīvās atmiņās par padomju laikiem, varbūt pat pret savu gribu pilnīgi aizmirstot “preču sociālisma” drastiskās ēnas puses.
Par sevišķu grāmatas vērtību tomēr uzskatāmas izvērstās un interesantās nodaļas par Latvijas lata dzimšanu pēc Brīvības cīņām – īpašu uzmanību piesaista stāsti par uz pieclatnieka attēlotās tautumeitas, toreiz 29 gadus vecās, gudrās un skaistās Latvijas valstspapīru spiestuves darbinieces Zelmas Braueres likteni.
Grāmatā atrodams arī izvērsts vēstījums par ievērojamo Latvijas naudas zīmju mākslinieku Rihardu Zariņu un viņa sekotājiem Kārli Krauzi, Jāni Šternbergu, Vilhelmu Krūmiņu, Jāni Robertu Tilbergu un citiem.
Izklāstā skartā laikmeta labākai izpratnei noder arī ieskats attiecīgā laika dokumentos (piemēram, 1919. gadā izdotajos “Noteikumos par naudu” u. c.), kā arī plaši citāti no starpkaru Latvijas preses. Grāmatas faktoloģisko ietilpību vairo arī apstāklis, ka pie atsevišķām tēmām (piemēram, runājot par senajām naudas sistēmām 13. – 16. gs., Krievijas impērijā laikā no 1735. līdz 1867. gadam kalto naudu, par naudas sistēmu haosu Latvijā 1914. – 1924. gadā, par lata Latvijas Bankas noteikto pastāvīgi stabilo kursu pret dažādām valūtām vai arī par cenām neatkarīgajā Latvijā) autores ir izveidojušas arī pamatīgas faktu tabulas, kas palīdz ne vienmēr viegli iegaumējamo informāciju par naudas vēsturi dažādos posmos sistematizēt. Šī vērtība ļauj arī uzskatīt, ka grāmata “Naudas laiki Latvijā” varētu tikt izmantota arī kā vērtīgs un informācijas bagāts palīglīdzeklis, skolās mācot vispārējo un Latvijas vēsturi.
