Vērtību skala Eiropas Kultūras mantojuma dienās 1
Eiropas Kultūras mantojuma dienu programma nedēļas nogalē – 9. un 10. septembrī – Latvijā aicinās atklāt 60 kultūrvietas, kas vēsta par nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām mūsu valstī. “Šī kultūras pieminekļu grupa, iespējams, vistiešāk parāda, ka kultūras mantojums ir stāsts par mums, par cilvēku, cilvēka dzīves kvalitāti, vērtību skalu, tā ir saruna par cilvēces nākotni,” uzsvēris pasākuma iniciators Latvijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Eiropas Kultūras mantojuma dienu tradīcija savulaik aizsākās Francijā, kad 1984. gada septembra nogalē vairāku mākslas un kultūras pieminekļu īpašnieki savu dzimtu seno mājvietu durvis atvēra plašākai publikai. Jau nākamajos rudeņos arī citās Eiropas valstīs atbalstīja iespēju iepazīties ar ikdienā apmeklētājiem nepieejamiem, bet vēsturiski nozīmīgiem arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Šoruden Eiropas Kultūras mantojuma dienas norisinās visās Eiropas Savienības valstīs; šai kustībai kopumā pievienojušās 50 valstis, tajā skaitā Ukraina un Armēnija.
Sestdien, 9. septembrī, arī dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālajās mājas Salgales pagasta “Billītēs” Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvarā skanēs franču dzeja un mūzika. Pirms Otrā pasaules kara, 20. gadsimta 20. un 30. gadu vasarās, abi dzejnieki “Billītēs” bieži uzņēma viesus no galvaspilsētas, arī draugus un kolēģus no Vakareiropas.
Dalīšanās ar zināšanām, interese par cittautu kultūru, vēsturi un zinātni vienmēr ir bijusi inteliģenta cilvēka dzīvesveida nozīmīga sastāvdaļa. Arī pēckara drūmajos gados Rīgā šad un tad satikās radoši cilvēki, kurus interesēja Rietumeiropas kultūra un māksla. 2017. gadā var atzīmēt ap 1947. gadu notikušās pulcēšanās 70. gadadienu. Toreiz liktenīga izrādījās franču rakstnieka Andrē Žida Staļina ideoloģiju atmaskojošā darba “Atgriešanās no Padomju Savienības” (“Retour de l’ U.R.S.S”, 1936) pārspriešana, kurā, piemēram, bija šāds izteikums: “Ik rītu “Pravda” viņus pamāca, ko pieklājas zināt, domāt, kam ticēt. Un atkāpties no tā nav labi!” Pēc kādas denunciācijas 1951. gada janvārī tā sauktās Franču grupas dalībniekus arestēja un apsūdzēja nacionāli buržuāziskā nacionālismā un dalībā pretpadomju nacionālistiskās sanāksmēs. Notiesāja 13 cilvēkus – PSRS Valsts Drošības ministrijas Īpašā apspriede viņiem piesprieda no septiņiem līdz 25 gadiem ilgu ieslodzījumu soda nometnēs. Represiju mērķis bija izolēt režīmam nelojālus cilvēkus un iebaidīt Padomju Latvijā palikušo inteliģenci.
Pieminot pirms septiņdesmit gadiem notikušās inteliģentu tikšanās reizes, 9. septembra pēcpusdienā pulksten 17 “Billītēs” varēs dzirdēt franču dzeju, operdziedātājas Kristīnes Gailītes un pianista Alda Liepiņa izpildījumā skanēs franču dziesmas un mūzika, apmeklētāji varēs apskatīt dažus no mākslinieka Kurta Fridrihsona gleznotajiem darbiem. Mākslu šķūnī rādīs režisora Andra Rozenberga dokumentālo filmu “Sods par sapni” un Skillas Rikardes mākslas filmu par abiem dzejniekiem “Pēdējā vasara”.
Visā Latvijā Eiropas Kultūras mantojuma dienu programma aicinās atklāt vietas, kas vēsta par dažādu laiku notikumiem mūsu zemē – liecībām par pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā Dvietes akmens laikmeta apmetnēs, pilskalniem un ordeņa pilīm, nozīmīgiem pavērsieniem, piemēram, Durbes kauju, 1917. gada kaujām pie Mazās Juglas, 1863. gada poļu sacelšanos Viļakas muižā, Latvijas Centrālās padomes darbību Ventspilī. Šajās dienās būs plašas iespējas iepazīt arī ievērojamu personību atstāto mantojumu, kas iedvesmo un joprojām dod spēku.
Plašāk: http://mantojums.lv/lv/eiropas-kulturas-mantojuma-dienas/.
