Augļi un dārzeņi – veselīgi, bet vai visiem? 0
Kuri augļi veselībai ir vērtīgāki? TEKLA MOROZOVA RĪGĀ
Augļus un dārzeņus Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi par vienu no galvenajām produktu grupām mūsu uzturā. Tajos ir daudz vitamīnu, minerālvielu, ogļhidrātu un šķiedrvielu, tāpēc palīdz uzturēt normālu svaru, mazina sirdsslimību un pat dažu vēža veidu risku, ja vien augļus pareizi kombinē. Piemēram, ābolos ir liels šķiedrvielu daudzums, bet maz C vitamīna, savukārt to nodrošina apelsīni un zemenes.
Lai palielinātu dārzeņu un augļu patēriņu, Latvijā darbojas programma “5 dienā”. Tā paredz uzņemt piecas porcijas dārzeņu un augļu dienā. Vienai porcijai līdzvērtīga ir arī glāze sulas. Uztura speciāliste Lizete Puga iesaka lietot dažādas garšas un krāsas augļus un dārzeņus. Priekšroka dodama sezonālajiem produktiem, piemēram, tagad zemenēm, jāņogām, ērkšķogām, upenēm, avenēm. Turklāt jāievēro mērenība – kas par daudz, tas par skādi.
Augļus var pievienot brokastu putrai vai salātiem vai izmantot kā uzkodas. Sauja melleņu vai aveņu var izrādīties ļoti vērtīga, jo šīs ogas satur arī antioksidantus, kas novērš šūnu bojājumus, kavē ādas novecošanu un aizsargā no saules nelabvēlīgās ietekmes.
Augļus vislabāk ēst stundu pēc maltītes vai pusstundu pirms tās, lai paglābtos no rūgšanas un pastiprinātas gāzu veidošanās zarnās. Turklāt ieteicams ēst ar mizu, jo tajā ir sakoncentrēts lielākais vitamīnu daudzums. Augļi jāuzglabā vēsā vietā, kur tie nesavīst un nesabojājas, zaudējot uzturvērtību.
Jāņem vērā, ka augļi un ogas daļai cilvēku izraisa alerģiskas reakcijas. Kuņģa un zarnu slimību (gastrīta, čūlas, pankreatīta) akūtajā stadijā nav vēlami svaigi produkti, tāpēc ieteicams tos termiski apstrādāt.
Jābūt vērīgiem, ja augļi minēti uz gatavo pārtikas produktu etiķetēm, jo dažkārt sastāvā ir arī lielas tauku un cukura piedevas.
