Ungārijas un Krievijas līgumi var kavēt ES enerģētikas savienības izveidi 1
Britānijas laikraksts “The Financial Times” informē, ka Eiropas Savienības enerģētikas tirgus uzraugi varētu apturēt Ungārijas daudzu miljardu eiro vērtos plānus ar Krievijas starpniecību atjaunot valstī esošo Pakšas kodolspēkstaciju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Budapeštā pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Krievijas uzņēmums “Rosatom” tuvākajos gados uzcels divus energoblokus Pakšas kodolspēkstacijai un to finansēšanai piešķirs Ungārijai desmit miljardu eiro aizdevumu.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna darījumi ar Kremli satrauc ne tikai Orbāna opozicionārus Ungārijā, bet arī Eiropas Savienības amatpersonas. Tās norāda, ka Ungārijas un Krievijas enerģētikas līgumi varētu kavēt ES centienus izveidot tā dēvēto enerģētikas savienību un tāpēc Brisele grib panākt, lai ES amatpersonas piedalās turpmākajās Ungārijas un Krievijas sarunās par sadarbību enerģētikas nozarē.
ES atbildīgās iestādes jau sākušas Ungārijas un Krievijas noslēgto enerģētikas līgumu pārbaudi, informē laikraksts “The Financial Times”. Eiropas Komisijas paspārnē strādājošie konkurences uzraugi norāda, ka Ungārija, iespējams, ir pārkāpusi konkurences noteikumus, neizsludinot konkursu uz Pakšas kodolspēkstacijas atjaunošanas projekta īstenošanu un neizskatot citu iespējamo pretendentu piedāvājumus. Tas varētu būt pietiekams iemesls, lai ES uzraugi piespriestu Ungārijai soda naudu vai pat apturētu kodolspēkstacijas atjaunošanas projektu, skaidro laikraksts “The Financial Times”.
Tikmēr EK viceprezidents enerģētikas jautājumos Marošs Šefčovičs no Slovākijas norādījis, ka Ungārijas slēgtie līgumi ar Krieviju varētu būt pretrunā ne tikai ar ES likumiem, bet arī ar bloka centieniem izveidot tā dēvēto enerģētikas savienību. Sarunā ar laikrakstu “The Wall Street Journal” viņš norādīja, ka EK pārstāvjiem vajadzētu piedalīties turpmākajās sarunās par Ungārijas un Krievijas divpusēji slēgtajiem gāzes līgumiem.
Tikmēr Orbāns ES centienus izveidot enerģētikas savienību nodēvējis par “traucēkli nacionālajai suverenitātei”. “Mums ar Briseli būs milzīgas problēmas. Es sagaidu konflikta eskalāciju,” atzina Ungārijas valdības vadītājs pēc parakstītajiem enerģētikas līgumiem ar Krieviju. Orbāns uzsver, ka kategoriski iebilst pret enerģētikas savienības izveidi. Viņš arī norādīja, ka tagad Ungārija maksās Krievijas energogigantam “Gazprom” 260 dolārus par tūkstoš kubikmetriem gāzes. 2009. gadā Budapešta maksāja Krievijai 500 dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Jaunie noteikumi arī paredzēs to, ka Ungārija nedrīkst no Krievijas iepirkto gāzi piegādāt Ukrainai.
Pērnajā martā ar plāniem par enerģētikas savienības izveidi iepazīstināja Donalds Tusks, kurš tobrīd bija Polijas premjerministrs, bet tagad ir ES Padomes priekšsēdētājs. Viņa mērķis bija radīt vienotu enerģētikas tirgu, kas mazinātu bloka dalībvalstu atkarību no Krievijas energoresursiem. “Pārāk lielā atkarība no Krievijas energoresursiem Eiropu padara vāju,” pirms gada paziņoja Tusks.
