“Skolas augli” vērtēs skolēni un vecāki; programmā iekļauj arī ķirbjus 1
Par augļu un dārzeņu piegādi 763 izglītības iestādēm triju mēnešu laikā maksās 1,1 miljonu eiro.
Kopš novembra 763 Latvijas izglītības iestādēs ar ES atbalstu īstenotā “Skolas augļa” programma atšķiras ar 6000 bērnu un tikpat vecāku aptauju decembrī un martā, kā arī ar sortimenta paplašināšanu. Pirmo reizi izglītības iestāžu audzēkņi varēs baudīt arī ķirbi.
Līdz 2016. gada 5. februārim skolēni trīs reizes nedēļā saņem augļu un dārzeņu vai to asorti porciju. Lauku atbalsta dienestā teic – lai dažādotu produktu pieejamību, vienam skolēnam ik mēnesi ir jāsaņem gan augļi, gan dārzeņi, ja attiecīgajā izglītības iestādē netiek nodrošinātas asorti porcijas. 2015./2016. mācību gadā bērniem piedāvā ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus, kāļus un ķirbjus, ko agrāk nepiedāvāja.
Vēl viens jaunums: jau nākamajās dienās visā Latvijā sāktā 6000 1. – 9. klašu skolēnu un viņu vecāku aptauja, kuru īsteno vienu reizi piecos gados. Aptauju iecerēts pabeigt līdz Ziemassvētkiem. Atbildīgais par aptaujas īstenošanu ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. “Skolas augļa” projekta mērķis ir pilnveidot skolēnu uzturu, lai tas atbilstu veselīga uztura pamatprincipiem, un iemācīt bērnus un jauniešus ēst, dzīvot veselīgi visu turpmāko mūžu, uzsver institūta direktora vietniece Olga Valciņa. “BIOR” vērtēs visu programmu kopā – tās efektivitāti, proti, vai un kā mainās bērnu ēšanas paradumi programmas laikā, vai skolēni sāk ēst veselīgāk nekā agrāk, vai viņi zina, kas ir veselīgs uzturs, cik daudz augļu un dārzeņu porciju ik dienu ir jāapēd. Pētnieki arī vērtēs, vai programmas gaitā kāpj augļu un dārzeņu patēriņš.
Intervēs arī skolu pārstāvjus un uzņēmējus, kas piegādā augļus izglītības iestādēm.
“Ir jāvērtē arī, cik programma ir ērti un saprotami ieviesta, tāpēc skolās atbildīgajiem darbiniekiem vaicāsim, vai iesaistīšanās šajā programmā rada papildu administratīvo slogu, kā viņi saņēmuši informāciju par dalību projektā, vai viss bijis ērti un vienkārši, cik vienkārši bijis slēgt līgumus ar piegādātājiem, kā tas viss noticis, vai bērni ēd labprāt, vai augļus un dārzeņus apēd. Līdzīgus jautājumus uzdosim piegādātājiem, bet Pārtikas un veterinārajam dienestam jautāsim par saņemtajām sūdzībām,” tā O. Valciņa.
“BIOR” direktora vietniece vērš uzmanību – intervētāji dosies pie 6000 bērniem, lai iegūtu vismaz 4000 lielu reprezentatīvo atlasi. Klasē ar bērniem sarežģījumu anketas aizpildīšanā neesot, tomēr grūtības sagādā… vecāki. “Otra anketas daļa ir aizpildāma mājās ar vecākiem. Tā ir skolēna uztura dienasgrāmata, kur jāieraksta, ko un cik daudz viņš konkrētajā dienā ir ēdis. Vecākiem tas ir jāizklaušina. Ar šādu aptauju vērtēs sociāli ekonomiskos aspektus, kādi ir ienākumi, izglītības līmenis, kur pērk dārzeņus, kurš ģimenē rūpējas, lai visi saņemtu nepieciešamās augļu un dārzeņu porcijas,” stāsta Valciņa. 2010. gadā veiktās un Eiropas Komisijā atzinīgi novērtētās aptaujas pieredze rāda, ka lielākajai daļai vecāku, iespējams, aizņemtības dēļ, ne visai patīk šādas anketas pildīt un savlaicīgi nodot. Turklāt otrajā aptaujā pavasarī daudzi vecāki izrāda neizpratni par atkārtotas anketas aizpildīšanas nepieciešamību. Ēdienkarte pavasarī esot atšķirīga no rudenī piedāvātās.
Aptaujas īstenotāji uzsver – viņus neinteresē vecāku vārds vai uzvārds, svarīgi ir iegūt ticamas ziņas par ēšanas paradumiem. Ne visi zina, ka ikvienam cilvēkam visu mūžu ik dienu ir jāapēd trīs porcijas dārzeņu un divas porcijas augļu. Viena porcija ir, piemēram, tik daudz augļu vai dārzeņu, cik var paņemt saujā. Piemēram, viens mandarīns, viens tomāts, sauja rozīņu. Ja viss daudzums augļu un dārzeņu jāapēd vakarā, tad, visticamāk, šo nosacījumu izpildīt nevarēs. Bērniem skolā starp ēdienreizēm piedāvā vienu porciju augļu vai dārzeņu.
