Vērtēs radio “pieci.lv” lietderību 0
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieprasījusi Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) veikt revīziju jaunizveidotajā Latvijas Radio 5 (“pieci.lv”; LR5) un trīs nedēļu laikā iepazīstināt deputātus ar pārbaudes rezultātiem.
Valsts šīs radiostacijas darbībai no šā gada budžeta piešķīrusi 762,7 tūkstošus eiro. Pretim radiostacijas veidotāji solīja sasniegt vismaz 100 000 lielu jauniešu auditoriju, kā arī vismaz pirmajā darbības gadā nepiedalīties reklāmas tirgū.
Trauksmi par LR5 darbību jau kopš radiostacijas izveidošanas ceļ Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA), brīdinot, ka šie solījumi netikšot izpildīti un 762 000 eiro valsts naudas esot tikpat kā zemē nosviesti. “Mums ir daudz jautājumu par “pieci.lv” izveidošanu, kas notika nepārdomāti un aizdomīgā steigā, neizvērtējot iespaidu uz mediju vidi un esošajām raidorganizācijām,” teica LRA vadītāja Gunta Līdaka. Savus jautājumus asociācija apkopojusi vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem. Tajā asociācija norāda, ka kopējā “pieci.lv” auditorija esot vien 23 375 cilvēki, no kuriem jaunieši ir tikai aptuveni 8400 solīto 100 000 vietā. Taču galvenais privāto kanālu lobija LRA satraukums ir par saņemtajiem signāliem, ka radio piektais kanāls varētu iesaistīties reklāmas tirgū.
Saeimas Cilvēktiesību komisijā izvērsās asa vārdu pārmaiņa starp LRA vadītāju Guntu Līdaku, no vienas puses, un Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektoru Jāni Siksni, kā arī NEPLP pārstāvjiem, no otras. LR un NEPLP vienā balsī apgalvoja, ka diskusijas par šādas radiostacijas izveidi notikušas vairākus gadus un tajā piedalījušies arī LRA pārstāvji. Tādēļ apvainojumi par sasteigtu un nepārdomātu lēmumu, kā arī nozares pārstāvju ignorēšanu esot apmelošana. “Bet jūs nespējat nodrošināt solīto auditoriju un pretēji solītajam iesaistāties reklāmas tirgū. Neesat vēl piekto staciju nostādījuši uz kājām, kad jau grasāties veidot sesto!” par meli nosauktā Līdaka cirta pretī. Te gan J. Siksnim nācās atzīt, ka FM apraidē radiostacijas reitingi tiešām neesot spīdoši, bet toties interneta apraidē un “youtube” kanālā “pieci.lv” veicoties daudz labāk. “Atgādināšu, ka FM apraidē mēs darbojamies aptuveni sešus mēnešus. Ļaujiet mums nostrādāt pilnu gadu, un tad izdarīsim secinājumus,” aicināja LR ģenerāldirektors. Interesanti, ka LR jau izskata iespēju veidot arī sesto kanālu. Siksnis gan mierināja komerckanālu pārstāvjus, ka tas nebūšot konkurents reklāmas tirgū, bet gan nekomerciāls alternatīvās kultūras kanāls (atdzīvinot bijušo radio “Naba”) ar samērā pieticīgu auditoriju, kas bez šāda atbalsta nevarētu pastāvēt. Šiem mērķiem esot pieejama viena ierobežotas pieejamības frekvence, kas uzņēmējiem tāpat neesot interesanta.
Kas attiecas uz reklāmas tirgu – radio pārstāvji gan apgalvoja, ka šobrīd “pieci.lv” nedarbojas reklāmas tirgū, bet tas īsti nepārliecināja ne LRA, ne deputātus, kuri esot manījuši reklāmas vismaz radiostacijas interneta versijā. “Šeit, iespējams, ir dažādas izpratnes par to, kas ir reklāma. Mums nav tradicionālas reklāmas, bet ir sociāli projekti, ko atbalsta dažādas organizācijas vai uzņēmēji, kurus tad arī pieminam,” paskaidroja “pieci.lv” direktors Kārlis Dagilis. Piemēram, šobrīd piektajā kanālā atjaunota jauniešu patriotiskā piedzīvojumu spēle “Jaunie Rīgas sargi”, ko citu starpā atbalsta arī “Latvijas Dzelzceļa ritošā sastāva serviss”. Šis uzņēmums tad arī tiek pieminēts pie atbalstītājiem. Vienlaikus LR ģenerāldirektors Siksnis atgādina, ka solījums nedarboties reklāmas tirgu attiecas tikai uz pirmo radio darbības gadu. “Mūsu mērķis nav iet reklāmas tirgū, bet man kā saimniekam būs jādomā, kā nodrošināt radio darbību un to, lai Latvijas iedzīvotāji pašreizējās ģeopolitiskās situācijas un informatīvā kara apstākļos saņemtu korektu informāciju. Ja varam darboties un attīstīties valsts finansējuma apstākļos – ļoti labi. Ja pēkšņi kādu iemeslu dēļ šis finansējums tiek samazināts, tad mums jāmeklē citi ceļi, tostarp, reklāmas,” skaidroja Siksnis. Pēc viņa aplēsēm, kanāla pastāvēšanai nepieciešami aptuveni 400 000 latu (apm. 570 000 eiro) gadā. Pašlaik valsts ir apņēmusies apmaksāt radio darbību arī nākamgad un aiznākamgad. Kopējais LR finansējums no valsts budžeta šogad ir 7,8 miljoni eiro, bet LTV – 19,2 miljoni eiro.
