Rasnačs: jokā, ka valdību sastāda specdienesti, ir gana daudz taisnības 23
“Situācija, kad lēmums par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu ministram tiek pieņemts tikai vairākus mēnešus pēc darba sākšanas, nopietni apgrūtina valdības darbu. Līdz ar to būtu nepieciešams, ka atbildīgie dienesti pārbaudi par personas iespējām saņemt pielaidi sāk jau valdības formēšanas gaitā,” uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”). Tādēļ viņas vadītā valdība uzdevusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) pārskatīt pielaižu piešķiršanas tiesisko regulējumu un tā atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Kā pastāstīja SAB pārstāve Iveta Maura, pašlaik birojs ir izveidojis darba grupu, kura savus priekšlikumus par iespējamiem uzlabojumiem iesniegs valdībā līdz augusta beigām. Skaidrs, ka īsajā laika sprīdī starp premjera nominēšanu un uzticības balsojumu Saeimā nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt visus piedāvātos kabineta ministrus. Kā viens no iespējamiem uzlabojumiem tiek minēta iespēja ieviest tā sauktās pirmsšķietamās pārbaudes. Tas nozīmē, ka drošības dienesti vēl pirms “lielās pārbaudes” izvērtētu, vai nav kādu acīmredzamu šķēršļu, kas traucētu ministram saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Taču pat pozitīvs vērtējums pirmsšķietamajā pārbaudē nenozīmētu, ka personai ir piešķirta pielaide – šis lēmums tiktu pieņemts tikai pēc lielās pārbaudes, kas var vilkties mēnešiem ilgi. Pašlaik SAB nekādas sākotnējās pārbaudes neveic. Pēc MK noteikumiem ministra izvērtēšanu var sākt tikai pēc tam, kad viņš ir uzrakstījis iesniegumu ar lūgumu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam un sniedzis datus par sevi.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Valdis Zatlers uzskata, ka varētu diskutēt par iespējām samazināt pārbaudes termiņu no pusgada līdz četriem mēnešiem. Viņš atgādina, ka premjerministrs, stādot Ministru kabinetu, var noskaidrot, vai pārbaude par katru konkrēto ministra amata kandidātu būs vienkārša un īsa vai sarežģīta un ilga. Šādu atbildi iespējams gūt nedēļas laikā. Likums jau tagad šādu iespēju paredz, tomēr Straujumas valdības stādīšanas laikā tā netika izmantota, jo valdība tapa netipiski ātri. Runājot par pašu pielaižu piešķiršanas procesu, NDK vadītājs tajā nesaskata nekādu politiskās ietekmējamības iespēju. “Visās partijās ir cilvēki, kam atteikta pielaide valsts noslēpumam. Tomēr NDK nevienas partijas pārstāvis nav paudis neapmierinātību ar pielaižu piešķiršanas kārtību,” piebilda Zatlers.
Turpretim opozīcijas deputāts Andrejs Elksniņš (“SC”) Straujumas aktivitātes vērtē ļoti kritiski: “Šķiet, ka premjerministre attiecībā uz specdienestu uzraudzību pat nesaprot, ko dara. Nevienā ES valstī nav kārtības, ka specdienesti pārbaudītu ministrus un līdz ar to – faktiski sastādītu Ministru kabinetu. Ja tauta ievēlējusi parlamentu, kurš ieceļ ministrus, tad šie cilvēki ir saņēmuši augstāko uzticības vērtējumu no vēlētājiem un automātiski saņem arī pielaidi valsts noslēpumam.
Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (NA), kura partijas biedri valdībā vairākkārt saņēmuši atteikumu piešķirt pielaidi, uzskata, ka pašreizējā kārtība jāpapildina ar iespēju noraidītajam kandidātam uzreiz pārsūdzēt specdienestu lēmumu Administratīvajā tiesā. “Satversmē ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības vērsties tiesā. Un, ja ir jautājumi, kurus nevar apstrīdēt tiesā, tad tas nav īsti tiesiski. Diemžēl skarbajā jokā, ka Latvijā valdību sastāda specdienesti, ir diezgan daudz taisnības,” uzskata deputāts.
Dzintars Zaķis (“Vienotība”) uzskata, ka valdības apstiprināšanas laikā vajadzētu ņemt piemēru no prezidenta ievēlēšanas procedūras, kad kandidāta iespēja strādāt ar noslēpumu tiek izvērtēta vēl pirms viņa apstiprināšanas. Tāpat, viņaprāt, jāprecizē pielaides anulēšanas kārtība. Zaķis noliedza Elksniņa un Rasnača pieļāvumus, ka specdienesti ietekmē valdības sastādīšanu savās vai “Vienotības” interesēs. “Tās ir pilnīgas blēņas un izdomājumi. NA iedomājusies, ka viņu ministriem politisku iemeslu dēļ neiedeva pielaidi, un tagad apgalvo, ka visa sistēma esot greiza. Gluži otrādi – sistēma ir precīzi kontrolēta un izpildīta. Dienesti dara to, ko likums viņiem liek, un neviens nevar viņus politiski ietekmēt,” apgalvoja Zaķis.
Jautājumu par nepilnībām pielaižu piešķiršanā aktualizējušas ne vien ministru Baibas Brokas un Romāna Naudiņa nedienas ar specdienestiem, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā “Ternovskis pret Latviju” par SAB atteikumu Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšniekam Andrim Ternovskim izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Pēc sprieduma, valstij jāmaksā Ternovskim morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā. Turklāt ECT, tāpat kā deputāts Rasnačs, vērsusi uzmanību uz to, ka Latvijā atteikumu saņēmušajam nav iespējas aizstāvēt sevi tiesā un nav pieejami atteikuma pamatojuma dokumenti.
