Saeimā vērtēs jauno likumu pilnvērtīgai VDK dokumentu izpētei 0
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās jauno bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskās izpētes likumprojektu, kas paredz regulēt LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas turpmāko darbību.
Šī likuma mērķis ir nodrošināt bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti, un tas ļauj Latvijas Universitātei (LU) nodot VDK dokumentu izpētes komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu. LU šos uzdevumus pildīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā atbilstoši šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un deleģēšanas līguma noteikumiem.
Likums nosaka, ka LU ir tiesības slēgt līgumus par VDK dokumentu zinātnisko izpēti ar komisijas locekļiem, paredzot tajā cita starpā katra komisijas locekļa veicamā pētījuma apjomu, kā arī samaksu par to.
Komisijas locekļiem jāievēro nosacījumi par informācijas neizpaušanu saskaņā ar likumu par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Par VDK dokumentu neatļautu izmantošanu vainīgās personas tiks sauktas pie atbildības.
Likumprojektā noteikts, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad Ministru kabinets (MK) izdos nepieciešamos MK noteikumus. Informācijai šāds statuss varētu tikt piemērots līdz 2018.gada 31.oktobrim.
Savukārt līdz 2018.gada 1.augustam IZM iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātu.
Jau ziņots, ka VDK dokumentu izpētes komisija iebilst pret izstrādātajā likumprojektā par bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti ietverto normu, kas paredz, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija.
TM izstrādāja attiecīgo likumprojektu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu VDK dokumentu zinātnisko izpēti un speciālās starpdisciplinārās komisijas darbību, kā arī izpētes rezultātā iegūtās informācijas aizsardzību līdz tās publiskošanai, informēja TM.
IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) iepriekš publiski savā un valdības vārdā atvainojās komisijas vadībai un pārējiem ekspertiem par kavēšanos ar komisijas izveidi. Viņa uzsvēra, ka tagad galvenais ir darbs pie dokumentu izpētes, lai savulaik cietušie cilvēki būtu gandarīti par darbu, kas paveikts.
