Vērtēs iespēju apvienot Jūras akadēmiju un RTU 5
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinās Latvijas Jūras akadēmiju (LJA) sākt sarunas ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par iespējamu abu augstskolu apvienošanos, informēja ministrijā.
Šonedēļ tiekoties IZM un RTU pārstāvjiem, RTU norādījusi, ka uzskata par lietderīgu pārņemt LJA funkcijas, jo jau patlaban universitātē tiek īstenotas akadēmijas doktora zinātņu studijas. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) atbalstījis šo RTU iniciatīvu, tādēļ tuvākajā laikā IZM aicinās LJA sākt sarunas ar RTU par iespējamo apvienošanos.
Tikšanās laikā arī tika panākta vienošanās, ka ar jauno mācību gadu pakāpeniski tiks pārtraukta budžeta vietu finansēšana RTU uzņēmējdarbības un ekonomikas programmās, kuras pēc satura pārklājas ar Latvijas Universitātē (LU) piedāvātajām.
Tāpat kā citās augstskolās, arī RTU valsts finansēto budžeta vietu skaits sociālo zinātņu programmās tiks samazināts par 20% atbilstoši Ekonomikas ministrijas prognozēm par darba tirgus pieprasījumu.
“RTU ir un būs galvenais inženierzinātņu un tehnoloģiju, kā arī arhitektūras un būvniecības zinātņu centrs Latvijā, tāpēc universitātei ir jāsāk darbs pie starpdisciplināro programmu realizācijas, akcentējot tehnoloģiju pārnesi un inovācijas uzņēmējdarbībā, nākotnē pilnībā atsakoties no klasiskajām sociālo zinātņu programmām, kas ir LU specialitāte. Tādā veidā tiks skaidri definēta augstskolas specializācija,” sanāksmē sacījis ministrs, norādot, ka šāda prakse veiksmīgi tiek īstenota arī Aalto Universitātē Somijā.
RTU vadība atbalstījusi ministra iniciatīvu, minot, ka jau ir sākusi ieviest starpdisciplinārās programmas ražošanas inženierzinību un vadības studijās.
Lai mazinātu sadrumstalotību RTU studiju piedāvājumā, ministrs, balstoties uz attiecīgās nozaru ekspertu padomes priekšlikumiem, rosināja universitātei apvienot bakalaura programmas “Elektronika” un “Transporta datorvadības, informācijas un elektroniskās sistēmas”, izveidojot apvienotu studiju programmu “Elektronika”, to pašu veicot arī ar attiecīgajām maģistra līmeņa programmām. Puses vienojās, ka RTU tuvākajā laikā sāks šo programmu apvienošanas procesu.
Tikšanās laikā RTU pārstāvji arī pauduši atbalstu IZM izvirzītajiem principiem, pēc kuriem šogad tiek veikta valsts finansēto studiju vietu pārdale.
RTU rektors Leonīds Ribickis sacīja, ka kopējais budžeta vietu skaits universitātē nemainīsies, bet notiks neliela iekšēja pārdale. “Tā kā pieprasījums pēc inženierzinātņu budžeta vietām ir lielāks, mēs nedaudz samazināsim vietas sociālo zinātņu [..] jomās un nedaudz palielināsim inženierzinātņu dažādās programmās. Vēl papildus mums bija solījumi no ministrijas normalizēt tā saucamo jomas koeficentu studiju vietām drošības nozarē un arī doktorantūras budžeta vietu skaita palielinājumu inženierzinātņu nozarēs,” sacīja Ribickis.
Viņš norādīja, ka budžeta vietu samazinājums būs tādās sociālo zinātņu studiju programmās, kas nav specializētas un starpdisciplināras. Ministrijas uzstādījumu par 20% samazinājumu šajās jomās augstskola varot izpildīt. Pēc Ribicka aplēsēm, tās varētu būt 20-30 studiju vietas pirmajam kursam.
“Mums jau katru gadu ir samazinājums sociālo zinātņu jomā, tādēļ tas nebija nekāds liels pārsteigums, un dzīvē tie samazinājumi ir bijuši jau pēdējos septiņus gadus. Mums šajā jomā vairums studē par maksu. Es ceru, ka nākamgad vai pēc diviem gadiem mums vispār būs budžeta finansēta augstākā izglītība, līdz ar to visas šīs cīņas atkritīs,” par budžeta vietu sadales principiem izteicās Ribickis.
Rektors arī minēja, ka būtu nepieciešams palielināt studiju vietas izmaksu, bet pašreizējais finansējums to neļauj. Ministrija solījusies cīnīties par to nākotnē.
Jau vēstīts, ka, sadalot budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, IZM sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā “Izglītība” budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.
Kā informēja IZM, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību. Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir pašreizējās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādi pārdalīts starp studiju programmām.
Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozes rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.
Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm, plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu – finansējuma apjomu vienai vietai.
Studiju budžeta vietu sadalē tiks ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupa spēj piesaistīt pietiekamu studējošo skaitu – vismaz 20 studentus.
IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.
2014.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 miljons latu, un paredzēts, ka no tiem augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 miljoni latu, bet koledžām – 5 925 544 miljoni latu.
