Vērtēs brāļošanos ar neatzītās Krimas partiju 27
Valdošā koalīcija vakar vienojusies tieslietu ministra amatam virzīt Nacionālās apvienības (NA) pārstāvi Gaidi Bērziņu. Viņš sola, ka viens no pirmajiem darbiem, atgriežoties ministra krēslā, būs uzdevums atbildīgajām iestādēm izvērtēt Latvijas Krievu savienības (LKS) noslēgto līgumu ar neatzītās Krimas premjera pārstāvēto politisko spēku “Krievu vienotība”.
Latvijas drošību sargājošās iestādes un atbildīgās ministrijas līdz šim ar pārsteidzošu iecietību izturējušās pret eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas dibinātās LKS noslēgto līgumu ar okupētās Krimas valdošo partiju, kā arī citiem šā politiskā spēka provokatīvajiem izlēcieniem.
LKS parakstītais līgums, tāpat kā T. Ždanokas viesošanās Krimā starptautiski neatzītā referenduma laikā, palīdz Krievijai leģitimizēt Krimas okupāciju. Tomēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka uztraukumam nav pamata. “Mūsu partneri gan Eiropas Savienībā, gan NATO, gan Ukrainā skaidri zina mūsu pozīciju, ko paudušas Latvijas augstākās amatpersonas. Mēs iestājamies par Ukrainas teritoriālo integritāti un neatzīstam Krievijas īstenoto Krimas aneksiju. Ārlietu ministrija nosoda tādas darbības, kas tā vai citādi leģitimizē Krimas nelikumīgās varas iestādes,” teica ministrs.
Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka LKS nepārstāv Latvijas valsti un šīs politiskās partijas rīcība nekādi nevar tikt saistīta ar Latvijas valsts oficiālo nostāju, bet vienlaikus atzīmēja, ka Latvijā tāpat kā citās ES valstīs ir politiķi, kuru viedoklis krasi atšķiras no valsts oficiālās nostājas. “Ždanoka ar domubiedriem mēģina pakalpot Krievijai tās informatīvajā karā ar Rietumiem. Diemžēl tādu dīvaiņu pietiek gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs,” nopūtās Rinkēvičs. Tomēr viņš neuzskata, ka valsts iestādēm vajadzētu reaģēt uz LKS noslēgto līgumu. “Tas jāvērtē vēlētājiem! Vēršoties pret LKS, mēs tikai pievērsīsim šiem margināļiem nepelnītu uzmanību un dosim viņiem iemeslu bļaut par to, kā šeit apspiež krievvalodīgos,” sprieda ministrs.
Citādās domās ir Saeimas deputāts G. Bērziņš (NA), kuru valdošā koalīcija vienojusies apstiprināt tieslietu ministra amatā. Bērziņš sola, ka viens no viņa pirmajiem darbiem būs uzdevums Uzņēmumu reģistram un Drošības policijai izvērtēt LKS noslēgto līgumu. Politiķis arī pieļāva iespēju, ka viņa vadībā Tieslietu ministrija varētu sagatavot likumu grozījumu iniciatīvas, lai ļautu operatīvāk vērsties pret šādām partijām.
Kā noskaidroju Uzņēmumu reģistrā (UR), valsts pārvaldē ir sadalītas kompetences attiecībā uz partiju reģistrēšanu un to darbības uzraudzību. UR veic reģistrēto partiju uzskaiti un nodrošina šīs informācijas pieejamību sabiedrībai, kā arī seko līdzi tam, vai partija izpilda likumā noteiktās prasības par dokumentu iesniegšanu. Savukārt citu valsts iestāžu kompetencē ir šo partiju darbības uzraudzība un kontrole, sekojot līdzi tam, vai tās darbojas atbilstoši mūsu valsts likumiem. Saskaņā ar Partiju likumu tikai tiesa var lemt par kādas konkrētas partijas darbības apturēšanu vai pat izslēgšanu no partiju reģistra. Uzņēmumu reģistrs bez tiesas nolēmuma nevienu partiju no reģistra pašrocīgi izslēgt nav tiesīgs. Līdz ar to šajā situācijā tiesībsargājošajām iestādēm, kas uzrauga partiju darbību, būtu jākonstatē, vai tā neapdraud sabiedrības kārtību un valsts drošību, un tad jāvēršas ar pieteikumu tiesā. Pagaidām neviena iestāde to nav darījusi.
