“Paslavēja sevi, paslavēja parlamentu, bet nesapurināja parlamentu.” Vērtējumi par prezidenta uzrunu Saeimā 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidenta Egila Levita tradicionālā uzruna parlamentā pavasara sesijas pēdējā sēdē lielā mērā bija vērsta uz uzdevumiem nākotnē.
Valsts prezidents aicināja valdību un Saeimu domāt par to, lai valstij nozīmīgā jauno tehnoloģiju, digitālās un informācijas telpas politika tiktu koordinēta vienoti un būtu pārstāvēta augstākajā politiskajā līmenī ar politiski atbildīgu amatpersonu.
E. Levits aicināja finansējumu, kas paredzēts Covid-19 krīzes radīto seku likvidēšanai un ekonomikas atveseļošanai, ieguldīt nākotnē tā, lai šī nauda “dotu vislielāko pievienoto vērtību, veicinātu eksportu un konkurētspēju, piesaistītu investīcijas, radītu labākas iespējas ieiet pasaules tirdzniecības ķēdēs un nišās un dotu vislielāko kopējo labumu”.
E. Levits atzina, ka Latvija pēc šīs krīzes atrodas unikālā situācijā, kad ekonomiskās lejupslīdes laikā ir nevis “jāsavelk jostas”, bet gan stratēģiski un ātri jāiegulda ievērojams finansējums, kas Eiropas kopējā atveseļošanas plāna ietvaros ir valsts rīcībā.
“Taču vienmēr paturēsim prātā – mēs aizņemamies uz nākotnes rēķina. Tas prasa ievērot visstingrāko disciplīnu diskusijās par šo līdzekļu izlietojumu un rūpēties tikai un vienīgi par to, lai tie celtu mūsu sabiedrību un ekonomiku. Tam ir jābūt vienīgajam kritērijam, lai lemtu par šo līdzekļu izlietojumu. Nekādi priekšvēlēšanu solījumi vai konkrētas klientūras intereses šajā diskusijā nav vērā ņemamas,” uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš arī pateicās visiem, kas palīdzēja Latvijai pārvarēt šo krīzi.
“Līdzīgi kā citkārt Valsts prezidents turpina apliecināt sevi kā līderis. Runa un tajā ietvertie vēstījumi ir nevis reaģējoši, bet tādi, kas paceļ latiņu augstāk, uzstāda principus. To ilustrē, piemēram, vēstījums, ka modernā sabiedrībā ir nevis jājautā, ko tehnoloģijas mums var dot, bet ko mēs paši gribam, lai tās mums dotu,” “Latvijas Avīzei” sacīja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.
Viņaprāt, tas izpaužoties jebkurā jomā, ka ir nevis reakcija uz ārējiem apstākļiem, bet izskan mudinājums izvirzīt mērķus un saskaņā ar tiem veidot pasauli.
R. Dzintars novērtē arī to, ka atšķirībā no priekštečiem E. Levits nekautrējas lietot vārdu “latvieši” un “latviešu vēsturiskās zemes”.
Savas runas beigās E. Levits sacīja: “Es novēlu jums visiem smelt spēkus Latvijas vasarā, aicinu jūs apceļot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju – un atgriezties intensīvam darba cēlienam atkal rudenī!”
“Senāku ieceru apliecinājumu un vainagojumu” prezidenta runā bija saklausījis arī “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, kuram ļoti svarīgi tagad šķiet runāt par vienotu un modernu jauno tehnoloģiju un digitālās telpas pārvaldību – tā ir tā joma, kur likumdevējs varot daudz izdarīt.
Arī “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis to vērtē kā vienu no svarīgākajiem vēstījumiem runā, lai modernās tehnoloģijas kalpotu cilvēkiem, neļaujot tās izmantot nedraudzīgām varām.
Tas izskanēja E. Levita teiktajā, ka aizvien lielāku lomu spēlē sociālie mediji, kas sekmē dzīvi informācijas burbuļos, kas ir laba augsne dezinformācijai un manipulācijām.
Tāpēc ir jāatbalsta kvalitatīvi mediji un jāatmasko dezinformācija.
Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītājs Juris Jurašs savukārt vispirms bija pamanījis to, ka E. Levits novērtēja to, ko Saeima ir paveikusi tiesiskuma stiprināšanā, jo tikai tiesiskā valstī ir iespējams ekonomiskais izrāviens.
J. Jurašs runā sadzirdējis atbalstu arī uzsāktajām reformām augstākajā izglītībā, kam ir nepieciešams finansējums, ko uzsvēra prezidents.
Citos uzskatos par prezidenta runu bija opozīcijas frakciju līderi. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis savukārt domā, ka E. Levits, runājot par tiesiskumu, ir pievēris acis uz to, kā tas tiek ievērots Saeimā, kur Juridisko komisiju vada J. Jurašs, pret kuru ierosināta lieta par valsts noslēpuma izpaušanu.
Taču visvairāk ZZS gaidījusi E. Levita vērtējumu par pašvaldību reformu, kuras sagatavošanas laikā Saeima nav ņēmusi vērā arī E. Levita ierosinājumus.
Savu viedokli par reformas likumu Valsts prezidents atklāja preses konferencē.
“Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins savukārt “Latvijas Avīzei” teica, ka, viņaprāt, iedzīvotājiem nevajadzētu bez nopietnas izvērtēšanas pieņemt arī visus jaunos tehnoloģiju instrumentus.
“Valsts prezidents paslavēja sevi, paslavēja parlamentu, bet nedomāju, ka sapurināja parlamentu. Tā runa bija tāpēc, ka tai bija jābūt Saeimas darba kārtībā,” sacīja V. Agešins, atbildot uz jautājumu, vai E. Levita sacītais sapurināja un iedvesmoja deputātus.
