Vērtējam partiju solījumus iekšlietu un tieslietu jomā: Likvidēs un veidos no jauna 0
Autori: Māra Libeka, Ģirts Vikmanis
Atbilstoši jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām mūsu valstī tiesām uzticas 40% iedzīvotāju, un tas ir zems rādītājs salīdzinājumā ar Igauniju, Somiju un Zviedriju. Šogad Tieslietu padome ir centusies šo uzticību paaugstināt, pēc žurnālistu spiediena izvērtējot 44 konkrētas maksātnespējas procesu tiesvedības, sākot no 2008. līdz 2014. gadam.
Ja netiktu publiskots darba grupas ziņojums, sabiedrība neuzzinātu par dažu tiesnešu aizdomīgajiem un neskaidrajiem spriedumiem. Tieslietu padomes ziņojums nodots ģenerālprokuroram. Cerībā, ka šis materiāls palīdzēs prokuratūrai uzsāktajos, bet vēl nepabeigtajos maksātnespējas kriminālprocesos.
Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Saeima, pateicoties Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes operatīvajai rīcībai, nesen pieņēma grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā “Par tiesu varu”, kas turpmāk dos tiesības tienešu disciplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai uz tienešu kvalifikācijas kolēģiju, ja, izskatot disciplinārlietu, būs radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti.
Tas būšot ātrākais un efektīvākais veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, negaidot kārtējo tiesnešu profesionālās darbības novērtējumu, kas notiek reizi piecos gados.
Taču, ja netiks pārskatīts tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs, tad šie likuma grozījumi, visticamāk, nesasniegs izvirzīto mērķi. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta vadītāja Veronika Krūmiņa “Latvijas Avīzes” rīkotajā diskusijā “Kas būtu jāmaina un jāpaveic tiesu sistēmā līdz Latvijas valsts jubilejai” savulaik norādīja, ka novērtēšana ir pamatīgs darbs, bet šobrīd kvalifikācijas kolēģija, ieskaitot kolēģijas priekšsēdētāju, strādā arī kā tiesneši.
“Ja tiesnesim uz galda ir 200 lietas, kvalifikācijas kolēģijas darbs būs pakārtots. Tāpēc jābūt cilvēkiem, kas regulāri to vien dara, kā vērtē tiesnešu profesionālo līmeni, un viņiem jābūt algotiem,” sacīja Krūmiņa. Tieši tāpat kā Valsts kontrolei, uzskata Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Kolēģijas sastāva pārvēlēšana septembrī liecina, ka šis jautājums nav aktualizēts, tāpēc izskatās, ka pirmais pozitīvais solis būs vien tāda formalitāte acu aizmālēšanai.
Ko darīt ar maksātnespējas administratoriem?
Maksātnespējas administratoru nelikumīgā rīcība jānovērš ne tikai tiesām, bet arī politiķiem. Tās partijas, kas grib ņemt varu savās rokās, piemēram, “Attīstībai/Par!” un “KPV LV” piedāvā pat likvidēt maksātnespējas administratora amatu, jo kreditoriem esot jānodrošina iespēja pašiem savstarpēji vienoties, kas administrēs parādnieka maksātnespējas procesu.
Tas nozīmē, ka atkal būtu jāgroza Maksātnespējas likums, kurā jau tika veikti plaši labojumi, lai daudz rūpīgāk varētu atlasīt personas, kurām uzticēt maksātnespējas lietas.
Turklāt maksātnespējas administratori tagad ir pielīdzināti valsts amatpersonām.
Statusa maiņa ļaus viņus stingrāk kontrolēt, un viņi vairs nevarēs slēpt savus ienākumus, tāpēc jāšaubās par abu partiju radikālā priekšlikuma ieviešanu dzīvē.
Reālu, apsveramu ideju ir izteikusi “Jaunā Vienotība”, jo tā vēlas ieviest konkurenci maksātnespējas administrēšanas jomā, atverot tirgu arī starptautiskiem speciālistiem. Vairākas partijas norāda, ka vēlas pārvērtēt administratoru atlīdzības sistēmu. Tas ir atbalstāms priekšlikums, jo, salīdzinot ar 2014. gadu, situācija ir pasliktinājusies, līdzekļu tiek atgūts mazāk, bet maksātnespējas procesu izmaksas pieaug.
Kā saīsināt tiesas procesus?
Daudzi ir neapmierināti ar ilgajiem tiesas procesiem, tāpēc viens no būtiskiem jautājumiem partijām bija, kā tos saīsināt. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas vadītājs Juris Stukāns man sacīja, ka tā slimība, kad tiesas procesus vilcināja advokāti un procesa dalībnieki, kas atrada dažādus iemeslus, lai neierastos uz tiesas sēdēm, esot tikpat kā izslimota.
Reizēm gadoties, ka sēde tiekot norauta, bet tas vairs nenotiekot sistemātiski. Galvenais ilgo procesu iemesls esot tas, ka tiesas zālē vēlreiz jāpratina lietas dalībnieki, neraugoties uz to, ka viņi jau ir nopratināti pirmstiesas izmeklēšanā.
Ja lietā ir vairāk nekā 100 sējumu, tas prasa laiku. Atbildēs uz “LA” jautājumiem vienīgi “KPV LV” šai problēmai pievērsusi uzmanību, norādot, ka krimināllietās vajadzētu atteikties no liecinieku, cietušo un ekspertu atkārtotas pratināšanas tiesā, atstājot tiesai izvēli vērtēt, kurus lieciniekus aicināt.
Iespējams, ka līdzīgs viedoklis ir arī “Attīstībai/Par!”, kura uzskata, ka būtu jāreformē Civilprocesa un Kriminālprocesa likumi.
Latvijas Reģionu apvienība vēlas vienkāršākas lietas izskatīt ātrāk, nodarbinot mazāk pieredzējušus tiesnešus. Bet tiesu reforma, kas jau ir īstenota, izveidojot lielākus tiesu apgabalus, ir tieši virzīta uz tiesnešu specializāciju.
Tāpēc partijas apņemšanās nav nekāds jaunums.
Nacionālā apvienība procesu saīsināšanas nolūkā sola turpmāk vairāk izmantot videokonferences un rakstveida procesu, kas ir atbalstāmi. Bet citas partijas norādījušas, ka jābūt lielākai tiesas priekšsēdētāju atbildībai, vērtējot katra tiesneša noslodzi. Te gan jāšaubās, kā tiesas priekšsēdētājs spēj ietekmēt jau tā noslogotus tiesnešus.
Uz “LA” lasītāju jautājumu, kad beidzot cietumā liks lielos korumpantus, lielākā daļa partiju sniegušas demagoģiskas atbildes. Uz kopējā fona labā nozīmē izceļas vienīgi “Jaunā Vienotība”, kura uzskata, ka jau uzsāktie kriminālprocesi pret augstām valsts amatpersonām jāizskata prioritārā kārtībā.
Augsti attīstītām tiesiskām valstīm cienīgu priekšlikumu ir izvirzījusi partija “Progresīvie”, kura uzskata, ka tiesu procesi ritētu raitāk un kļūtu efektīvāki, ja tiktu izveidotas finanšu/nodokļu un darba tiesas.
Eiropas valstīs pastāv šādas tiesas, bet Latvijā, visticamāk, šis priekšlikums atdurtos pret finanšu grūtībām.
Ja jau gadiem nevar atrisināt tiesu darbinieku – tiesnešu palīgu, tiesu sekretāru, tiesu tulku, kancelejas darbinieku – zemā atalgojuma jautājumu, kur tad vēl runāt par jaunu tiesu veidošanu!
Kā uzlabot policistu kvalifikāciju?
Šogad rīkotajā prokuroru gada pārskata sapulcē, kurā tika vērtēti 2017. gada darba rezultāti, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers secināja, ka joprojām neesot pamata runāt par noziegumu izmeklēšanas kvalitātes kāpumu. Viņš asi kritizē policijas izmeklēšanas kvalitāti. Šā iemesla dēļ esot apgrūtināts prokuroru darbs, jo viņi nespējot veikt apsūdzību uzturēšanu, kvalitatīvu kriminālvajāšanu, un rezultātā lietai nav sekmīga atrisinājuma tiesās.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ne reizi vien ir atzinis, ka satraucoši lielas daļas policistu un izmeklētāju profesionālā kompetence ir neatbilstošā līmenī. Tagad par kļūdu tiek saukta Policijas akadēmijas likvidēšana ekonomiskās krīzes gados.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ar cerībām raugās uz uzsākto speciālistu sagatavošanu Rīgas Stradiņa universitātē.
Ideja par Policijas akadēmijai līdzīgas mācību iestādes atjaunošanu, izskatās, ir zaudējusi spēku, jo par to politiķi nerunā. Par jaunas mācību iestādes izveidi ir izteicies arī ģenerālprokurors, jo no 2010. gada valstī nav augsta līmeņa mācību iestādes, kur specializēti gatavotu vismaz otrā līmeņa augstākās izmeklēšanas un operatīvos darbiniekus.
Lai arī noziedzības līmenis valstī rūk, palielinās prokuroru atcelto lēmumu skaits par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, un viens no galvenajiem iemesliem tam ir nekvalitatīvi veikta izmeklēšana Valsts policijas etapā.
Kur ņemt naudu 1000 eiro algai?
Atbildot uz jautājumu par policistu algu, “Attīstībai/Par!” ir norādījusi, ka tai ir jābūt 1000 eiro jau tuvākajos gados, nepasakot gan, kur to ņems. Arī “Saskaņa” norādījusi konkrētu naudas summu – 750 eiro, bet tās iegūšanas avots ir apšaubāms. Bet Latvijas Reģionu apvienība rosina 15% palielinājumu ik gadu, apkarojot ēnu ekonomiku.
Policisti ir apkrauti arī ar ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanu, bet uz jautājumu, kā uzlabot drošību uz ceļiem, gandrīz visas partijas atbildējušas, ka jāuzlabo infrastruktūra, bet tikai Zaļo un zemnieku savienība pasaka, kur šim mērķim ņemt naudu, proti, pakāpeniski atjaunojot autoceļu fondu.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Kā uzlabot drošību uz ceļiem?
Jautājam partijām: Kā izbeigt dažu personu iedzīvošanos maksātnespējas procesos?
Jautājam partijām: Cik jāpelna policistam?
Jautājam partijām: Kā ierobežot azartspēles?
Jautājam partijām: Kad beidzot cietumā liks lielos blēžus?
Jautājam partijām: Kādi ir jūsu priekšlikumi tiesas procesu saīsināšanai?
Partiju piedāvājumu reģionālajā politikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu ārpolitikā, aizsardzībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu ekonomikā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
