Vērtējam motociklu BMW G 310 GS: mazais cenšas būt liels 0
Atšķirībā no kolēģa autožurnālista Ata Jansona, kurš tekstos cīnās un mēģina ieskaidrot, ka mazs un mazas jaudas transporta līdzeklis ir labs, bieži pat labāks par lielo, es šādu antiguliverismu īsti pieņemt nevaru – ne attiecībā uz automobiļiem, ne motocikliem. Kopumā. Protams, skaidrs, ka katram transporta līdzeklim ir sava vieta un laiks cilvēka dzīvē.
Bet kur dzinējs?
Atceros, pirms pāris gadiem plānoju garu komandējumu pa Latvijas lauku ceļiem, neceļiem un biju paņēmis no BMW salona mazas jaudas, izmēros mazu, maziem riteņiem aprīkotu ielas motociklu. Nobraucot pārdesmit kilometru, sapratu, ka labi nebūs, jādodas atpakaļ un jāpārsēžas uz piemērotāka braucamā – uz smagā ceļojumu enduro motocikla.
Šo atcerējos šovasar, kad devos komandējumā uz Latgali un konkursa “Latvijas Gada Motocikls” ietvaros bija iespējams testēt BMW G 310 GS – jauno mazo enduro ceļojuma motociklu. Tikai 313 kubikcentimetru dzinējs… Taču vizuāli motocikls izskatījās liels – ne tāds, kā piemēram, “Husqvarna Svartpilen”, kurš saspiests no abiem galiem. Bet vai mazais dzinējs pavilks?
Kad kaimiņš ieraudzīja, pirmais jautājums: “A kur motors? Izņēmi?” Nu, nav jau nekāds bokserdzinējs, kas rēgojas pa gabalu.
Šim viencilindra dzinējs, kura cilindrs ir sagāzts uz aizmuguri, savukārt cilindra galva pagriezta par 180 grādiem. Ar šādu risinājumu motociklam ir zemāks, priekšējam ritenim pietuvināts smaguma centrs, tāpēc precīzāk vadāms līkumos. 34 zirgspēki pie 9500 apgriezieniem minūtē.
Piederīgs GS saimei
“BMW Motorrad” zīmola vadītājs Jurģis Bergs teic, ka inženieri šo motociklu apzināti radījuši kā slavenai GS saimei piederīgu, lai vizuāli būtu skaidrs, ka tas ir smagās un vidējās klases piedzīvojumu, tūrisma enduro modeļu mazais brālis. Turklāt – nevien lai tikai vizuāli būtu līdzība, bet neatpaliktu arī kvalitātes un tehnoloģiju ziņā, protams, atkal jāsaka, cik nu tas iespējams, radot nelielas jaudas, vienkāršu un nedārgu motociklu.
BMW G 310 GS bāzes cena ir 6000 eiro (šobrīd ir atlaižu laiks – pat 5400!). Tas ir aptuveni tikpat vai pat mazāk nekā japāņu, zviedru un itāļu konkurentiem, par tūkstoti, pusotru tūkstoti eiro dārgāk nekā indiešu “Royal Enfield Himalayan” mazais enduro vai franču “Mash” mazkubatūras motocikli. Un reizes trīs vai pat vairāk lētāk nekā BMW lielie brāļi. Īsāk sakot, par samērīgu cenu var nopirkt BMW, par kura kvalitāti – lai nu ko! – jāšaubās nebūtu nevienam.
Tāpat kā nav jāšaubās par izskatu, īpašo GS robusto siluetu un ergonomiskām pludlīnijām, ērtu sēdēšanu, lielisku amortizāciju un bremzēm. Liels – 19 collu – ritenis priekšā, kas ļauj labāk izbraukāt bedres. Īsāk sakot, nolēmu riskēt un devos no Rīgas uz Latgali. Un nevīlos.
Piemērots Latvijas ceļiem un bezceļiem
Pirmais – un ar to vairs BMW nepārsteidz, – pirksti uzreiz intuitīvi atrod vajadzīgās pogas un sviras. Arī sēdeklis un stūre it kā tieši priekš tevis uzkonstruēti. Nav nepieciešama piedīdīšanās un pierašana. Arī ātruma pārslēgs un bremžu pedālis ir tur, kur tam vajag būt un strādā tā, kā esi iedomājies.
Tas, kas jāsaprot: nevajag žēlot viencilindra dzinēju ar maziem apgriezieniem, jo var arī pie slodzes, sākot kustību, noslāpt. Dzinējs ir speciāli forsēts, lai no tā izspiestu maksimālu efektu, kas nozīmē, ka tas vislabāk strādā vidējos un lielos apgriezienos. Kā saka, jādod ručkā! Bet atkal: tāpat jāsaprot, ka nelielā dzinēja kubatūra ierobežo jaudu. Lai arī maksimālais ātrums ir 143 km/h, lai to sasniegtu, vajag vairāk laikā, nekā ar spēcīgāku dzinēju.
Praksē tas nozīmē: ja apdzen, īpaši fūres, aiz kurām var nebūt skaidrības arī par pretvēju, rēķinies ar laiku, lai ieskrietos un droši pabeigtu manevru.
Tās nebūs dažas sekundes, kad starp kājām ir vairāki cilindri un dzinēja kubatūra mērāma vairākos simtos kubikcentimetru.
Toties zināmās neērtības uz šosejas atsver ērtības apdzīvotās vietās, kur vieglais un ērtais motocikls vadās viegli un nepiespiesti, arī ātrumi mazāki un tāpēc jaudas uzrāvienam pilnīgi pietiek un pāri paliek.
BMW G 310 GS ir viens no labākajiem motocikliem, kurus Latvijas apstākļos redzu kā pirmo jaunam cilvēkam. Pēc šī tad arī viegli pieņemt lēmumu nomainīt šo ar kādu citu motocikla veidu, arī saprast, vai ir vēlme pēc lielākas jaudas. Negribu apvainot daiļo dzimumu, bet šis motocikls dāmām var palikt pirmais un arī pēdējais, protams, ja nav vēlme pēc iespējas lielāka, jaudīgāka, burkšķošāka un… nevaldāmāka.
Nereti uz ceļa redzams, ka cilvēks ar motociklu nevis izbauda braucienu, bet cīnās gan ar paša braucamā jaudu, svaru un augstumu, gan ceļu.
Tēlaini runājot, BMW G 310 GS ir uztaisīts nevis kā ceļa bandīts, kas nemitīgi jāvalda, bet kā labs draugs, ar kuru saplūst vienotā baudāmā braucienā.
Un tas, ka šis nav nekāds nieks, pārliecinājos Francijā, kur līdztekus smagākiem braucamiem, arī “310” bija policistu aprīkojumā.
Motociklam ir skaista liela degvielas bāka, tiesa, liela tā tikai izskatās: acīmredzot smaguma centra dēļ (tam labi būt pēc iespējas zemākam) tās tilpums ir tikai 11 litri. Bet ar tiem pietiek, lai nobrauktu ap 400 km (aptuveni tikpat vai pat mazāk degvielas pietiek lieljaudas motocikliem), jo degvielas patēriņš, atkarībā no braukšana stila, svārstās no 3 līdz 4 litiem uz 100 km.
Samērā labi pārskatāms mērinstrumentu panelis. Nav tik moderns un krāsains kā lielajiem GS, bet atbilstošs klasei. Nevar no mazā gribēt to pašu, ko no lielā arī aprīkojuma ziņā, jo tad arī cena tad būs lielāka. Protams, arī BMW G 310 GS kā jebkuru motociklu ir iespējams uzlabot un papildus aprīkot, par ko rūpējas gan pats ražotājs, gan citas firmas. Piemēram, ir vietas bagāžas kastēm un somām, lai dotos tālākos braucienos. Pieņemu, ka dzinējs, kaut arī mazs, diezgan daudz var pavilkt un turēt. BMW kā nekā tomēr.
