Egils Līcītis: Vērtējam ministru sagatavotās dekorācijas tiešraidei 0
Kopš pārtraukta koncertdarbība un slēgtas deju grīdas, vīnotavas, operete, varietē, kinematogrāfs, teātris, kazino, spēļu ellītes un pārējās izpriecu iestādes, tūkstošiem karantīnā ieslodzītu latviešu pasauli tik daudz redz un skata kā caur loga rūti.
Vēl viens atlikušais gaismas avots “sēdi mājās” akcijas dalībniekiem (papildus aicinošajam starojumam no atvērta ledusskapja) ir televizora ekrāns.
TV ziņās dabonam noklausīties jaunumus cīņā ar uzglūnošo sērgu, ko pavēsta tiešsaistē savās dzīvesvietās strādājošie valdības locekļi, augstās amatu personas, medicīnas autoritātes.
Līdz ar to ministri ļauj meklējošam skatam pa kameras redzamības actiņu ielauzties savā privātumā un parādīt apstākļus, kādos tie vada dienas noslēgtībā.
Kurējais izvēlējies filmēties sētsvidū, kurš parādās publikai sēdus no godu istabas dīvāna, bet daiļā dzimuma ministres mīl organizēt pārraidi puszvilus no guļamistabas intimitātes.
Pēc fona “bildes” var spriest par namatēva (mātes) aizraušanos. Teiksim, čaklam dārzkopim aizmugurējā daļā zaļos telpaugu podi un griezti ziedi vāzēs, tomātu stādi podiņos un dīgstoši kressalāti kastītēs un bordo šķīduma burka, no kuras “zaļo pirkstiņu” īpašnieks, pabeidzis atskaiti sabiedrībai, steigsies miglot rozes pret kukaiņiem.
bet cilvēkiem ar pretenziju uz intelbeņķa goda nosaukumu – pārkrauts grāmatu plaukts ar izdevumiem vācu valodā, kuru vidū skaidri salasāma “Mein kampf” muguriņa.
Mākslas mīļiem fonā piekarināta glezna “Kā peles kaķi apglabāja”, bet ļoti reliģiozi valsts vadītāji, piemēram, balvenietis Bordāns, videoattēlā redzami kopā ar Pestītāja svētbildēm, Dievmātes figūriņām un svēto mocekļu piemiņas lietiņām.
Dažs pretēju uzskatu, jautras dabas ministrs toties nepanesami grūtos apstākļos iejūtas kā minhenietis pēc oktoberfesta, demonstrēdams tūkstošiem vērojošu acu pāru pašizolējoties pieveikto alus un grādīgā spirtotā pudeļu kolekciju un līdz kaudzei pilnus pelnutraukus ar nospiestiem izsmēķiem un izdzisušu Havanas cigāru galiem.
Tikai premjers Kariņš ievietojies maksimāli atturīgās dekorācijās, kur ietilpst galdiņš, krēsls, mazgājamā bļoda, ūdens krūze, vienīgā greznumlietiņa – mīļotās māsīcas fotogrāfija un divi karodziņi uz kumodes – Latvijas sarkanbaltsarkanais un Viņa Ekselences Ministru prezidenta standarts.
Izskatās, premjeram pa labi roki nolikts saldumu šķīvītis, no kura cienāt savus fanus ar labām ziņām, bet pa kreisi roki stāv šmucspainis, no kura valdības galva ar smagu nopūtu ķeselē ārā sliktās un draņķīgās vēstis.
Ministru izvēlēto scenogrāfiju dažs priekšzīmīgas uzvedības ABC kritiķis, daiļniece – etiķetes zinātāja jau nolīdzinājuši līdz ar zemi. Āre, vecais draugs Zakatistovs tautai parādījies, bārzdu noaudzis, boržomi stopu alkaini dzerdams un atsaucīgās publikas daļas saucieniem sveikts – dzīvs! Vesels!
un uz kuras naktsskapīša bijis saskatāms šis tas no veikala “Labi” mantiņām. Zinot, ka, ļaudīs ejot, jābūt glīti un kārtīgi apģērbtam, ir skaidrs, ka lielā daļa auditorijas būs šausmās no domas vien, ka jaunāka gadagājuma amatpersonas varētu uzstāties, kā no slapjo krekliņu šova nākušas, ap miesu apstieptā audeklā.
LTV administrācija saņēmusi skatītāju sūdzības par traucējumiem, kad runātājam tiešajā ēterā nočīkst durvis, ieskrien skaļš nepilngadīgais un apmetas tēvam uz ceļiem, nešpetni bļaudams: papa, do maizi! – citkārt šļūcošiem soļiem darbistabā čībās ietipina saimnieka māmuļa, 90 gadus veca omīte, balta kā ābele, kura, pie sevis purpinādama – kociņiem lapas saplaukušas, rozā ziediņi! – pārslīd ekrānam kā ēna, un ir starpgadījumi, kad, sarkanu mēli izkāris, tiešsaistē attek mājinieku mīlulis sunītis.
Samaitātības iespaidu rada, ja pārraides pieslēgumā blakusistabā kā šeņķī labi dzirdami smiekliņi un klaigas, tostu izsaukšana, kas jaucas ar glāžu šķindināšanu. TV skati pa atslēgas caurumu, pa puspavērta gliemežvāka šķirbiņu draud ievilkties uz ilgu laiku, jo nav beigusies Covid-19 pandēmija, kad planēta ir jaunu katastrofu priekšā.
Āre, Indonēzijā sprucis vaļā vulkānizvirdums un – komēta nāk!