– … kad neko nevajag kustināt, viss ir stabils un labs. 33
– Bet visi taču redz, ka tieši pašlaik varas gaiteņos ir vajadzīgs svaigs gaiss, kas nodrošina kāpjošas pārmaiņas. Pirmais būs prezidents. Svarīgi, lai tas būtu valsti rosinošs. Nebūt nav tā, ka viss ir priekšzīmīgā kārtībā.
– Uz priekšu vajag iet. Bet uz kurieni?
– Pamatā virzību nosaka un izšķir divas noteicošās cilvēku grupas. Vieni ir vērtību grupai piederošie, kam no svara ir nacionālās, valstiskās vērtības. Otri ir tautsaimnieki. Abām grupām priekšā jābūt līderim ar vīziju un pārliecību, ar spēju noteikt virzību uz priekšu. Vērtību cilvēkiem svarīga ir nacionāla valsts, Satversmes preambulas piepildīšana ar dzīvu saturu, kas tomēr ļauj nelielajai Latvijai eiroatlantiskajā skatījumā pastāvēt kā mūsdienīgai attīstītai Rietumu valstij. Tautsaimniekiem, valdībai jārada ekonomika, izaugsme, darba vietas, ieņēmumi, bāze, kas nodrošina konkurētspējīgas valsts izveidi. Taču šo mērķu dēļ netiek smagi un mērķtiecīgi strādāts. Valsts formāli kaut ko dara, kaut kā sadala līdzekļus, taču uzņēmēji cīnās individuāli un neorganizēti, kas ir to vārgulīguma pamatā. Ir godprātīgi uzņēmēji, kas grib radīt konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus, pārdot tos pasaulē. Dažkārt tā vien šķiet, ka valsts to vien spēj kā pateikt – ekonomiskais izrāviens, aicinām ikvienu veikt uzņēmējdarbību! Tas prasa labas zināšanas, lielu gribasspēku un veiksmi. Arī daudz vairāk prasmīga valsts atbalsta. Diemžēl Ekonomikas un Finanšu ministrijas nav to spējušas darīt tik veiksmīgi, lai tuvotos sasniegumiem, kādi ekonomikā ir, piemēram, Igaunijai.
– Tā ir liela pretruna, ka valdībā katrs grib vilkt deķīti uz savu pusi bez kopīgu spēku pielikšanas punkta. Ar citiem valdība nemēdz daudz apspriesties, dara visu pa savam. Trūkst arī nacionālās opozīcijas, kas varētu aizrādīt, varētu nepiekrist koalīcijas kursam, par to nesaņemot nopēlumu, sak, jūs no Maskavas, tāpēc nekritizējat.
– Es absolūti neesmu pašreizējās koalīcijas fans, un tai būtu daudz kritikas jāvelta. Redzams, ka politikā pēdējos gados ienākuši daudz nesagatavotu cilvēku. Daži vecie lapsas jau atkal tin jaunos ap pirkstu. Piekrītu, arī pašreizējā opozīcija nav pieredzējusi ne politikas plašākā, ne tautsaimniecības šaurākā nozīmē. Izskatās, ka uz šāda fona pašreizējā koalīcija var justies komfortabli, dari, ko gribi, neviens to nepārkārtos. Taču varas šahs turpinās. Izskatās, ka, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, arī “Puzes gambīta” atklātne tiek pārdomāta ar vēlmi uz varas dēlīša kādu upurēt, novienkāršot spēli ar prezidenta izvēli, lai rullētu tālāk.
