Vērtē ģimenes ārstu darbu 3
Nacionālais veselības dienests (NVD) pabeidzis ģimenes ārstu pērnā gada darba rezultātu vērtēšanu atbilstoši jaunajiem kvalitātes kritērijiem. Vēl nesen šo kritēriju bija tikai seši, ārsti tos varēja pildīt brīvprātīgi, kā arī izvirzītās prasības bija zemākas, turpretī kopš pagājušā gada 1. janvāra kvalitātes kritēriji obligāti jāpilda visiem 1313 ģimenes ārstiem, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Vismaz vienu no kritērijiem spējuši izpildīt 96%, pastāstīja NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Līga Gaigala. Īpaši labi strādājuši Vidzemes dakteri. “Vislabāk ģimenes ārstiem veicies ar bērnu vecumā no 2 līdz 18 gadiem veselības stāvokļa novērtēšanu. Šo kritēriju izpildījuši 960 ģimenes ārsti. Ne tik labi gājis ar holesterīna līmeņa noteikšanu pacientiem ar hipertensiju un koronāro sirds slimību. To spējuši izpildīt tikai 36%,” stāsta L. Gaigala. Taču nav bijis tāda kritērija, kuru nav spējis izpildīt neviens ģimenes ārsts.
Divi kvalitātes kritēriji saistīti ar vēža savlaicīgas atklāšanas programmas uzraudzību. Ģimenes ārstiem, pārliecinot un izskaidrojot valsts apmaksāto veselības pārbaužu un izmeklējumu nozīmi, bija jāpanāk, lai vismaz 36%, bet vēl labāk – 50% no praksē reģistrētajām atbilstoša vecuma pacientēm, kas saņēmušas NVD uzaicinājuma vēstuli, veiktu mamogrāfiju vai aizietu pie ginekologa. Šo prasību īstenot izdevās tikai 336 ārstiem. Turpretī pārliecināt vismaz 8% (augstākā kritērija izpildes robeža – 25%) pacientu vecumā no 50 līdz 74 gadiem aizpildīt slēpto asiņu testu varējuši 509 ārsti. Jāteic, ka 2013. gadā kolorektālā vēža skrīningā Latvijā pavisam iesaistījās 80 308 jeb 9,64% atbilstoša vecuma cilvēku, bet krūts un dzemdes kakla vēža – attiecīgi 34% un 27%.
Novērtēšanas rezultāti ģimenes ārstiem jau nosūtīti un nauda par darba kvalitāti pārskaitīta. To saņēmuši 1259 ārsti, informē L. Gaigala. Saskaņā ar NVD informāciju vidēji tie ir 355 eiro.
Maksa par darba kvalitāti šobrīd gan ir tikai 9 – 10% no tā saucamās kapitācijas naudas – kopējā finansējuma, kuru ģimenes ārsti saņem atbilstoši praksē reģistrētajam pacientu skaitam un vecuma struktūrai.
NVD pārstāvji norāda, ka ārstu gada darbības novērtēšana atbilstoši jaunajiem kvalitātes kritērijiem veikta pirmo reizi, tādēļ tās rezultāti tiks rūpīgi analizēti, lai sadarbībā ar ģimenes ārstiem šo sistēmu uzlabotu.
VIEDOKĻI
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis: “Ģimenes ārstiem par sava darba vērtējumu radušies ļoti daudz jautājumu. 56 ārsti nav iekļāvušies nevienā kvalitātes kritērijā, bet 65% izpildījuši tikai divus kritērijus. Par vienu izpildītu kritēriju valsts ģimenes ārstam piemaksā ap 40 – 60 eiro gadā. Arī pats, caurskatot savu vērtējumu, daudz ko nesapratu. Piemēram, kritēriji paredz, ka vismaz 80% pie ģimenes ārsta reģistrēto 2. tipa cukura diabēta pacientu jānosaka glikohemoglobīns un vismaz 60% no viņiem vismaz vienam mērījumam jābūt zemākam par 7,5% (to izsaka procentos – kāda daļa hemoglobīna saistījusies ar glikozi). Vairumam manu pacientu, kurus esmu nosūtījis uz laboratoriju, šis skaitlis ir zems, taču atskaitē, kurā minēts, par cik procentiem esmu šo kvalitātes kritēriju izpildījis, ievilkta nulle. Manuprāt, dažiem kritērijiem noteikts pārāk augsts minimālo prasību līmenis, citi jau pēc savas būtības ir neizpildāmi, piemēram, par bērnu vakcināciju praksēs, kur pacientu vidū daudz senioru, bet maz bērnu (jābūt reģistrētiem vismaz 20 bērniem vecumā līdz trim gadiem), vai par hroniski slimu pacientu uzraudzību pediatriskajās praksēs. Tādu neatbilstību un neskaidrību ir daudz. Mūsu asociācija plāno rūpīgi izpētīt šos novērtējumus, apkopot visus iebildumus un tad iepazīstināt ar tiem NVD un Veselības ministriju.”
Jumpravas pagasta ģimenes ārste Gunta Tīcmane: “Kvalitātes kritēriji, protams, mudina ģimenes ārstus domāt un strādāt efektīvāk. Bet jāteic, ka daudzu rādītāju robežvērtības ir pārāk augstas, darbs bieži vien tiek izpildīts, bet ne vienmēr “iegrāmatots”. Piemēram, kardiovaskulārā riska noteikšana ir ģimenes ārsta pamatdarbs, bet to grūti fiksēt dokumentos. Arī tādas prasības, kā samazināt ātrās palīdzības izsaukumu skaitu pie hipertensijas pacientiem, ja tās iemesls ir viņa sliktā sociālekonomiskā situācija, ārsts lielākoties nevar ietekmēt. Citās valstīs arī ir kvalitātes kritēriji, bet tur ārsti novērtējumu saņem katru mēnesi, tad ir iespējams saprast savu darbu un to uzlabot. Mēs novērtējumu redzam tikai gada beigās.”
