Šogad tās ir izsvaidītas pa visu Latviju! Kura ēka atzīta par energoefektīvāko? 4
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Energoefektīvākās ēkas šogad ir izsvaidītas pa visu Latviju – tās ir Liepājas pašvaldības ēka publisko ēku grupā, jaunbūve Rīgā un atjaunotā ēka Siguldā.
Ar svinīgu pasākumu un laureātu apbalvošanu šā gada 23. septembrī tika atzīmēts jau desmitais, tātad jubilejas, konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021”.
Kopumā šajā konkursā tika iesniegti 29 projektu pieteikumi, bet virzībai otrajā kārtā tika atlasītas 17 ēkas sešās Latvijas pilsētās. Pieņemt lēmumu par uzvarētājiem šogad neesot bijis viegli, daudziem žūrijas locekļiem bijuši savi favorīti.
Tādēļ šogad vienoties par uzvarētājiem izdevies tikai pēc plašām diskusijām.
Ikgadējam konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ir stratēģiski mērķi – to organizē ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi.
Tas ļauj gan samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā, gan veicināt sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību.
Konkurss rāda labus piemērus, kā, uzlabojot telpu mikroklimatu un radot kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu, tiek uzlabota dzīves kvalitāte. Īpašas prasības māju energoefektivitātei aktualizē Latvijā novērojamās klimata svārstības, kad neparasti karstas vasaras mijas ar īpaši vēsām ziemām.
Šādā nezināmi garā laika periodā labi siltināta māja ir īsti noderīga. Tāpat ir ilgtermiņa neskaidrības ar gāzes cenu svārstībām, kuras ģeopolitisko turbulenču rezultātā var sasniegt nepieklājīgus augstumus.
Konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā” tradicionāli organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu “Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Jāpiebilst, ka konkursa nolikuma izstrādē iesaistītas valsts nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas – Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Minerālvates ražotāju asociācija, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Rīgas Stradiņa universitāte un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tādēļ par rezultātu objektivitāti šaubu nav.
Liepāja – energoefektivitātes līderis
Konkursam vienmēr ir sava pēcgarša. Piemēram, apziņa par to, ka, lai mudinātu iedzīvotājus sakārtot savu dzīvojamo telpu, paraugs jārāda valstij un pašvaldībai.
Tā nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka” pirmo vietu konkursā ieguva Liepājas pašvaldības Administratīvā ēka. Jāatzīmē liepājnieku rūpes par ilgtspējīgu pilsētvidi, kas izpaužas arī viņu aktīvajā dalībā konkursā, jo ne jau velti desmit konkursa gados ir tikušas apbalvotas 17 liepājnieku būves.
Šogad apbalvotā projekta autore ir arhitekte Guna Pīlēna, galvenais būvuzņēmējs AS “UPB”. Ēka celta 1980. gadā, bet atjaunota 2020. gadā. Kopējā ēkas platība – 5037,8 m2, tai ir seši virszemes stāvi, sestais – tehniskais stāvs.
Atjaunošanas laikā gāzbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 180 mm biezu “Rockwool” akmensvati, bēniņu pārsegums ar 220 mm biezu “PAROC” akmensvati un pagraba pārsegums ar 150 mm biezu “Tenapors EPS 150”. Tika veikta ārdurvju un logu maiņa, izvēloties koka stiklotās konstrukcijas.
Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no āra gaisa temperatūras, tā veicama arī individuāli ar termoregulatoriem. Ir izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Renovēti iekšējie elektrotīkli, izveidota energoefektīva apgaisme.
Izveidota elektrotransporta uzlādes vieta un pieslēgums ēkas autonomajai elektroapgādei. Prognozējamais būves energoefektivitātes novērtējums ir 40.15 kWh/m2 apkurei un 81.10 kWh/m2 visai ēkai kopumā, ar to saprotot apkuri, karstā ūdens padevi, apgaismojumu, ventilāciju un ēkas dzesēšanu.
Vedina iedzīvotājus uz vides sakārtošanu
“Liepājā jau sen saprot, ka sakārtota pilsētvide veicina iedzīvotāju interesi labiekārtot arī savu apkārtni,” atzīmē Mārtiņš Tīdens, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašuma jautājumos.
“Pilsētas vadība pēdējo gadu laikā bija renovējusi teju visas pilsētai piederošās ēkas un administratīvais korpuss bija palicis pēdējais. To taisījās atjaunot vēl pirms krīzes, taču nepaspēja. Krīze ieviesa korekcijas un projektu nācās koriģēt vispārējas ekonomijas virzienā.
Beidzot šis darbs ir pabeigts un pilsētas pašā centrā esošā ēka priecē acis ar savu hameleona krāsojumu, vai, kā man patīk teikt, krāsmaini. Katru reizi, kad ēkai paiet garām, tā ir citā tonī. Jāatzīmē, piedalīšanās energoefektīvo ēku konkursā veicina arī iedzīvotāju interesi par māju atjaunošanu. Viņi ir lepni par sasniegto un droši par darbu kvalitāti.
Nākamais solis ir teritorijas labiekārtošana. Bieži vairākas daudzdzīvokļu mājas apvienojas, lai varētu labiekārtot kopējos pagalmus un pilsētas administrācija viņus atbalsta šajā iniciatīvā.”
Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021” rezultāti
Nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka. Jaunbūve”
1. vieta – Antonijas iela 17A, Rīga
2. vieta – Rūpniecības iela 25, Rīga
3. vieta – Akāciju iela 2E un Akāciju iela 2C, Rīga
Nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka”
1. vieta – Liepāja, Peldu iela 5 (Liepājas pašvaldības ēka)
2. vieta – Rīga, Aspazijas bulvāris 7 (Prokuratūras ēka)
3. vieta – Daugavpils, Komandanta iela 9 (Arhīva ēka)
Nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka”
1. vieta – Sigulda, Lakstīgalas iela 3
2. vieta – Valmiera, Gaujas iela 2
3. vieta – Talsi, Ezera iela 3
